Maijā globālos finanšu tirgus virzīja vairāku faktoru kombinācija, tostarp jēlnaftas cenu kritums, pārmaiņas ASV centrālās bankas vadībā, kā arī inflācijas kāpums eirozonā līdz 3,1 % un ASV līdz 3,8 %. Šo notikumu ietekmē investoru noskaņojums uzlabojās, un finanšu tirgi kopumā pieauga, īpaši izceļoties attīstības valstu akcijām ar 9,7 % kāpumu, kamēr pozitīva dinamika bija vērojama arī ASV un eirozonā, attiecīgi par 5,2 % un 3 %, Kārlis Purgailis, norāda bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs.
Naftas cenu kritums iedod impulsu finanšu tirgu kāpumam
Finanšu tirgi maijā uzrādīja pozitīvu dinamiku, ko lielā mērā veicināja naftas cenu kritums, mazinot bažas par inflācijas paātrināšanos. Attīstības valstu akcijas uzrādīja labāko sniegumu ar 9,7 % pieaugumu, kam sekoja ASV akciju indekss ar 5,2 % un eirozonas akciju indekss ar 3 %. Obligāciju segmentā Vācijas valdības obligāciju vērtība pieauga par 0,8 %, savukārt ASV valsts obligāciju cenas saglabājās praktiski nemainīgas. Bet korporatīvo obligāciju tirgū rezultāti bija pozitīvi visos reģionos. Eiropā gan paaugstināta riska, gan investīciju reitinga obligāciju indeksi pieauga par aptuveni 1 %. ASV investīciju reitinga obligāciju cenas palielinājās par 0,6 %, bet paaugstināta riska obligāciju cenas – par 0,4 %. Savukārt attīstības valstu obligāciju indekss maijā pieauga par 0,6 %.
ASV jauns centrālās bankas vadītājs un straujākais jēlnaftas cenu kritums kopš pandēmijas ASV galvenais notikums maijā bija Federālo rezervju sistēmas (FRS) jeb centrālās bankas vadītāja maiņa. Proti, ASV Senāts 13. maijā jaunajā amatā apstiprināja Kevinu Voršu, 22. maijā nododot zvērestu kā FRS priekšsēdētājs un nomainot Džeromu Pauelu, kurš atkāpās no priekšsēdētāja amata, bet saglabāja vietu valdes locekļa statusā. Pieaugot optimismam par ASV un Irānas iespējamu vienošanos par kuģošanas atjaunošanu caur Hormuza šaurumu, jēlnaftas cena mēneša laikā samazinājās par aptuveni 19 %, kas bija straujākais kritums kopš pandēmijas. Aprīlī ASV gada inflācija turpināja pieaugt, sasniedzot 3,8 % salīdzinājumā ar 3,3 % martā. Maijā darba tirgus dati liecināja par noturību — darba vietu skaits pieauga straujāk, nekā prognozēts, samazinājās atlaišanu apjoms, bezdarbam saglabājoties 4,3 % līmenī.
Eirozonā inflācijas vilnis un izaugsmes bremzēšanās
Maijā eirozonā inflācija pieauga līdz aptuveni 3,1 % no 3 % aprīlī, sasniedzot augstāko līmeni vairāk nekā divu gadu laikā. To galvenokārt noteica energoresursu cenu kāpums, kamēr pamatinflācija saglabājās tuvāk 2,2 % atzīmei. Pirmā ceturkšņa ekonomikas izaugsme palēninājās līdz aptuveni 0,1 % ceturkšņa izteiksmē, energoresursu šokam negatīvi ietekmējot mājsaimniecību reālos ienākumus. Pēc pauzes aprīlī Eiropas Centrālā banka ieņēma stingrāku monetārās politikas kursu, vairs neuzskatot energoresursu cenu šoku par īslaicīgu. Vienlaikus mēneša beigās straujais naftas un gāzes cenu kritums mazināja spiedienu, un eirozonas valdību obligāciju cenas pieauga, samazinoties bažām par turpmāku inflācijas kāpumu.
Mākslīgais intelekts ceļ attīstības tirgus
Savukārt attīstības valstīs dominējošā tēma joprojām bija mākslīgais intelekts, veicinot akciju indeksa kāpumu. Taivāna un Dienvidkoreja, kas atrodas šo tehnoloģiju infrastruktūras attīstības epicentrā, turpināja spēcīgu izaugsmi, ko balstīja mikroshēmu ražotāju veiksmīgie peļņas rādītāji un augstais privāto investoru pieprasījums. Kopumā šie tirgi veido aptuveni 40 % no attīstības valstu akciju indeksa, tādēļ to pieaugums būtiski uzlaboja visas aktīvu klases rezultātus. Tikmēr Taivāna apsteidza Indiju, kļūstot par piekto lielāko akciju tirgu pasaulē. Bet pretēju dinamiku demonstrēja Ķīna — ilgstošā nekustamo īpašumu sektora lejupslīde, vājš iekšzemes pieprasījums un globālā kapitāla pārorientēšanās uz tehnoloģiju tirgiem ar augstu aparatūras komponentes īpatsvaru ierobežoja tās akciju tirgus sniegumu. Savukārt Indijas akciju tirgus kritumu veicināja rekordliela ārvalstu kapitāla aizplūšana un augstā atkarība no naftas importa cenām.
