2026. gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenu līmenis Latvijā pieauga par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas kopumā atbilst iepriekšējām prognozēm par pakāpenisku inflācijas pieaugumu. Mēneša inflāciju galvenokārt noteica pakalpojumu sadārdzināšanās, īpaši izmitināšanas segmentā, kā arī mājokļa izmaksu pieaugums, tostarp energoresursu cenu kāpums.
Inflācijas kontekstā būtiska loma joprojām bijusi globālajiem faktoriem, īpaši ģeopolitiskajai situācijai Tuvajos Austrumos, kas ietekmējusi energoresursu cenas. Lai gan maijā naftas cenas īslaicīgi stabilizējās ap 93–94 ASV dolāriem par barelu, kopējais enerģijas cenu līmenis saglabājies augsts un turpinājis uzturēt augšupvērstu spiedienu uz inflāciju.
Gada griezumā inflāciju Latvijā galvenokārt ietekmējušas transporta, mājokļa un enerģijas izmaksas, kā arī pakalpojumu sektors, īpaši restorāni, viesnīcas un veselības aprūpe. Piemēram, mājokļa izmaksas pieauga par 1,2 % mēneša laikā, ko būtiski ietekmēja gāzes cenu kāpums par 12,7 %, savukārt restorānu un izmitināšanas pakalpojumu cenas pieauga par 5,9 %, viesnīcu pakalpojumiem sadārdzinoties par 25,4 %.
Tikmēr pozitīva tendence bija vērojama atsevišķu pārtikas grupu, piemēram, sviestam, eļļai, augļiem un bezalkoholisko dzērienu cenu samazinājumam gada griezumā, proti, maijā tas samazinājās par aptuveni 0,8 %, taču šis efekts, visticamāk, būs īslaicīgs. Turpmāko dinamiku noteiks gan globālo izejvielu cenu attīstība, gan ar enerģiju saistītie faktori, tostarp minerālmēslu un degvielas cenas. Papildu ietekmi tuvākajos mēnešos var radīt arī nodokļu izmaiņas, proti, no jūlija Latvijā paredzēts samazināt PVN likmi atsevišķām pārtikas produktu grupām, kas īstermiņā varētu mazināt cenu līmeni.
Atšķirīga inflācijas attīstība Baltijas valstīs
Maijā Lietuvā inflācija saglabājās augstāka nekā Latvijā, sasniedzot aptuveni 5,5 % gada griezumā, kamēr Latvijā tā bija 3,5 %. Atšķirības galvenokārt skaidrojamas ar spēcīgāku patēriņu Lietuvā, kā arī būtisku papildu impulsu inflācijai radījusi iedzīvotāju finanšu uzvedība, tostarp otrā pensiju līmeņa uzkrājumu daļēja izņemšana un iztērēšana patēriņā. Līdzīga situācija Igaunijā bija vērojama arī 2021. un 2022. gadā, kad, iedzīvotājiem izņemot otrā pensiju līmeņa uzkrājumus un novirzot tos patēriņam, pieaugusī naudas aprite ekonomikā radīja papildu spiedienu uz cenām un paātrināja inflācijas kāpumu.
Savukārt šobrīd Igaunijā inflācija bijusi līdzīgā līmenī kā Latvijā, maijā pieaugot par 3,7 % gada griezumā, un to ietekmējuši līdzīgi faktori kā Latvijā.
Kopumā tuvākajos mēnešos inflācijas spiediens saglabāsies, un, tuvojoties rudenim, cenu kāpuma temps, visticamāk, turpinās pieaugt. Lai gan atsevišķos mēnešos iespējamas īslaicīgas svārstības, kopējo dinamiku noteiks šī brīža augstais energoresursu cenu līmenis un ģeopolitiskā situācija Tuvajos Austrumos.
Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists
