Finanšu pratība ir prasmes un zināšanas, kas cilvēkam ļauj pieņemt izsvērtus lēmumus par viņam pieejamajiem finanšu resursiem un pakalpojumiem.

Pamata līmeņa finanšu zināšanas nozīmē, ka cilvēks pārzina sava budžeta plānošanu, orientējas piedāvāto finanšu pakalpojumu klāstā un izprot to iespējamo riska līmeni, drošības aspektus, spēj salīdzināt dažādus piedāvājumus, lai noteiktu piemērotākos savām vajadzībām.

Finanšu pratības stratēģija

Lai paaugstinātu Latvijas sabiedrības finanšu pratības līmeni, asociācija piedalās “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014 – 2020” ieviešanā, veidojot mācību materiālus finanšu pratības jomā un piedaloties ikgadējā Finanšu pratības nedēļā.

Finanšu pratība ir arī kopīga prioritāte ar Eiropas Banku federāciju, kas kļuvusi īpaši aktuāla līdz ar valstu robežu izzušanu globālajā finanšu tirgū. Eiropas Banku federācija veicina finanšu izglītību, izmantojot dažādus līdzekļus, tostarp vairākas publikācijas un iniciatīvas par finanšu pratību, tādējādi uzsverot nozares apņemšanos patērētājiem sniegt labāku izpratni par finanšu pakalpojumiem.

Biežāk sastopamie finanšu noziegumi tiešsaistē #CyberScams

2018. gada rudenī Finanšu nozares asociācija atbalstīja EUROPOL un Eiropas Banku Federācijas 28 ES dalībvalstīs un piecās valstīs, kas nav ES dalībvalstis, organizēto #CyberScams, kampaņu, kuras mērķis bija informēt interneta lietotājus par biežāk sastopamajiem finanšu noziegumiem tiešsaistē.
Kā secināts 2018. gada EUROPOL Organizētās noziedzības Internetā risku novērtējumā (IOCTA), visefektīvākais veids, kā pretoties sociālajai inženierijai, ir izglītot iespējamos upurus – par upuri var kļūt ikviens no mums, esot tiešsaistes vidē.

Kampaņas informatīvie materiāli ir tulkoti 27 valodās. Informatīvie materiāli aptver visizplatītākos finanšu krāpšanas internetā veidus, kā arī sniedz ieteikumus, kā sevi pasargāt:

  • tiešsaistes iepirkšanās krāpšana: krāpniecība caur dažādu interneta veikalu sniegtajiem pakalpojumiem; nauda tiek samaksāta, bet saņemtais produkts vai pakalpojums neatbilst solītajam vai pat nepienāk vispār; mēģinājumi sazināties ar produkta pārdevēju parasti ir nesekmīgi (apskatīt PDF);
  • CEO/uzņēmuma e-pasta kompromitēšanas (UEK) krāpšana: CEO/UEK krāpšana izpaužas kā darbinieka, kurš ir pilnvarots veikt maksājumus, apmānīšana, mudinot nepamatotu pārskaitījumu no uzņēmuma bankas konta (apskatīt PDF);
  • rēķinu viltošana: krāpnieki izliekas par jūsu klientiem vai piegādātājiem un, izrakstot neīsu rēķinu, pamudina jūs apmaksāt nākotnes rēķinus, pārskaitot naudu uz citu bankas kontu (apskatīt PDF);
  • smikšķerēšana, pikšķerēšana vai vikšķerēšana: krāpnieki jums sūta īsziņas (smikšķerēšana), e-pastus (pikšķerēšana) vai zvana (vikšķerēšana), mēģinot iegūt personīgu, finansiālu vai citu būtisku informāciju (PDF par smikšķerēšanu, pikšķerēšanu un vikšķerēšanu);
  • viltota bankas tīmekļa vietne: pikšķerēšanas e-pastā tiek iekļauta saite uz krāpniecisku interneta vietni; tiklīdz jūs atverat saiti, tiek izmantotas dažādas metodes, lai iegūtu jūsu finanšu un personiskus datus; interneta vietnes parasti izskatīsies ļoti līdzīgas oriģinālajām (apskatīt PDF);
  • romantiskā krāpšana: krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai tiešajā saziņā caur e-pastiem (apskatīt PDF);
  • ieguldījumu krāpšana: jums tiek piedāvātas lieliskas investīcijas vai izcils viltus tiešsaistes piedāvājum (apskatīt PDF).


Vairāk par drošību tiešsaistē aicinām meklēt #CyberScams interneta vietnē.

Eiropas kiberdrošības mēnesis ir ES informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir veicināt kiberdrošību pilsoņu un uzņēmumu vidū, vēršot uzmanību uz vienkāršiem soļiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu personisko, finanšu un uzņēmuma/profesionālo informāciju.

Biedri

Asociētie biedri