Publicēts laikrakstā Dienas Bizness, 15.05.2019.

 

Pēc satricinājumiem Latvijas finanšu tirgū 2018.gadā vietējā kapitāla bankas atrodas transformācijas procesā, arvien vairāk domājot par specializētiem pakalpojumiem. Banka BlueOrange jau šobrīd liek akcentu uz kreditēšanu, nākotnē attīstot arī savu platformu, kas ļaus ikvienam piedalīties perspektīvu uzņēmumu finansēšanā, par bankas plāniem stāsta tās galvenais izpilddirektors Dmitrijs Latiševs.

Pēdējo divu gadu laikā BlueOrange ievērojami mainījusi darbības virzienu un arī bankas zīmolu. Kā izlēmāt par labu jaunajai stratēģijai?

Bankai, tāpat kā jebkuram citam uzņēmumam, ir savs stratēģiskais attīstības plāns nākamajiem vismaz trim gadiem, kurš regulāri tiek pārskatīts, ievērojot pārmaiņas finanšu tirgū gan vietējā, gan pasaules mērogā. Pēdējo desmit gadu laikā šī vide ir piedzīvojusi visstraujākās pārmaiņas. Pirmkārt, ir pastiprinājusies cīņa ar korupciju, terorismu un naudas atmazgāšanu, kas ar finanšu darījumu starpniecību vistiešākajā veidā sāka ietekmēt politiskos procesus un sekmēt izvairīšanos no nodokļiem. Otrkārt, mainījās likumdošana arī globālā mērogā, kas daudzu gadu garumā akceptēja zemu nodokļu valstīs reģistrētu kompāniju darbību. Pastiprinoties cīņai ar noziedzīgo pasauli, ārzonu uzņēmumus sāka klasificēt kā paaugstināta riska faktoru, un bankas sāka jau striktāk segmentēt savus klientus un vērtēt riskus. Ņemot vērā, ka banku pamatfunkcija ir apkalpot finanšu darījumus, tieši bankām tiek izvirzītas pastiprinātas prasības. Šodien klientu darījumu izpētei ikviena banka atvēl ievērojamus resursus, ievieš jaunas tehnoloģijas klientu darījumu uzraudzībai un kontrolei. Šodien bankām nav vajadzīgi augsta riska klienti, kas rada reputācijas riskus. Tas arī ir trešais aspekts, kas raksturo izmaiņas finanšu sektorā un liek katrai bankai pārskatīt savu biznesa stratēģiju.
Pirmajos 15 darbības gados mūsu banka specializējās starptautiskā biznesa jomā: mēs apkalpojām uzņēmumus, kas nodarbojas ar starptautisko tirdzniecību, kuģniecību un privātpersonas, kurām piedāvājām aktīvu pārvaldes pakalpojumus. Taču, izprotot reputācijas riskus, ko rada šādu klientu apkalpošana, pieņēmām lēmumu kardināli mainīt savu stratēģiju un paplašināt darbību arī vietējo klientu apkalpošanas jomā – gan privātpersonu, gan korporatīvajā segmentā. Atsevišķs stratēģijas virziens saistīts ar jaunu tehnoloģiju ieviešanu. Ņemot vērā tehnoloģijas, kuras varējām sākt izmantot šajā laika periodā, nolēmām neattīstīt filiāļu tīklu, bet likt akcentu uz iespēju piedāvāt pakalpojumus tiešsaistē. Redzējām, ka šādā veidā varam nodrošināt piedāvājumu ne tikai vietējiem klientiem, bet arī Eiropas tirgum, kas ir daudz plašāks. Atspoguļojot stratēģijas izmaiņas, pieņēmām lēmumu arī mainīt zīmolu, lai bankas nosaukums asociatīvi neaprobežotos tikai ar Baltijas reģionu.

Kā bankas darbību ietekmēja aizvadītā gada notikumi tirgū un kas bija lielākie izaicinājumi?

2018. gads bija lielu pārmaiņu gads visam Latvijas finanšu sektoram. Mūsu priekšrocība bija tā, ka tobrīd banka BlueOrange jau atradās jaunā biznesa modeļa attīstības pusceļā: mēs 2017.gadā bijām uzsākuši klientu piesaistīšanu un jaunu produktu piedāvāšanu jauniem segmentiem – gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, tādēļ finanšu tirgus kopējos satricinājumus neizjutām tik asi.
Galveno akcentu jau pērn likām uz kredītu piedāvājumu, ko esam izstrādājuši gan fiziskām personām, gan uzņēmumiem. Aizvadītajā gadā bija divi lieli izaicinājumi – izveidot un nodrošināt nepieciešamo resursu bāzi, lai varētu izsniegt jaunus kredītus aptuveni 100 miljonu eiro apmērā gadā, galvenokārt - vietējiem klientiem. Lai šo plānu īstenotu, sākām sadarbību ar Eiropas finanšu tehnoloģiju kompānijām, kas ļāva piesaistīt resursus no Eiropas privātpersonām, galvenokārt termiņnoguldījumu veidā uz laiku no 1-5 gadiem. Alternatīva resursu piesaiste vietējā tirgū būtu lēnāka un dārgāka. Latvijas tirgū vidējās procentu likmes būtiski atšķiras no tādām Rietumeiropas valstīm kā Vācija, Francija, Nīderlande, Spānija, tādēļ mēs šiem noguldītājiem varam piedāvāt daudz labākus nosacījumus, kas arī padara pievilcīgu mūsu piedāvājumu. Otrs izaicinājums bija nodrošināt jaunā bankas zīmola ievirzīšanu tirgū. Veiksmīgi tikām galā ar šiem abiem uzdevumiem.

Kā izmaiņu ietekmē mainījusies bankas klientu bāze un sniegtie pakalpojumi?

Pērn pieņēmām lēmumu pārtraukt attiecības ar lielāko daļu tajā brīdī esošajiem starptautiskajiem klientiem no paaugstināta riska reģionu valstīm, dažu mēnešu laikā kopumā slēdzot norēķinus vairāk nekā 4000 klientu un tādējādi atsakoties no vairāk nekā 300 miljoniem eiro. Lai nodrošinātu bankas attīstības plānu, ātri bija jākompensē šie līdzekļi ar citiem noguldījumiem, kas veiksmīgi tika paveikts: 250-300 miljoni eiro tika piesaistīti no citiem klientu veidiem un citiem reģioniem, kas nav pakļauti reputācijas un naudas atmazgāšanas riskiem - tās pārsvarā bija privātpersonas no Rietumeiropas. Šiem klientiem piedāvājām tikai noguldījumu pakalpojumus, un viņiem nebija pieejami norēķinu konti regulārajiem darījumiem, kas parasti rada vislielākos reputācijas riskus un bankai dod vismazākos ienākumus.
Nākotnes plānos ietilpst klientu apkalpošanas ātruma paātrināšana. Piesātināto tirgu nejūtam, mums ir pieaudzis klientu skaits un esam apmierināti arī ar to klientu kvalitāti, kas nāk pie mums. Tie ir labi uzņēmumi.

Kas šobrīd rada vislielākos riskus bankas darbībai?

Eksperti uzsver, ka naudas atmazgāšanas riski un atbilstība šobrīd ir vislielākais izaicinājums finanšu sektoram. Ja agrāk tirgū dominēja finanšu riski, tad pašreiz vērojam notikumus, kas saistīti ar korupciju un reputācijas riskiem. Ja izskan informācija par kādu banku, kas izmantota šiem darījumiem, tad pieņemts runāt, ka šī kredītiestāde iesaistīta naudas atmazgāšanā, taču esmu pārliecināts, ka vairumā gadījumu bankas to apzināti nav darījušas. Taču, ņemot vērā, ka likumdošanas prasības mūsdienās prasa pilnu atbildību par klientu veiktajiem darījumiem, bankām ir jānodrošina klientu operāciju kontrole, un tas ir smags, sarežģīts process, kas prasa lielas investīcijas gan cilvēkresursu, gan IT ziņā, lai laikus spētu atpazīt aizdomīgos darījumus. Tas negatīvi ietekmē arī bankas finanšu rezultātus un nereti komisijas maksas par norēķinu konta maksājumu apkalpošanu ir nelielas salīdzinājumā ar tiem izdevumiem, kas bankām šajā sakarā rodas.

Vai, veidojot stratēģiju, esat plānojuši piedāvāt arī ko jaunu? Kas būs tie pakalpojumi, uz kuru sniegšanu banka vairāk orientēsies?

Turpināsim attīstīt esošo biznesa modeli un turpināt aktīvu kreditēšanu. Tomēr bankas pašu kapitāls un spēja augt var būt ierobežota. Lai nākotnē nodrošinātu kredītportfeļa izaugsmi ar tik lielu ātrumu kā iepriekš, katru gadu būtiski jāpieaug arī pašu kapitālam, kas ne vienmēr ir iespējams. Lai to spētu, banka plānojusi veidot tehnoloģisku platformu, ar kuras starpniecību piešķirs jaunus kredītus un nodrošinās šo kredītu pārdošanu investoriem, kas varētu būt ieinteresēti piedalīties perspektīvu uzņēmumu kreditēšanā, aizdodot uzņēmumiem ar labu kredītspēju un stabiliem finanšu rādītājiem. Šis pakalpojums varētu būt laba alternatīva termiņnoguldījumiem, jo patlaban šajā noguldījumu veidā noguldītājs saņem aptuveni 1% gadā, bet mēs uzskatām, ka, ja būtu atbilstošs piedāvājums un iespēja izvietot naudu, kur klients saņemtu lielākus ienākumus – 3-4% gadā, būtu arī pietiekami liels pieprasījums. Tirgū jau pašlaik ir līdzīgs piedāvājums no savstarpējo aizdevumu platformu puses, kur likmes ir virs 10%, taču mūsu izpratnē šim produktam ir arī augstāki riski – aizdevumi nav nodrošināti, nav skaidrs, kas veic piedziņu, kā arī aizņēmēju kredītspēja ir dažāda. Šāda piedāvājuma, kādu mēs plānojam, patlaban Baltijas valstīs vēl nav, taču Rietumeiropā ir kompānijas, kas sadarbojas ar bankām un jau piedāvā šādu pakalpojumu.

Kādi aizdevumi būs pieejami šajā platformā?

Mūsu pakalpojumu klāstā ir gan kredīti privātpersonām, gan uzņēmumiem, taču lielākās perspektīvas saskatām korporatīvā segmenta aizdevumos. Paredzam, ka platformā varēs ieguldīt visi investoru tipi – gan privātpersonas, gan institucionālie.

Kad plānots šo platformu palaist?

Plānojam uzsākt platformas darbību nākamajā gadā.

Vai novērojat lielāku pieprasījumu pēc kredītiem?

Pēdējā gada laikā notikušas būtiskas pārmaiņas kreditēšanas tirgū: uzņēmēju pusē ir vērojama gatavība straujākai attīstībai, savukārt kreditēšanas pakalpojuma pieejamais apjoms ir samazinājies, ko ietekmējusi atsevišķu tirgus dalībnieku darbības ierobežošana vai aiziešana no Latvijas. Ir mainījies piedāvājums, ir pieaudzis pieprasījums un tas mums ļauj pietiekami veiksmīgi darboties.
Tā, piemēram, kopējais kredītu portfelis un piešķirtās saistības par kredītu izsniegšanu 2018. gada beigās sastādīja 264 miljonus EUR, kas ir par 20 % vairāk nekā pērn. No izsniegtajiem kredītiem 73% sastāda atbalsts tieši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kopā 2018. gadā jauno piešķirto kredītu apjoms sasniedza 153 miljonus EUR, kreditēšanas ienākumiem pieaugot par 33%.

Vai ir nozares, uz kurām labprāt orientēsieties un varbūt ir tādas, kurām neizsniegsiet aizdevumus?

Esam izveidojuši atsevišķas aizdevumu programmas gan mazā un vidējā lieluma klientiem, gan lielajiem uzņēmumiem. Mūsu kredītpolitikā nav nozaru, ar kurām negribam sadarboties. Aktīvi atbalstām ražošanas, tirdzniecības, ostu un terminālu biznesu, būvniecības sektoru, taču, protams, katru projektu vērtējam atsevišķi.

Iepriekš minējāt Rietumeiropas klientus, vai iespējams piesaistīt šos klientus un ar ko Latvijā strādājošās bankas to varētu izdarīt?

Rietumu tirgū konkurence ir augsta, tādēļ neredzu, ka šobrīd būtu efektīvi plašāk piedāvāt produktus kādā atsevišķā valstī. Pieredze ar noguldījumu piesaisti ir pozitīva, un ir skaidrs, kāpēc ārvalstu klienti izvēlas veikt noguldījumus Latvijā. Tomēr rodas jautājums, cik lieli finansiālie ieguldījumi būtu nepieciešami, lai attīstītu jaunu tirgu un sāktu tirgot jaunu produktu, un, pat, ja to sāktu darīt, vai finanšu rezultāti būs pietiekami veiksmīgi – par to ir zināmas šaubas. Tāpat šībrīža situācija ir tāda, ka faktiski jebkurš ārvalstu klients potenciāli var radīt reputācijas risku, un tas nav vajadzīgs ne bankai, ne Latvijai, līdz ar to mums vieglāk ir strādāt ar vietējiem klientiem, kurus iespējams ātrāk pārbaudīt. Turklāt tāda plaša pieprasījuma produkta piedāvāšana kā norēķinu konta pakalpojumi vienmēr var radīt nesamērīgus riskus. Ir svarīgi dažādot savus produktus un pakalpojumus, tāpēc mēs strādājam termiņnoguldījumu piesaistes un kredītu izsniegšanas virzienā. No naudas atmazgāšanas novēršanas viedokļa šis modelis ir drošāks nekā ikdienas pakalpojumu sniegšana.
Protams, nākotnē, mainoties ekonomikas attīstībai, potenciāli var samazināties arī pieprasījums pēc kredītiem, un nevar prognozēt, kā mainīsies piedāvājums, kā reputācijas krīze to ietekmēs nākotnē, tādēļ ir jārēķinās ar visiem riskiem.

Kāda, jūsuprāt, būs turpmākā banku tirgus virzība Latvijā? Vai redzat apvienošanās iespējas?

Domāju, ka bankām nodrošināt labus rezultātus nebūs viegli. Apvienošanās varētu būt labs, ekonomiski pamatots risinājums, taču banku biznesa modeļi būtiski atšķiras un īsti neredzu bankas, kuru filozofija tik ļoti sakrīt, lai tās varētu apvienoties. Vietējā kapitāla bankas arī šogad turpinās attīstīt jaunās stratēģijas un uzlabot biznesa modeļus. Prasības finanšu sektoram turpinās augt, ir plānoti grozījumi likumdošanā, kas pastiprinās kontroli un līdz ar to var turpināt augt potenciālie riski, kas saistīti ar klientu apkalpošanu. Būs nepieciešama lielāka banku specializācija, izvēloties produktus, kas rada zemākus riskus. Var domāt, ka pie šo jautājumu īstenošanas tiks strādāts aktīvāk, jo banku īpašniekiem ar vietējo kapitālu ir pamatota interese turpināt darbu Latvijā. Laiks ir ļoti ierobežots un bankām ir jāpielāgojas visām prasībām. Tas, protams, vai un kādā veidā bankas ir gatavas to darīt, atkarīgs no katras bankas. Tādēļ nav un nebūs viegli.

Vai neplānojat iegādāties kādu citu dalībnieku, un vai neplānojat meklēt investoru?

Šobrīd nav plānu kādu iegādāties, taču vērtējam citas iespējas, kā palielināt bankas pašu kapitālu. Izvērtējam iespējas trīs gadu laikā piesaistīt finansējumu publiskajā tirgū ar akciju piedāvājumu, lai nodrošinātu kapitāla palielināšanu. Šobrīd bankas pašu kapitāls ir 81 milj. EUR, bet no biznesa attīstības viedokļa uzskatām, ka tam jābūt lielākam, tādēļ jādomā, kā nodrošināt palielinājumu.

Vai akciju piedāvājumu veiksiet Baltijā?

Vērtējam iespēju akcijas kotēt Varšavas biržā, kur ir plašāks potenciālo investoru loks. Tomēr šāda plāna īstenošanai ir vēl daudz darba, lai sakārtotu savu biznesa modeli un spētu investoriem demonstrēt bankas potenciālu.

Vai šā gada darbības rezultāti būs labāki nekā pērn?

Šo gadu plānojam noslēgt ar peļņu, kas varētu nodrošināt kapitāla atdevi ap 5%. Šogad viens no galvenajiem uzdevumiem ir pilnībā pabeigt transformācijas procesu, pilnveidojot arī bankas iekšējos procesus. Daudz darām, lai automatizētu procesus, attīstām IT daļu, būtiski mainām arī klientu apkalpošanu, kas agrāk bija vairāk individualizēta, taču tagad meklējam veidus, kā efektivizēt procesus.

Informācijai Bankas darbības rādītāji

 2015.g. 31.decembris 2018.gada 31.decembris
Termiņnoguldījumi (milj.EUR)18 375208 551
Paaugstināta riska reģionu klientu īpatsvars (%)20%2%
Latvijas un Baltijas valstu klientu īpatsvars (%)15%68%
Kredītu portfeļa apjoms (milj.EUR)109264
Procentu ienākumu īpatsvars (brutto) (%) 4Q27% 47%

Avots:BlueOrange

Biedri

Asociētie biedri