Bankām ir nozīmīga loma valsts ekonomikas un tās asinsrites – finanšu sistēmas – darbībā. To apzinoties, bankas sniedz arvien lielāku ieguldījumu cīņā ar finanšu noziegumiem. Risku kultūra mainās ne tikai bankās, bet arī klientiem jānodrošina lielāks darījumu caurspīdīgums.

Latvijas banku nozares galvenie riski:

  • sadarbība ar čaulu veidojumiem – “pastkastītes” uzņēmumiem, aiz kuriem patiesībā slēpjas noziedznieki, nevis legāli uzņēmēji;
  • līdzekļi, kas iegūti no korupcijas un kukuļošanas;
  • izkrāpti nodokļi;
  • sadarbība ar nelicencētiem un neregulētiem finanšu starpniekiem.

Apzinoties šos riskus, galvenie šķēršļi, kas Latvijas uzņēmumiem var liegt uzsākt sadarbību ar bankām:

1. nesamaksāti nodokļi;

2. kukuļi un korupcija;

3. krāpšana vai laupīšana;

4. narkotikas, ieroči, cilvēku tirdzniecība;

5. finanšu sankciju sarakstos iekļautās personas un uzņēmumi, vai ar tiem saistītas personas;

6. terorisma finansēšana;

7. politiski nozīmīgas personas, kuras pakļautas paaugstinātam korupcijas riskam.

 

Ja klients ir Latvijas rezidents, tā līdzekļu izcelsme ir saprotama un nav bijis iesaistīts noziedzīgās/aizdomīgās darbībās, uzsākt sadarbību ar banku nav šķēršļu. Dažādām bankām, protams, var atšķirties kritēriji, tomēr visas rūpīgi un skrupulozi pārbauda līdzekļu izcelsmi.

Jau šobrīd 90% rezidentu klientu ir kādā no četrām lielākajām bankām.

Ārvalstu klientu gadījumā – vēl stingrāka izpēte un jābūt skaidrai reālai saiknei ar Latviju.

Visiem klientiem jāievēro risku pārvaldības prasības atbilstoši bankas veiktajam riska novērtējumam.

Sadarbības sākumā klientam izsmeļoši jāatbild uz bankas jautājumiem, lai tā spētu izvērtēt klienta uzņēmējdarbībai vai personiskajai darbībai piemītošos riskus.

Izvērtējot riskus tiek analizēta plaša informācija par klientu, tā pārstāvjiem, sadarbības partneriem un patiesajiem labuma guvējiem, arī publiski pieejamā informācija (bankas izvairās būt pakļautas reputācijas riskam, piemēram).

Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām:

  • nepārskatāma īpašnieku struktūra (uzņēmums pieder ārzonas struktūrām, čaulām);
  • neskaidra līdzekļu izcelsme;
  • bizness nav reāli saistīts ar Latviju (tikai norēķinu centrs, piemēram, pircēji Ķīnā, piegādātāji NVS, darbība caur Lietuvas ostu);
  • patiesie labuma guvēji – nerezidenti no valstīm ar augstu korupcijas risku, piemēram;
  • neskaidra līdzekļu izcelsme, par kuru iegādāts aktīvs (nekustamais īpašums, piemēram), no kā tiek gūti ienākumi;
  • uzņēmumi pieder vai ir saistība ar politiski nozīmīgām personām jeb personām, kas pakļautas augstam korupcijas riskam;
  • uzņēmums pieder vai ir saistība ar starptautisko finanšu sankciju sarakstos iekļautām personām vai uzņēmumiem.

Uzsveram, ka Latvijas banku, tāpat kā citu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Likuma) subjektu, piemēram, finanšu iestāžu, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērināti revidentu, zvērināti notāru, zvērinātu advokātu un citu (skat. Likuma 3. pantu) pienākums, līdzīgi kā citur pasaulē, ir īstenot praksē principu “Pazīsti savu klientu”.

Minētu darbību mērķis ir radīt un uzturēt drošu finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas vidi, novērst iespējamos finanšu noziegumus, mazināt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus. Likuma 6. pants savukārt nosaka, ka likuma subjektu pienākums ir atbilstoši savam darbības veidam veikt risku novērtējumu, ieskaitot klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai, kā arī valsts un ģeogrāfisko risku, proti, ka klients vai patiesais labuma guvējs saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie un tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

Bez likuma prasībām bankām ir jāievēro arī FKTK izdotie normatīvie noteikumi un ieteikumi, kā arī LKA bankas ir apstiprinājušas Banku sociālo hartu https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2017/12/LKA_Banku_sociala_harta_final.pdf un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijashttps://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2017/12/LKA_politika_LV-2.pdf .

Vadoties no minētajiem dokumentiem, kā arī ņemot vērā riskus, kas identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā un banku pašu veiktajos risku novērtējumos, bankas uzdod jautājumus klientiem, pieprasa informāciju, veic klientu darbības uzraudzību (skat. Likuma III Nodaļu). Likuma 28. pants savukārt paredz banku tiesības pieprasīt klienta izpētei nepieciešamo informāciju un nosaka klienta pienākumu sniegt tā izpētei neieciešamo patieso informāciju un dokumentus. Likums arī nosaka, ka bankai ir tiesības izbeigt darījuma attiecības ar klientu, ja netiek sniegta informācija un dokumenti, kas ļauj veikt klienta pārbaudi pēc būtības. Gadījumos, kad par klientu tiek veikta padziļinātā izpēte, banka, ievērojot FKTK izdoto “Klientu padziļinātās izpētes normatīvo noteikumu kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm” 7. punkta noteikumus izbeidz darījumu attiecības ar klientu, ja 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad konstatēti klienta padziļinātās izpētes priekšnosacījumi, banka nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes minimālo prasību izpildi un iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecina klienta darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi.

LKA informācijas apkopojums satur tikai atsevišķus piemērus, kas klientiem jāizvērtē, pirms tie vēlas uzsākt/turpināt sadarbību ar banku. Katrai bankai, kā tas izriet gan no normatīvā regulējuma, gan labās pasaules prakses, klientu un riska politika var atšķirties. Visas banku prasības ir balstītas skrupulozā un visaptverošā risku izvērtējumā vai, finanšu sankciju gadījumā, imperatīvā un striktā tiesību normu izpildē. Informācijai - jau kopš 2016. gada LKA mājas lapā ir pieejams materiāls “Kāpēc bankas jautā” https://www.financelatvia.eu/wp-content/uploads/2017/12/kapec_banka_jauta_Faktu_lapa_lat_2016_final.pdf

Tādējādi, ievērojot risku izvērtējumā balstītu pieeju un banku specializāciju, būs bankas, kas ir specializējušās, piemēram, starptautiskajā tirdzniecības finansēšanā, kas būs gatavas apkalpot tikai uz starptautisko tirdzniecību orientētus klientus, bet būs arī tādas, kas šādus klientus neapkalpo, jo tas neatbilst šo banku riska profilam. Piemēram, saskaņā ar FKTK “Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm” 48. punktu, bankām noteikumos definētos gadījumos ir nepieciešams noskaidrot klienta kontā esošo līdzekļu izcelsmi un jāpārliecinās, ka veiktais darījums atbilst klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai. Ja klients regulāri darbojas specifiskos, no Latvijas tālu atrodošos ģeogrāfiskos reģionos, attiecīgos pasākumus pēc būtības var veikt tikai tad, ja kredītiestāde pārzina attiecīgā reģiona likumdošanas aktu, darījumu slēgšanas un norēķinu specifiku.

Papildus pievēršam sevišķu uzmanību, ka bankām un citiem subjektiem ir saistošas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma normas. Papildus citām prasībām, īpaši izceļamas 5. panta “Finanšu ierobežojumi” un 8. panta “Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi” prasības. Faktiski, šīs prasības paredz, ka bankām ne tikai pašām ir jāievēro attiecīgās prasības, bet jāspēj pārliecināties, ka to klienti un arī klientu sadarbības partneri nepārkāpj šīs prasības. Sankciju režīma ievērošana ir imperatīva un obligāta.

Tādējādi atbilstoši katras kredītiestādes biznesa stratēģijai un mērķa klientiem, šādas zināšanas par noteiktu reģionu (kas ir ilgstošs, sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs process) var tikt veidotas un var arī netikt veidotas.

Ir starptautiski atzīti publiski saraksti, piemēram, Transparency International Corruption Perceptions Indexhttps://www.transparency.org/news/feature/corruption_perceptions_index_2017, kā arī komerciāli uzturēti saraksti, kurus bankas izmanto, lai identificētu valstis un teritorijas ar paaugstinātu NILLTF risku, ieskaitot augstu korupcijas risku un citus riskus. Ņemot vērā šo novērtējumu, bankas vērtē uzsākt/turpināt sadarbību, vai ne ar klientiem.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības (skat. iepriekš), un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu. Banku klienti ir banku lielākā vērtība, un bankas ir ieinteresētas uzturēt darījuma attiecības ar visiem klientiem, kas atbilst likuma prasībām, riska novērtējumam un nerada paaugstinātus NILLTF riskus gan katrai bankai individuāli, gan visai finanšu sistēmai kopumā. Tātad atteikumam par pamatu galvenokārt ir apstāklis, ka nevis banka iespējamo klientu uzskata par potenciālo noziedznieku, piemēram, bet gan fakts, ka banka nav specializējusies attiecīgajā nozarē vai reģionā strādājošu klientu apkalpošanā. Tādējādi, ja sadarbība tiktu uzsākta vai turpināta, tad tā būtu salīdzinoši neērta un neefektīva pašam klientam un tā saimnieciskajai darbībai.

Rūpīga AML/CFT risku izvērtēšana, augsta atbilstības un risku kultūra ir tās, ko bankas ievēro, lai nodrošinātu, ka banku atbilstības programmas ir pietiekamas to darbībai un risku pārvaldīšanai. Formāla normatīvo aktu pilnīga izpilde negarantē, ka atbilstības politikas un procedūras ir piemērotas un pietiekamas (skat. LKA AML/CFT politikas 21. punkts)

Ko dara bankas, lai nepieļautu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgiem mērķiem (PDF formāts)

 

Biedri

Asociētie biedri