Dažādu faktoru ietekmē piedzīvojam izteiktu energoresursu cenu pieaugumu, kas atsaucas uz mājsaimniecību finanšu spēju tik ar to galā. Rekordaugstas cenas novērojam ne vien elektrībai un gāzei, bet arī degvielai. To, šķiet, ir pamanījis katrs auto īpašnieks, kaut vai vienreiz uzpildot sava auto degvielas tvertni. Vai augstās degvielas cenas nozīmē arī to, ka iedzīvotāji pārskata savus pārvietošanās paradumus un meklē iespējas, kā šajā izmaksu kategorijā taupīt, – to skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

“Saskaņā ar Swedbank veikto aptauju[1] aina nav tik viennozīmīga, kā tas sākotnēji varētu šķist. Vairums jeb 54% autovadītāju norāda, ka auto lietošanas paradumus nav mainījuši – 30% atzinuši, ka neko mainīt arī neplāno, 21% to apsvērtu vien tuvākā vai tālākā nākotnē, bet 3% pat brauc vairāk nekā iepriekš. Vienlaikus 43% aptaujāto auto lietotāju zināmas izmaiņas tomēr ir ieviesuši,”

situāciju ieskicē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā norāda eksperte, vispopulārākā metode, kā taupīt uz degvielas izmaksām (minējuši 28% aptaujāto), ir retāka automašīnas lietošana, izlaižot atsevišķas braukšanas reizes. Tātad automašīna biežāk paliek stāvvietā, un brauciena lietderība, kā arī nepieciešamība tiek rūpīgāk pārdomāta. Katrs desmitais respondents arī atzinis, ka personīgā auto vietā tagad biežāk izmanto sabiedrisko transportu, kas kopumā ļauj ietaupīt uz ikmēneša degvielas izmaksām. Tiem, kam mājsaimniecībā ir vairāk par vienu auto, norāda, ka biežāk nekā iepriekš mēģina saskaņot ģimenes locekļu braucienus un pārvietoties kopā. Visretāk tiek izskatīta iespēja automašīnas vietā sēsties uz velosipēda (5%) un auto izmaksu dalīšana, pieaicinot līdzbraucējus (4%).

“No vienas puses, varētu šķist, ka 43% autobraucēju, kuri ir pārskatījuši savus auto lietošanas paradumus, ir gana daudz. Gandrīz katrs otrais autovadītājs, ko apstādinātu uz ielas un intervētu, visticamāk, atzītu, ka ir bijis spiests kaut ko darīt, lai auto lietotu mazāk, ekonomiskāk un savam maciņam draudzīgāk. Tajā pašā laikā, ja salīdzinām šos datus ar Lietuvā veikto aptauju, redzam, ka Latvijā esam krietni kūtrāki, daudz neatlaidīgāk turoties pie automašīnu lietošanas paradumiem un to nodrošinātajām ērtībām. 59% Lietuvā dzīvojošo autovadītāju pauž apņēmību braukt mazāk, ekonomiskāk un pārvietošanos plānot rūpīgāk. Protams, auto lietošanas paradumos liela loma ir arī tam, kāda ir reālā iespēja braucienus mazināt – vai attiecīgajā reģionā ir ērti pieejams sabiedriskais transports, vai auto tiek lietots darba pienākumu veikšanai, vai ir iespēja vienoties ar līdzbraucējiem un vai attālumi ir tādi, ka braukšana ar velosipēdu vispār ir racionāla. Tomēr, kā rāda gan lietuviešu piemērs, gan arī Latvijas iedzīvotāju nelielā vēlme pārskatīt savus paradumus arī citās ikdienas tēriņu jomās, potenciāls šo izmaksu mazināšanai saglabājas gana augsts,”

skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Viņa arī atzīmē, ka, lai gan vidējā darba alga aug, inflācija tai skrien pa priekšu krietni lielākā tempā. Kaut arī maciņos vidēji saņemam vairāk, par to iegādāties var krietni mazāk preču un pakalpojumu. Kā vērtē ekonomisti, inflācija savu maksimumu nav sasniegusi un tās turpmāko kāpumu ļoti ietekmēs apkures sezona. “Svarīgi apzināties, ka pat pēc tam, kad inflācija sāks samazināties, tas joprojām nozīmēs dzīves dārdzības pieaugumu, tikai lēnāk vai mērenākā tempā. Kamēr vien inflācija ir pozitīvs skaitlis, faktiski preču un pakalpojumu cenas aug. Inflācija nav īslaicīga krīze, kas jāpārdzīvo, tā būs klātesoša ilgāku laiku,” brīdina finanšu eksperte, aicinot šādos apstākļos īpašu uzmanību veltīt sava budžeta plānošanai un paradumu pārskatīšanai.

 

RUS: Финансовый эксперт: латвийские водители хотят сэкономить, но привычки меняют медленно

 

Papildu informācija:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv 
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/

 

[1] Swedbank aptauja veikta sadarbībā ar Snapshots 2022. gada aprīlī, aptaujājot 520 autovadītājus Latvijā un 505 autovadītājus Lietuvā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Biedri

Asociētie biedri