Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists

Maijs bija auksts – gaisa temperatūra bija 2 grādus zem normas, un arī patēriņa cenas mazliet atdzisa. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šī gada maijā cenu līmenis samazinājies par 0,1%, salīdzinot ar aprīli. Jāatzīmē, ka līdzīgi kā sniegu, arī  deflāciju maijā redzam ļoti reti – iepriekš tas pārsvarā noticis krīžu gados. Savukārt, salīdzinot ar pērno gadu, joprojām vērojams cenu līmeņa kāpums – cenas augušas par 3,6%.

Visbūtiskāk uz leju cenu līmeni maijā vilka transports (-3,1%), galvenokārt lētākas degvielas dēļ. Pārtikas cenas pieauga, taču ne strauji – par visai pieticīgiem 0,3%. Cenu līmeni uz augšu spieda kafijas cenu kāpums. Vasaras mēnešos veikalos ierasti parādās pašmāju raža, lēnām mazinot kopējos inflācijas apmērus. Tomēr izskatās, ka šogad cenu samazinājums tādiem izteikti sezonāliem produktiem kā dārzeņiem un augļiem nācis agrāk, dārzeņu cenām maijā sarūkot teju par 11%.

Maija izskaņā valsts un privātā sektora pārstāvji parakstīja memorandu par pārtikas preču pieejamības uzlabošanu. No vienas puses, apņemšanās mērķis ir cildens. Ja tā rezultātā cenas lētākajiem produktiem katrā produktu grupā tiks pazeminātas, tas būs labs atbalsts mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kam liela daļa tēriņu ir tieši par pārtikas precēm. Pozitīvi ir arī tas, ka memoranda parakstīšana atlika tālāku virzību iecerei, kas paredzēja ierobežot pārtikas produktiem piemēroto uzcenojumu. No otras puses – vidējais pārtikas cenu līmenis memoranda rezultātā diez vai saruks. Fakts, ka jānodrošina viens produkts ar zemāko cenu katrā kategorijā, pats par sevi nenosaka, ka esošajam lētākajam produktam cena būtu jāpazemina. To, vai un cik jūtami pazemināsies cenas šiem lētākajiem produktiem, noteiks mazumtirgotāju iespējas un godaprāts. Pat ja memorandā ietverto produktu cenas tiks samazinātas, tas varētu notikt uz citu produktu augstākas cenas “rēķina”, kas tad statistikā galu galā, iespējams, atspoguļotos kā augstāka pārtikas inflācija. Savukārt memorandā iecerētās cenu salīdzināšanas efektivitāte būs atkarīga no patērētāja vēlmes un spējas plānot iepirkšanos, un staigāt pa dažādiem veikaliem zemākas cenas meklējumos.

Skatoties mazliet plašākā mērogā, eiro zonas inflācija maijā nedaudz pat saruka zem Eiropas Centrālās Bankas (ECB) ilgi kārotās 2% mērķa atzīmes. Lētāki energoresursi un eiro kursa nostiprināšanās samazināja ECB jaunāko inflācijas prognozi līdz 2% šogad, un 1,6% 2026. gadā. Tomēr risku un neskaidrības ir gana. Saasinoties ASV tirdzniecības karam ar pārējo pasauli, eiro zonas ekonomika varētu augt lēnāk un inflācija varētu būt vēl zemāka.

Inflācija Latvijā šogad visdrīzāk pārsniegs Swedbank iepriekš prognozēto 3,1% atzīmi.