Pirmo reizi kopš 2013. gada Latvijas iedzīvotāju mājsaimniecību finansiālās situācijas pašvērtējums sasniedzis augstāko rezultātu, kad pozitīvo atbilžu intensitāte pārsniedz negatīvās.

Saskaņā ar Swedbank aptaujas[1] datiem trešā daļa Latvijas iedzīvotāju, salīdzinot ar pagājušo gadu, jūt mājsaimniecības finansiālās situācijas uzlabošanos: 27% aptaujāto piedzīvojuši nelielus, bet 4% – ievērojamus uzlabojumus. Vienlaikus 43% norādījuši, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija gada laikā nav mainījusies. Kopumā iedzīvotāji atzīst, ka viņu ikmēneša ienākumi lēnām, bet stabili palielinās, taču vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo budžetu atstāj tēriņu pieaugums pārtikas iegādei. Raugoties uz nākamo gadu, optimisma rekordi nav novērojami.

Salīdzinoši biežāk finanšu situācijas uzlabojumus mājsaimniecībā izjūt iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem: 39% aptaujāto šajā vecuma grupā tā ir nedaudz uzlabojusies, bet 9% jūt ievērojamus uzlabojumus. Vismazāk uzlabojumu un biežāku finanšu situācijas pasliktināšanos izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki 55–63 gadu vecuma grupā, kur tikai aptuveni piektā daļa šogad izjutuši nelielus uzlabojumus. Kopumā vairāk uzlabojumu mājsaimniecības budžetā jūt cilvēki ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, bet cilvēki ar zemiem ienākumiem, gluži pretēji, biežāk atzīst, ka viņu mājsaimniecības finansiālā situācija šogad ir vēl vairāk pasliktinājusies.

“Ja iepriekšējos gados identiska iedzīvotāju aptauja sniedza pozitīvo atbilžu skaitu, kam pretim līdztekus bija teju tāds pats negatīvo pretspēks, tad šogad jūtam, ka pozitīvo un neitrālo vērtējumu apmērs ir lielāks un kopā atsver vērtējumus par finanšu situācijas pasliktināšanos, radot pozitīvu kopējo bilanci. Aizvien plašāks iedzīvotāju loks ir izjutuši pārmaiņas savā ikdienā, kas pamatā balstās uz kopējo ienākumu pieaugumu. Realitātē redzams pēdējo gadu darba algas pieauguma efekts, kas laika gaitā aptvēris pietiekami plašu iedzīvotāju loku, ļaujot savu finansiālo situāciju drosmīgi novērtēt ar plus zīmi,” norāda Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte

Šī gada decembrī, tāpat kā 2017. un 2018. gada novembrī, kad veikti līdzīgi pētījumi, vienīgais faktors ar kopumā pozitīvu ietekmi uz mājsaimniecībām ir bijušas kopējās ienākumu izmaiņas. Tiesa, joprojām negatīvas izmaiņas šajā pozīcijā biežāk izjūt pirmspensijas vecuma cilvēki un iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Savukārt visnegatīvāk mājsaimniecību rocību jau trešo gadu pēc kārtas visās vecuma un ienākumu līmeņa grupās, ietekmējis tēriņu pieaugums pārtikas iegādei un ikmēneša izdevumiem par mājokli un transportu.

Lai gan joprojām virkni faktoru iedzīvotāji vērtē kā mēreni negatīvus, norādot, ka tie ietekmē mājsaimniecību finanšu situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem to izmaiņu kopējais nospiedums uz mājsaimniecību turību šogad nedaudz mazinājies: tas attiecas uz tādām jomām kā spēja “savilkt galus” mēneša beigās jeb ikmēneša ienākumu un izdevumu līdzsvars, drošība par savu darba vietu, mājsaimniecības kopējais parādu līmenis un valsts likumdošanas izmaiņu ietekme uz ienākumiem (izmaiņas nodokļos, neapliekamā minimuma diferencēšana, atvieglojums par apgādājamo u.c.).

Vienlaikus izteikti negatīvi visi iedzīvotāji vērtē valsts likumdošanas izmaiņu ietekmi uz mājsaimniecību budžetu izdevumu pozīcijām, palielinot tēriņus, kas saistīti ar akcīzes preču iegādi, valsts un pašvaldību pakalpojumiem u. c., transporta izdevumiem (t. sk. izdevumu par sabiedrisko transportu vai privāto auto un degvielu), ikmēneša izdevumiem par mājokli (apsaimniekošanu, apkuri, ūdensapgādi) un pārtiku.

“Lai gan iedzīvotāju ikmēneša ienākumi pastāvīgi nedaudz palielinās, vienlaikus palielinās arī neizbēgamās izmaksu pozīcijas par pārtiku, dzīvesvietu, transportu. Tāpēc vairums cilvēku nevar pilnībā izbaudīt pieaugošos ienākumus un skaidri apzinās papildu izdevumu cēloni. Kā rāda aptaujas dati, pastāv cieša saikne starp iedzīvotāju ienākumu līmeni un spēju veidot uzkrājumus – jo augstāki ienākumi, jo biežāk iedzīvotāji jūt pozitīvas pārmaiņas un var atlicināt vairāk līdzekļu nebaltām dienām vai lielākiem pirkumiem,” komentē Evija Kropa.

Vismazāk Latvijas iedzīvotāju turību šogad negatīvi ietekmējušas izmaiņas tādās jomās kā mājsaimniecības kopējais parādu apjoms un valsts un pašvaldības pabalsti un to pieejamība – vairāk nekā puse iedzīvotāju jau trīs gadus pēc kārtas nejūt īpašas izmaiņas šajās pozīcijās.

Prognozējot savas mājsaimniecības finanšu situācijas izmaiņas nākamo 12 mēnešu laikā jebšu jaunajā gadā, nekādus optimisma rekordus nenovēro un tendences ir līdzīgas iepriekšējos gados. Kopumā 27% iedzīvotāju uzskata, ka tā uzlabosies, bet tikpat daudz ir to, kuri bažījas, ka situācija pasliktināsies. 31% iedzīvotāju domā, ka finansiālā situācija viņu mājsaimniecībā nākamgad paliks nemainīga.

Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 50% uzskata, ka nākamais gads būs labvēlīgs. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamgad, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājusies, lielākoties arī uz nākamo gadu raugās pesimistiski.

[1] Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā interneta aptauja “Mājsaimniecību finanšu situācija”,
2019. gada decembrī aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.


Papildu informācijai:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv
Tel.: +371 67 444 610
https://blog.swedbank.lv

 

2019. gada 17. decembrī
Informācija medijiem

Biedri

Asociētie biedri