Finanšu nozares globālās prognozes liecina, ka nākamajos trīs gados banku sektors piedzīvos straujāku attīstību nekā pēdējos 30 gados.

Latvijas banku sektors šai straujajai attīstībai ir gatavs un jau šobrīd ievēro augstākos darbības standartus, sniedz modernus un daudzveidīgus finanšu pakalpojumus visplašākajam klientu lokam attāli un klātienē. Asociācijas mērķis ir veicināt turpmāku Latvijas finanšu sektora attīstību, fokusējoties uz plaša klāsta inovatīvu pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību pieejamību, un konkurētspēju vienotajā Eiropas Savienības tirgū;

 

Stratēģiskās attīstības komiteja

Ar nozares attīstības jautājumiem strādā asociācijas Stratēģiskās attīstības komiteja. Tās uzdevumi ir:

  • Veidot kopējo skatījumu uz Latvijas banku sektora sniegto finanšu pakalpojumu attīstības stratēģiju
  • Veicināt diskusiju par Latvijas banku sektora lomu Latvijas, reģiona un globālajā vērtības radīšanas ķēdē.

Galvenie Asociācijas darbības virzieni attīstības jomā

Kapitāla tirgus attīstība un pensiju sistēmas pilnveide 

Priekšlikumi Valsts fondēto pensiju sistēmas Latvijā pilnveidei

Finanšu nozares asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komiteja 2019. gada februārī izstrādājusi virkni priekšlikumu Valsts Fondēto pensiju sistēmas (VFPS) Latvijā pilnveidei, gan privāto uzkrājumu veidošanas uzlabošanai, t.sk. par jauno dalībnieku iesaisti VFPS, gan darbinieku automātisku iekļaušanu pensiju trešajā līmenī ar tiesībām atteikties no tā, kā arī citus priekšlikumus.

Asociācijas un VSAA informatīvā kampaņa par pensiju 2. līmeni

Finanšu nozares asociācijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sagatavoja informatīvo animāciju par pensiju 2. līmeni. Animācija sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:

  • Kas ir pensiju 2. līmenis?
  • Kurš ir pensiju 2. līmeņa dalībnieks?
  • Ko man dod pensiju 2. līmenis?
  • Kā notiek iemaksas 2. pensiju līmenī?
  • Kurš pārvalda manu pensiju 2. līmeni?

Uzziniet vairāk par pensiju 2. līmeni: www.manapensija.lv vai www.latvija.lv

Kapitāla tirgus pozīcija un priekšlikumi investīciju palielināšanai Baltijā

Finanšu nozares asociācijas 2018. gada vasarā apstiprināja Pozīciju par kapitāltirgus attīstību un 2019. gada aprīlī Asociācijas Finanšu instrumentu tirgus un ieguldījumu pakalpojumu komiteja izstrādāja priekšlikumus investīciju palielināšanai Baltijā, tai skaitā priekšlikumi ieguldījumu nekustamo īpašumu alternatīvo ieguldījumu fondos nodalīšanai no ieguldījumiem citos alternatīvo ieguldījumu fondos, un alternatīvo ieguldījumu (hedžfondu), kas veic ieguldījumus parāda instrumentos, limitu atdalīšanu no pārējiem ieguldījumiem alternatīvo ieguldījumu fondos, kā arī citi priekšlikumi investīciju vides uzlabojumiem. Baltijas finanšu tirgus attīstība ir svarīgs aspekts arī pensiju sistēmai.

Ieraksts: PEPP ietekme uz ES kapitāla tirgiem un pensiju ilgtspēju

23. aprīlī Finanšu nozares asociācija kopā ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK) un NASDAQ Nordic, sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Igaunijas Banku asociāciju organizēja nozares pasākumu, lai veicinātu mērķtiecīgu diskusiju industrijas un publiskā sektora pārstāvju vidū par inovatīvo Eiropas mēroga privāto pensiju produktu (PEPP), kas varētu būt labs pamats uzkrājumu veidošanai Baltijā un ilgtspējīgas pensiju sistēmas veidošanai. Šī jaunā veida brīvprātīgās privātās pensijas mērķis ir sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām, un piedāvāt viņiem konkurētspējīgākus produktus.

Pasākuma galveno uzrunu teica Valdis Dombrovskis, EK viceprezidents Eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un vienoto kapitāla tirgu, kā arī Henriks Husmans (Henrik Husman), Nasdaq Helsinki vadītājs un Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks. Pasākuma otrajā daļā notika diskusija starp Baltijas valstu ekspertiem un politikas veidotājiem. Diskusiju galvenās tēmas bija: pensiju produktu pārvaldība, to dažādība – biržā kotēti un alternatīvu investīciju risinājumi, kā arī izmaiņas, kas nodrošinātu pienācīgu atdevi pensiju produktiem.

Pasākuma ieraksts: https://www.financelatvia.eu/en/news/recordings-and-overview-of-industry-event-impact-of-pepp-on-eu-capital-markets-and-sustainable-pensions-income-on-april-23/

Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri 

 

Starptautiskie biznesa pakalpojuma centri (SBPC) – lielu, starptautisku uzņēmumu struktūrvienības pilsētās ar konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi un pieejamu darbaspēku, kas veic plašu klāstu uzņēmējdarbības atbalsta funkciju, tostarp ekselences centri (GIC jeb Global In-house Centers), dalīto pakalpojumu centri (SSC jeb Shared Service Centers), biznesa procesu ārpakalpojumi (BPO jeb Business Process Outsourcing), informācijas tehnoloģiju ārpakalpojumi (ITO jeb Information Technology Outsorcing) u.c. Asociācijas biedru uzņēmumi pamatā pārstāv ekselences centrus.

 

 

 

Tuvāko kaimiņvalstu pilsētās, kā, piemēram, Krakova, Prāga, Varšava, Viļņa, biznesa pakalpojumu centru sektors jau ir pārsātināts. Pateicoties labvēlīgai uzņēmējdarbības videi, ģeogrāfiskam izvietojumam, stabilai ekonomikai, atbilstošai infrastruktūrai, kā arī augstai darba ētikai un attīstītai gaisa satiksmei, Rīga ir pievilcīga SBPC potenciālajiem investoriem, īpaši biznesa un ekselences centriem no Ziemeļvalstīm.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru sektors Latvijā ir noteikts kā viens no prioritārajiem attīstības virzieniem Ministru kabineta rīkojumā Nr. 126 “Finanšu sektora attīstības plāns 2017.–2019. gadam”.
SBPC uzņēmējdarbības atbalsta funkciju klāsts ir ļoti daudzveidīgs (finanses, IT, loģistika, datu apstrāde, iepirkumi utt.), un gandrīz jebkura profesionāla virziena augstākās izglītības students vai persona ar ievērojamu darba pieredzi var atrast sev piemērotu darba vietu, būvējot starptautisku karjeru ar atalgojumu virs vidējā līmeņa Latvijā.

Kā rāda jau esošo SBPC pieredze, cilvēki labprāt arī papildina savas esošās profesionālās prasmes ar vēl kādas valodas apgūšanu, kas savukārt rada ne tikai papildus attīstības iespējas pašam SBPC, bet arī paaugstina darbinieka personīgo konkurētspēju un zināšanu līmeni.

Ņemot vērā citu pilsētu pieredzi, kas rāda, ka studenti un absolventi nereti izvēlas darbu SBPC, šī sektora attīstība sekmētu arī studentu nodarbinātību un sniegtu neatsveramu pieredzi turpmākās karjeras veidošanā.

 

 

Jau šobrīd notiek kopīgs darbs pie SBPC attīstības un paplašināšanas:

  • regulāras darba grupas tikšanās, kurās piedalās Ekonomikas ministrija, LIAA, Rīgas dome, Finanšu nozares asociācija, Ārvalstu investoru padome, Nacionālo nekustamo īpašumu attīstītāju alianse un nozares pārstāvji;
  • 2017. gada 14. decembrī organizēta pirmā Ekonomikas ministrijas organizētā SBPC nozares dalībnieku tikšanās, kurā prezentēti SBPC aptaujas rezultāti par galvenajiem sektora izaicinājumiem un attīstības perspektīvām;
  • 2018. gada 26. aprīlī parakstīts sadarbības memorands par SBPC attīstību Rīgā; tas paredz mērķtiecīgu valsts institūciju, galvaspilsētas un privātā sektora sadarbību SBPC sektora attīstībā, izaugsmē, un jaunu darba vietu izveidē.

 

 

 

Finanšu nozares asociācijas biedru SBPC

SEB grupas pakalpojumu centrs Rīgā dibināts 2006. gadā un ikdienā sniedz augstas kvalitātes pakalpojumus SEB grupas klientiem, kuri atrodas 20 dažādās valstīs visā pasaulē. Uzņēmums izaudzis no 100 līdz 550 cilvēkiem. Uzņēmumā strauji attīstās IT joma un ikdienā praktiski visi pakalpojumi tiek eksportēti.
Darbības jomas:

  • bankas operācijas – 80%;
  • riski un atbilstība – 10%;
  • IT – 7%;
  • finanses – 3%.

Jau vairāk kā 10 gadu Swedbank Latvija eksportē finanšu pakalpojumus: šobrīd vairāk kā 500 darbinieku, kuru darba vietas ir Rīgā, veido finanšu risinājumus 8 milj. klientu Baltijā un Skandināvijā.
Savukārt Swedbank Biznesa centrs tika izveidots 2016. gadā, un tajā strādā vairāk kā 130 darbinieku, kuri ikdienā apkalpo klientus Skandināvijā un visā pasaulē.
Darbības jomas:

  • bankas operācijas – 45%;
  • IT – 40%;
  • finanses – 15%.

Intrum Global Technologies (IGT) ir daļa no Intrum grupas, kas ir kredītu pārvaldības uzņēmums ar pārstāvniecību 24 Eiropas valstīs un plašu partneru tīklu 160 valstīs.

IGT ir dibināts Rīgā 2010. gadā ar mērķi sniegt IT atbalstu dažādām Intrum grupas vajadzībām. Šobrīd uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 160 speciālistu, kuri strādā pie dažādu IT risinājumu izstrādes un atbild par to ieviešanu.

Darbības joma:

  • IT – 100%.
Kreditēšanas pieaugums un Kreditēšanas indekss 

 

Kreditēšanas aktivizēšana un kredītportfeļa palielināšana par 10% nākamo trīs gadu laikā ir viens no banku attīstības stratēģiskajiem darbības virzieniem. Tā sasniegšana iespējama, sadarbojoties visām iesaistītajām pusēm – uzņēmējiem, valsts institūcijām un bankām. Šeit svarīga loma ir sadarbībai ar Altum, gan ieviešot Eiropas Savienības struktūrfondu programmas, gan izmantojot Altum atbalsta programmas – daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku siltināšanai, portfeļgarantijām, garantijām maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī citas.

Bankas, līdzīgi kā līdz šim, turpinās kreditēt Latvijas biznesa attīstību un mājsaimniecības. Kā viens no kreditēšanas pieauguma risinājumiem ir valsts atbalsta programmas pirmā mājokļa iegādei galvojuma saņēmēju loka paplašināšana, paredzot iespēju galvojumu saņemt ne tikai ģimenēm ar bērniem, bet arī jaunajiem speciālistiem mājokļa iegādei.

Kreditēšanas indekss

Asociācijas kreditēšanas indekss ir komplekss mērījums, kurš raksturo šī brīža Latvijas ekonomikas (gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu) spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt.

Kreditēšanas indeksa ietvaros tiek analizēta virkne dažādu rādītāju, kas raksturo ne tikai banku sektora finanšu datus, bet arī ar banku vidi nesaistītus faktorus kā izmaiņas iekšzemes kopproduktā, vidējā atalgojuma dinamika, patērētāju noskaņojums u.c., tādējādi veidojot pilnvērtīgu ainu par kreditēšanas kā ekonomikas dzinējspēka komplicētību.

Indeksa dizainu izstrādājuši Asociācijas Kreditēšanas komiteja un Ekonomistu komiteja, sadarbojoties ar makroekonomikas ekspertiem, banku vadošajiem kreditēšanas speciālistiem, kā arī konsultējoties ar akadēmiskās vides speciālistiem.

Asociācijas kreditēšanas indeksa rezultāti dod iespēju ikvienam ieraudzīt ciešo saikni starp dažādiem ekonomikas situāciju raksturojošiem faktoriem, kas tiešā veidā ietekmē ekonomikas un kreditēšanas apjomus valstī.

Pirmais kreditēšanas indekss

Pirmais kreditēšanas indekss tika publiskots 2018. gadā 1. februārī. Kreditēšanas bāzes datums, pret kuru tiek veikti mērījumi, ir 2016. gada janvāris. Izmaiņu dinamika visos rādītājos tiek aprēķinātas attiecībā pret situāciju šajā datumā, izmantojot proporcijas pamatīpašību un inverso funkciju.

Kreditēšanas indekss: pieaug banku vēlme kreditēt un klientu spēja aizņemties (01.02.2018.)
Kreditēšanas indekss: banku gatavība kreditēt aug straujāk nekā privātpersonu vēlme aizņemties (28.05.2018.)
Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss: uzņēmēju vēlme un spēja aizņemties strauji aug (31.10.2018.)

2017. gada kreditēšanas indeksa vērtība bija 106, kas salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem ir strauji augoša. Balstoties uz indeksa aprēķiniem, indeksa pieaugums bija 6 procentpunkti, kas iezīmē pozitīvu un uz attīstību vērstu ekonomiskās vides attīstību ne vien 2017. gadā, bet visticamāk arī 2018. gadā.

Analizējot detalizētāk indeksa vērtību, bija vērojama būtiska izaugsme aizņēmēju spējā aizņemties un nedaudz mazāka, taču salīdzinājumā ar pērno gadu par 7 procentpunktiem lielāka, ir arī aizņēmēju vēlme aizņemties. Teju par 15% procentiem ir pieaugusi banku vēlme kreditēt, taču banku spēja kreditēt raugoties to kapitālā, brīvo līdzekļu apjomā, kredītu – depozītu attiecības ir nedaudz samazinājusies.


Metodoloģija

  • Visu kreditēšanas indeksa sagatavošanai nepieciešamo informāciju apkopo Asociācija, izmantojot informāciju no šādiem avotiem:
  • Finanšu un kapitāla tirgus komisija (ik ceturkšņa pārskats “Banku darbība Latvijā”).
  • Latvijas Banka (Eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums).
  • Eiropas Centrālā banka (Eiro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums).
  • Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs apsekojums (SSE Rīga).
  • Komercbanku vadošie kreditēšanas eksperti (komercbanku riska apetītes vērtējums).
  • Komercbanku dati (aizdevumu izsniegšanas atteikumu īpatsvars).
  • Sabiedrības kvantitatīva aptauja (plāni aizņemties finanšu līdzekļus no komercbankām).
  • Centrālā statistikas pārvalde (rādītāji “Ekonomika un finanses).
  • Eiropas Komisija (Eiropas Savienības Ekonomikas sentimenta indikators).

Metodoloģiski indekss veidots no četriem dažādu faktoru grupām (kategorijām): banku spēja kreditēt, komercbanku vēlme kreditēt, aizņēmēju spēja aizņemties un aizņēmēju vēlme aizņemties.

Katrā no četrām kategorijām ir vismaz četri mainīgie lielumi un katra rādītāja svars ir vienāds (t.sk. arī faktoru grupu svars kopējā indeksā ir vienāds – proti, katras grupas svars ir 25%).


Kreditēšanas indeksa elementi

Lielākā daļa rādītāju veidot no minēto organizāciju sniegtajiem skaitliskajiem datiem, izņemot rādītājus “Kreditēšanas nosacījumu stingrība” un “Komercbanku riska apetīte”, kas balstīti uz ekspertu sniegto situācijas vērtējumu.

Konkurētspēja vienotajā ES tirgū 

Jaunais regulējums Eiropā – Maksājumu pakalpojumu direktīva ((PSD2) un EiDAS regula) – paver Latvijas finanšu sektoram vēl nebijušas iespējas sniegt pakalpojumus citās Eiropas valstīs, jo vienotais Eiropas banku tirgus ir otrs lielākais tirgus pasaulē.
Asociācija uzskata, ka direktīvas ieviešana atvērs maksājumu pakalpojumu tirgu jauniem spēlētājiem, pavērs iespējas trešajām pusēm un jaunu pakalpojumu radīšanai finanšu sektorā.

Straujākai attīstībai Eiropas līmenī saredzam nepieciešamību pēc vienota ES regulējuma visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem (same activity, same regulation), tādējādi veicinot konkurētspēju un pārrobežu darbību, kā arī mazinot tirgus fragmentāciju. Latvijai kā mazai valstij ar ierobežotu tirgu vienādi nosacījumi nozīmē iespēju konkurēt plašākā mērogā. Jo vairāk ir regulu, jo noteikumi ir līdzīgāki, jo labāk mūsu uzņēmumiem. Eiropas Banku federācijas ietvaros mēs ar savu atvērtību un vēlmi pielietot jaunas finanšu tehnoloģijas atšķiramies no citām valstīm.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana 

Latvijas bankas ir nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa, jo tās veic norēķinus, tajās tiek glabāti uzņēmumu brīvie naudas līdzekļi, kā arī nepieciešamības gadījumā uzņēmēji bankās var saņemt aizdevumus. Tādēļ uzņēmējdarbības vides uzlabošanu saredzam kā vienu no būtiskākajiem faktoriem banku un arī citu Latvijas tautsaimniecības nozaru attīstībai.

Galvenie virzieni:

  • Nodokļu reformas izstrāde un ieviešana, tostarp ēnu ekonomikas izskaušana
  • Ieguldījuma konta regulējuma ieviešana
  • Sadarbības veicināšana ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļu administrēšanas, kontu reģistra, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un informācijas apmaiņā
  • Sadarbības pilnveide ar Zemesgrāmatu jautājumā par nostiprinājumu procesu uzlabošanu un hipotēku efektivizēšanu, lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas ērtus un drošus risinājumus hipotēku saņemšanai
  • Maksātnespējas regulējuma pilnveidošana

Asociācija ar savu ekspertīzi pastāvīgi piedalās dialogā ar likumdevēju un izpildvaras pārstāvjiem labākas vides veidošanai uzņēmējdarbībai

 

#attīstība #kreditēšana

Biedri

Asociētie biedri