Latvijas banku sektors aktīvi izmanto jaunāko finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai izstrādātu un piedāvātu inovatīvus pakalpojumus saviem klientiem un veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Banku sektorā parādās arvien vairāk risinājumu, kuru galvenais mērķis:

  • Ātrums
  • Mobilitāte
  • Drošība
  • Lietojamība

Aktuālās tēmas

Izmaiņas kodu karšu lietošanā
Aicinām laicīgi iepazīties ar izmaiņām kodu karšu lietošanā savā bankā
  • Izmaiņas kodu karšu lietošanā notiek visā Eiropā
  • Internetbankas lietotājiem jānoskaidro savas bankas politika attiecībā uz kodu karšu lietošanu
  • Viedtālruņa lietotnes ir pieejamas bez maksas un dod pieeju bankas pakalpojumiem attālināti
  • Atsevišķām klientu grupām bankas piedāvā atlaides alternatīviem rīkiem

Kodu kartes ir ilgstoši izmantota tehnoloģija, kura bez papildu drošības elementu ieviešanas neatbilst pašreizējiem drošības standartiem. 2019. gada 14. septembrī stājas spēkā jauna Eiropas Komisijas regula 2018/389 attiecībā uz tehniskajiem standartiem par drošu lietotāja autentificēšanu, kas vēl vairāk pastiprina prasības kodu karšu lietošanai.

Pirmie kodu karšu ierobežojumi Eiropas Savienības regulējuma ietvaros stājās spēkā jau 2017. gada 1. aprīlī, kad bankām vajadzēja ieviest papildu drošības elementus vai kodu karšu izmantošanas limitus.

Uzsveram, ka kodu karšu izmantošanas izmaiņas ir starptautiskas. To apliecina fakts, ka no 2019. gada 1. aprīļa starptautiskās maksājumu organizācijas (piemēram, VISA un Mastercard) nepieņems vairs kodu kartes kā bankas karšu interneta pirkumu apstiprinājumu. Proti, līdz ar globālās maksājumu standartu institūcijas EMVCo prasībām, internetbankas kodu karšu kodi vairs netiks pieņemti kā autentifikācijas līdzeklis, veicot apmaksu internetā par pirkumiem ar bankas maksājumu kartēm vietnēs, kas atbilst drošības 3D Secure (drošās tiešsaistes autentifikācijas) principiem.
 
Ir bankas, kuru klienti var turpināt lietot kodu kartes kombinācijā ar papildus drošības elementiem, piemēram SMS.

Kas jādara banku klientiem?

Kodu karšu īpašniekiem jāpārliecinās, vai banka ir ieviesusi papildu drošības elementu kodu kartēm, piemēram – SMS. Kombinācijā ar papildus drošības elementu ieviešanu (piemēram, SMS u.c.), kas satur gan darījuma detaļas, gan unikālo autorizācijas kodu, klienti var turpināt izmantot kodu kartes, ja tāda ir konkrētās bankas politika.

Ja jūsu banka plāno atteikties no kodu karšu izmantošanas, iesakām laikus izvēlēties modernāku autentifikācijas līdzekli, piemēram:

  • bezmaksas lietotnes viedtālruņiem, piemēram, Smart-ID, Google Authenticator, Mobilescan, var ērti lejupielādēt App Store vai Google Play (atbalstu klientiem sniedz arī banku filiālēs);
  • tie klienti, kuriem nav lietotnes viedtālruņiem, lietošanai piemērotu tālruņu vai citu viedierīču, var izvēlēties kodu kalkulatoru. Atsevišķām klientu grupām (piemēram, senioriem) kodu kalkulatora saņemšanai ir pieejamas būtiskas atlaides; ar piedāvājumiem klienti tiek aicināti iepazīties savās bankās.

Visi klienti, kas lieto kodu kartes, saņems individuālu ziņu no savas bankas par tālāko rīcību kodu
karšu nomaiņas procesa laikā.

Apkopojums: banku plānotās aktivitātes un autentifikācijas rīki

Citadele

Citadeles klientiem nekas nemainās. Banka ir ieviesusi papildus drošības risinājumus, kas ļauj klientiem turpināt kodu karšu lietošanu. Jau kopš 2017. gada marta ir ieviests papildus SMS drošības koda risinājums kā papildus elements kodu kartei, kas satur darījuma detaļas un unikālo autorizācijas kodu.

Tiem klientiem, kuriem nepieciešami lielāki maksājumu limiti un tiem, kuri seko līdzi pēdējām tendencēm autorizācijas iekārtu segmentā, banka piedāvā viedtālruņu risinājumu – Mobilescan, kā arī kodu kalkulatoru. Banka plāno uzsākt klientu komunikāciju un informēt klientus par turpmāko kodu karšu izmantošanas kārtību.

Luminor

No 2019. gada septembra piekļuve Luminor internetbankai un mobilajai aplikācijai ar kodu kartēm vairs nebūs iespējama. Luminor saviem klientiem piedāvā:

  • Smart-ID – ērtu un drošu bezmaksas IOS un Android viedtālruņu lietotni, kuru iespējams aktivizēt attālināti, izmantojot kodu karti vai citu autorizācijas līdzekli;
  • kodu kalkulatorus.

Meridian Trade Bank

Kodu karšu vietā banka jau no 2017. gada marta klientiem piedāvā SMS autorizāciju. 2019. gada sākumā klientiem tiks piedāvāts mobilo kodu kalkulators viedierīcēm ar Android un iOS operētājsistēmām. Tāpat, nemainīgi paliek arī kodu kalkulatori. Plānotās aktivitātes:

  • pakāpeniski samazināt maksājumu limitus;
  • 2018. gada 31. decembrī pārtraukt izsniegt kodu kartes;
  • 2019. gada 1. septembrī pārtraukt autorizēt esošās kodu kartes.

PNB Banka

No 2019. gada janvāra PNB Banka jaunajiem klientiem vairs neizsniedz kodu kartes, tā vietā autorizācijai internetbankā​ var izvēlēties kādu no autorizācijas rīkiem:

  • Bezmaksas jaunās paaudzes internetbankas autorizācijas rīku – Google Authenticator (var izmantot visu veidu viedierīču lietotāji);
  • Kodu kalkulatorus 270 vai GO3, kurus var iegādāties visās PNB Bankas filiālēs.
  • Esošie klienti, kuri autorizācijai internetbankā līdz šim izmantoja kodu kartes vai SMS-PIN, sākot ar 2019. gada janvāri tiks informēti par turpmāko kodu karšu un SMS-PIN izmantošanas kārtību, piedāvājot izvēlēties drošāku, mūsdienu prasībām atbilstošāku autorizācijas rīku.

Komunikācijā ar klientiem tiks norādīts:

  • informācija par pakāpenisku maksājumu limitu
    samazināšanu;
  • informācija par alternatīvu autorizācijas rīku aizvietošanu;
  • informācija par kodu karšu un SMS-PIN darbības
    pārtraukšanas termiņiem.

SEB banka

No 8. janvāra vairs netiek izsniegtas jaunas vai aizvietotas esošās kodu kartes. Savukārt 2019. gada septembrī kodu karšu darbība tiks pārtraukta vispār. Šobrīd klienti, kuri turpina izmantot kodu kartes, sadalīti vairākos segmentos, atkarībā no internetbankas lietošanas ieradumiem. Katru segmentu banka uzruna atsevišķi, informējot, kad kodu kartes vairs nebūs aktīvas un piedāvājot izvelēties viņiem piemērotāko risinājumu:

  • bezmaksas lietotni viedtālruņiem Smart-ID vai
  • kodu kalkulatoru.

Ja kādu iemeslu dēļ Smart-ID nav izmantojams, jaunieši līdz 17 gadu vecumam un seniori, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, kodu kalkulatorus var saņemt bez maksas.

Swedbank

Kodu kartes netiks lietotas, lai ievērotu regulas prasības un nebojāt lietotāju pieredzi. Swedbank klientiem tiks piedāvāti ērti, droši un mūsdienīgi rīki.
Alternatīvas kodu kartei:

  • Smart-ID – bezmaksas lietotne, īpaši piemērota viedtālruņu īpašniekiem. iOS vai Android ierīču īpašnieki to var lejupielādēt un aktivizēt ar esošo kodu karti vai citu autentifikācijas līdzekli paši vai arī ar klientu konsultanta palīdzību jebkurā Swedbank pilna servisa filiālē.
  • Ja nav viedierīces Smart-ID lietošanai, alternatīva ir arī bankas kodu kalkulators, kuram kopš 2018. gada 12. jūlija ir samazināta standarta cena.
  • Elektroniskā identifikācijas karte (eID) – valsts izsniegta identifikācijas karte.

 

Bezkontakta karšu maksājumi


Bezkontakta kartes kļūst par Latvijas iedzīvotāju maksājumu jauno normu Latvijas pircēji un tirgotāji novērtē bezkontakta norēķinu priekšrocības, un tehnoloģijas akceptēšanas ātrums pārsniedz gaidīto — liecina jaunākais Mastercard un Finanšu nozares asociācijas (Asociācija) veiktais Latvijas iedzīvotāju pētījums. Aptauja veikta informatīvas kampaņas “Piik un gatavs” ietvaros, kura Latvijā tiek īstenota no janvāra līdz martam.

Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa ir gatava pārejai uz bezkontakta norēķiniem un uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu — liecina Mastercard un Asociācijas veikts jauns pētījums, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Bezkontakta maksājumi ir ērti, ātri un droši

Pircējiem un tirgotājiem bezkontakta norēķini ir ne tikai ērtāki un ātrāki, bet arī tikpat droši kā PIN koda aizsargātie maksājumi. Mastercard dati rāda, ka pieaug izpratne par bezkontakta karšu drošību. Kopumā Eiropā bažas par bezkontakta norēķinu drošību samazinājušās par 24 %, tostarp lielākais uzticības pieaugums vērojams Nīderlandē (bažas kritušās par 41 %), Spānijā (33 %) un Lielbritānijā (31 %).

“Kad Mastercard 2003. gadā ieviesa bezkontakta tehnoloģiju, mēs bijām pirmie pasaulē. Tieši tāpat kā tagad — mūsu mērķis bija nodrošināt ērtu, ātru un drošu maksājumu risinājumu. Pozitīva klientu pieredze ir mūsu darbības un sniegto pakalpojumu vadmotīvs, un mēs redzam sadarbību kā veidu to sasniegt. Šajā informatīvajā kampaņā mūsu galvenie sadarbības partneri ir Maxima, Narvesen un Rimi. Mastercard priecājas piedalīties šīs kampaņas, kas aizsākta Latvijā, īstenošanā,”

saka Pēters Olbings (Peter Olbing), Mastercard Biznesa attīstības vadītājs.

Latvijā gatavība maksājumiem ar valkājamām tehnoloģijām — augsta

Augošā bezkontakta karšu popularitāte liecina par Latvijas iedzīvotāju gatavību nākamajam bezkontakta norēķinu solim — valkājamām maksājumu tehnoloģijām (mobilajiem telefoniem, pulksteņiem, aprocēm, uzlīmēm u. c.). Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 63 % bezkontakta karšu lietotāju tuvākajā nākotnē gatavi ikdienā norēķināties ar telefonu vai citu ierīci. Latvijas iedzīvotāji, līdzīgi kā Zviedrijas, ir atvērti jaunajām tehnoloģijām, pārsniedzot vidējos rādītājus Eiropā.

“Pāreja uz bezkontakta karšu norēķiniem šobrīd ir Latvijā plašāk vērojamā pircēju paradumu maiņa. Bezkontakta kartes kļūst par normu, līdzīgi kā nepieciešamība pēc ātrgaitas interneta. Jaunās tehnoloģijas adaptācijas ātrums Latvijā ir vērtējams kā augsts un pārsniedz gaidīto — straujā attīstība notiek mūsu acu priekšā. Klienti un pircēji novērtē “piik un gatavs” maksājumu priekšrocības,”

aicinot tirgotājus iesaistīties un pievienoties, uzsvēra Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Drošības nolūkā bezkontakta kartēm Latvijā ir ieviests viena maksājuma 25 eiro limits — tas nozīmē, ka līdz šai summai karšu pieņemšanas ierīcē nav jāievada PIN kods. Tomēr PIN kods joprojām ir jāpatur prātā, jo tas nepieciešams pirkumiem virs 25 eiro. Starptautisko karšu organizāciju Mastercard un VISA prasības nosaka, ka no 2020. gada visām maksājumu karšu pieņemšanas ierīcēm Eiropā būs jāpieņem maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām.

Bezkontakta maksājumu drošība

  • Drošības nolūkā ik pa laikam POS terminālis saskaņā ar iestrādāto algoritma pieprasīs ievadīt PIN kodu, lai pārliecinātos, ka karti izmanto tās īpašnieks.
  • Bezkontakta maksājuma laikā kopā ar informāciju par kontu no kartes uz POS termināli tiek nosūtīts unikāls numurs darījuma identificēšanai, nevis informācija, kas ļautu piekļūt maksājuma kartes īpašnieka kontam.
  • Ikvienam karšu lasītājam, kas nodrošina bezkontakta norēķinus, ir jābūt reģistrētam apkalpojošā bankā.

“Bezkontakta karšu maksājumu drošība, kā jebkurā IT jomā, sastāv no vairākiem drošības pasākumu posmiem — karšu pieņemšanas iekārta, kartes maksājuma pieteikums, darījuma apstrāde, kartes maksājuma vispārējais process, kā arī kartes lietotāja zināšanas. Lielākās karšu organizācijas, finanšu institūcijas un ražotāji (PCI — Payment Card Industry) maksājumu karšu nozarē turpina attīstīt labāko prakšu, standartu un procedūru prasības, kas jāievēro visiem maksājumu karšu vides dalībniekiem, karšu pieņemšanas iekārtu piedāvātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, bankām un tirgotājiem. Atbilstība PCI noteikumiem un visu pasākumu izmantošana kopā veido drošības vidi, kura nodrošina to, ka visi iesaistītie — karšu turētāji, tirgotāji, bankas un karšu organizācijas — var ērti, operatīvi un droši veikt ikdienas darbības,”

saka Alars Alumā (Alar Alumaa), Hansab Grupas Karšu maksājumu risinājumu vadītājs.

Fakti par bezkontakta norēķiniem Latvijā

  • 51 % Latvijas iedzīvotāju ir bezkontakta karte.
  • Gandrīz 40 % Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto bezkontakta karti ikdienas pirkumiem.
  • Latvijā ir izsniegti vairāk nekā 800 tūkstoši bezkontakta karšu. Vērojams 71 % pieaugums, ja salīdzinām ar 2017. gada 4. ceturkšņa datiem.
  • Jau vairāk nekā 57 % karšu pieņemšanas ierīču Latvijā ir ar bezkontakta funkciju.
  • Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 75 gadiem uzskata, ka ar bezkontakta karti norēķināties ir ērtāk un ātrāk nekā ar parasto bankas karti vai skaidru naudu.
  • Pētījums parāda, ka Latvijas iedzīvotājus var iedalīt četrās lielās grupās attieksmē pret jaunāko tehnoloģiju ieviešanu savā ikdienā:
    • tehnoloģiju fani (5 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 74 % no šīs kategorijas ir bezkontakta karte;
    • pirmie ieviesēji (5 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 88 % ir bezkontakta karte;
    • racionālisti (78 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 50 % ir bezkontakta karte;
    • tradicionālisti (12 % no Latvijas iedzīvotājiem) — 40 % ir bezkontakta karte.
  • 41 % Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi nākamajam solim un jau tuvākajā nākotnē maksātu ar telefonu vai citu valkājamo maksājumu tehnoloģiju.

Par Mastercard

Mastercard (NYSE: MA), www.mastercard.com, ir tehnoloģiju uzņēmums globālajā maksājumu nozarē. Mēs darbojamies pasaules ātrākajā maksājumu apstrādes tīklā, kas savieno patērētājus, finanšu institūcijas, tirgotājus, valdības un uzņēmumus vairāk nekā 210 valstīs un teritorijās. Mastercard produkti un risinājumi padara ikdienas tirdzniecības aktivitātes, tādas kā iepirkšanās, ceļošana https://newsroom.mastercard.com/subscribe/, uzņēmuma vadība un finanšu pārvaldība, ērtākas, drošākas un efektīvākas ikvienam. Sekojiet mums Twitter @@MastercardNews, pievienojieties diskusijai blogā Beyond the Transaction Blog un piesakieties jaunākajām ziņām Engagement Bureau

Par informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”

Lai skaidrotu tirgotāju un pircēju priekšrocības bezkontakta norēķiniem, no 2019. gada janvāra līdz martam Mastercard sadarbībā ar Finanšu nozares asociāciju organizē informatīvo kampaņu “Piik un gatavs”. Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — Maxima, Narvesen un Rimi — pirmie pievienosies “Piik un gatavs” kustībai, informējot par bezkontakta karšu priekšrocībām savus klientus. Tirgotāji ir laipni aicināti novērtēt bezkontakta karšu priekšrocības savās tirdzniecības vietās, atbalstīt informatīvo kampaņu un pievienoties “Piik un gatavs” kustībai. Vairāk informācijas www.piikungatavs.lv

Par pētījumu:
Mastercard un Finanšu nozares asociācijas Latvijas iedzīvotāju pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2018. gada rudenī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Mediju jautājumiem:

Kristīne Mennika, Finanšu nozares asociācijas Stratēģiskās komunikācijas vadītāja (tālr. 26528533, kristine.mennika@financelatvia.eu
Ieva Lapiņa-Ennīte, Vīlands Associates (tālr. 29375689, e-pasts: ieva.lapina@vilands.lv)

 

Bezkontaktu norēķinu akcijas “Piik un gatavs” atklāšanas pasākuma preses relīze PDF

Bezkontaktu maksājumi ir tikpat droši kā ar PIN kodu aizsargātie PNG

Bezkontakta kartes kļūst par Latvijas iedzīvotāju maksājumu jauno normu JPEG

Prezentācija par bezkontakta norēķinu tendencēm Latvijā PDF

Izvērsti par mītiem saistībā ar bezkontakta norēķiniem PDF

Biežāk sastopamie finanšu noziegumi tiešsaistē #CyberScams

2018. gada rudenī Finanšu nozares asociācija atbalstīja EUROPOL un Eiropas Banku Federācijas 28 ES dalībvalstīs un piecās valstīs, kas nav ES dalībvalstis, organizēto #CyberScams, kampaņu, kuras mērķis bija informēt interneta lietotājus par biežāk sastopamajiem finanšu noziegumiem tiešsaistē.
Kā secināts 2018. gada EUROPOL Organizētās noziedzības Internetā risku novērtējumā (IOCTA), visefektīvākais veids, kā pretoties sociālajai inženierijai, ir izglītot iespējamos upurus – par upuri var kļūt ikviens no mums, esot tiešsaistes vidē.

Kampaņas informatīvie materiāli ir tulkoti 27 valodās. Informatīvie materiāli aptver visizplatītākos finanšu krāpšanas internetā veidus, kā arī sniedz ieteikumus, kā sevi pasargāt:

  • tiešsaistes iepirkšanās krāpšana: krāpniecība caur dažādu interneta veikalu sniegtajiem pakalpojumiem; nauda tiek samaksāta, bet saņemtais produkts vai pakalpojums neatbilst solītajam vai pat nepienāk vispār; mēģinājumi sazināties ar produkta pārdevēju parasti ir nesekmīgi (apskatīt PDF);
  • CEO/uzņēmuma e-pasta kompromitēšanas (UEK) krāpšana: CEO/UEK krāpšana izpaužas kā darbinieka, kurš ir pilnvarots veikt maksājumus, apmānīšana, mudinot nepamatotu pārskaitījumu no uzņēmuma bankas konta (apskatīt PDF);
  • rēķinu viltošana: krāpnieki izliekas par jūsu klientiem vai piegādātājiem un, izrakstot neīsu rēķinu, pamudina jūs apmaksāt nākotnes rēķinus, pārskaitot naudu uz citu bankas kontu (apskatīt PDF);
  • smikšķerēšana, pikšķerēšana vai vikšķerēšana: krāpnieki jums sūta īsziņas (smikšķerēšana), e-pastus (pikšķerēšana) vai zvana (vikšķerēšana), mēģinot iegūt personīgu, finansiālu vai citu būtisku informāciju (PDF par smikšķerēšanu, pikšķerēšanu un vikšķerēšanu);
  • viltota bankas tīmekļa vietne: pikšķerēšanas e-pastā tiek iekļauta saite uz krāpniecisku interneta vietni; tiklīdz jūs atverat saiti, tiek izmantotas dažādas metodes, lai iegūtu jūsu finanšu un personiskus datus; interneta vietnes parasti izskatīsies ļoti līdzīgas oriģinālajām (apskatīt PDF);
  • romantiskā krāpšana: krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai tiešajā saziņā caur e-pastiem (apskatīt PDF);
  • ieguldījumu krāpšana: jums tiek piedāvātas lieliskas investīcijas vai izcils viltus tiešsaistes piedāvājum (apskatīt PDF).

Vairāk par drošību tiešsaistē aicinām meklēt #CyberScams interneta vietnē.

Eiropas kiberdrošības mēnesis ir ES informatīvā kampaņa, kuras mērķis ir veicināt kiberdrošību pilsoņu un uzņēmumu vidū, vēršot uzmanību uz vienkāršiem soļiem, kas nepieciešami, lai aizsargātu personisko, finanšu un uzņēmuma/profesionālo informāciju.

Galvenie asociācijas virzieni tehnoloģiju jomā

Tehnoloģiju kompetence un iespējas vienotajā ES tirgū

Latvijas finanšu nozarē kopumā ir būtiska kompetence un augsts pakalpojumu digitalizācijas līmenis, kas sniedz labas pozīcijas Eiropas tirgū. Ātrākai inovāciju ieviešanai Eiropas finanšu sektorā deviņas Latvijas finanšu un saistīto nozaru asociācijas iesniegušas priekšlikumus Eiropas Komisijai kopējai pozīcijai par ES finanšu tirgus nākotni..

Būtiskākie priekšlikumi:

  • Vienots ES regulējums un nosacījumi visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem
  • Plašāka piekļuve publiskiem reģistriem ES līmenī personas identifikācijai un kredītspējas novērtēšanai
  • Attālinātās identifikācijas ātrāka ieviešana Latvijā
  • Skaidrības viešana par blokķēžu tehnoloģiju (blockchain) juridisko regulējumu, uz šādas tehnoloģijas balstītu dažādu risinājumu atzīšanu ES dalībvalstu līmenī
  • Iespēju izvērtēšana uzsākt pilotprojektus, lai blokķēžu tehnoloģijas pielietotu dažādos procesos, piemēram, līgumu slēgšana, digitālā identitāte, KYC, tādējādi pārejot uz pilnu digitālo procesu darījumos.

E-drošība

Tehnoloģiju straujā attīstība aktualizē arī digitālās drošības jautājums, tostarp banku sniegto pakalpojumu izmantošanā. Lai apvienotu dažādu nozaru zināšanas un kompetenci e-drošības jomā, asociācija kopā ar vairākām institūcijām un uzņēmumiem izveidojusi Digitālas drošības aliansi, kurā iedzīvotāji un uzņēmēji var atrast padomus par e-drošības jautājumiem un nozares aktualitātēm.

Datos balstīta valsts pārvalde

Asociācija aicinājusi plašāk izmantot digitālos risinājumus datu apmaiņā ar valsts pārvaldes institūcijām. Lai sasniegtu šo mērķi, banku nozare piedalās datos balstītas valsts pārvaldes (Data Driven Nation) projekta realizācijā Latvijā. Arī pati banku nozare savā darbībā virzās uz šādu pārvaldības modeli. Efektīva sadarbība datu apmaiņai starp kredītiestādēm un valsts institūcijām ļautu optimizēt visu iesaistīto pušu administratīvos un finanšu resursus, uzlabotu datu apmaiņas pārvaldību un nodrošinātu potenciālo ieguvumu pārnesi uz banku klientiem  iedzīvotājiem un komersantiem.

Asociācija izstrādājusi pētījumu par nozares izmantotajiem sadarbības modeļiem ar valsts pārvaldībā esošajiem reģistriem un iespējām sadarbību padarīt efektīvāku.

Open banking jeb atvērtās sadarbības platformas

Open Banking ir atvērtās sadarbības platforma banku sadarbībai ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un citiem partneriem. Tā ir jauna pieeja pakalpojumiem finanšu tehnoloģiju jomā, izmantojot API. Ar to trešo pušu izstrādātāji var veidot lietotnes un pakalpojumus uz finanšu iestādes bāzes, nodrošinot izvēles iespējas un lielāku finanšu pārredzamību bankas klientiem gan attiecībā uz publiski pieejamajiem, gan privātajiem datiem. Open banking sniedz iespēju bankām un sadarbības partneriem kopīgi radīt jaunus risinājumus klientu ērtībai un biznesa efektivitātei.

Līdz šim ar Open Banking sadarbības platformām interesentus iepazīstināja SEB banka un Swedbank Latvia.

Maksājumu pakalpojumu direktīvas ieviešana

Digitālā transformācija un jauns regulējums Eiropā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD2) un eIDAS regula paver bankām nebijušas iespējas sniegt pakalpojumus starptautiski, jo vienotais Eiropas banku tirgus ir otrs lielākais tirgus pasaulē. asociācija uzskata, ka direktīvas ieviešana atvērs maksājumu pakalpojumu tirgu jauniem spēlētājiem, pavērs iespējas esošajiem un jaunajiem komersantiem inovatīvu pakalpojumu radīšanai finanšu sektorā.

Lai sekmīgi ieviestu jaunās prasības, asociācija izveidojusi PSD2 darba grupu, kurā piedalās banku digitālo pakalpojumu, IT jomas pārstāvji un juristi no 17 bankām.

Aktualitātes no Berlin Group NextGen PSD2 konferences (pdf)

Elektroniskā identifikācija

Personas elektroniskā identifikācija ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi varētu saņemt e-pakalpojumus gan Latvijas digitālajā tirgū, gan pārrobežu ietvaros.

Latvijas banku nozare jau ilgstoši ir galvenais personu elektroniskās identifikācijas nodrošinātājs komercsektora un publiskās pārvaldes e-pakalpojumu saņemšanai – 2016. gadā 98,2% no autentifikācijas gadījumiem portālā Latvija.lv tiek veikti, izmantojot banku autentifikācijas līdzekļus.

2018. gada septembra beigās stāsies spēkā eIDAS regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū. Tā nosaka valstu obligātu pienākumu atzīt un nodrošināt citā ES dalībvalstī izsniegtu elektroniskās identifikācijas līdzekļu pieņemšanu. Bankas atbalsta droša, eIDAS regulai atbilstoša un ērti lietojama, Latvijā radīta elektroniskā identifikācijas līdzekļa risinājumu, kuram varētu būt vēl plašāks pielietojums ne tikai Latvijas ietvaros, bet tas arī ļautu Latvijas iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus citās ES dalībvalstīs.

Ātrie maksājumi jeb zibmaksājumi

Lai starpbanku tirgū maksājumi notiktu raitāk, Latvijas Banka pilnveidojusi maksājumu sistēmas infrastruktūru un 2017. gada augusta beigās ieviesa starpbanku maksājumu sistēmas EKS ātro maksājumu servisu. Ātro maksājumu risinājumu ieviešanas mērķis ir nodrošināt naudas nonākšanu saņēmēja kontā 24/7/365 režīmā. Plašāka ātro maksājumu izmantošana ikdienas norēķinos sākusies 2017. gada novembra beigās, kad šādu iespēju pakāpeniski sāk nodrošināt vairākas Latvijas bankas, izmantojot gan Latvijas Bankas ātro maksājumu infrastruktūru, gan Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmu.

Bezkontakta maksājumu kartes

Banku nozares dati liecina, ka cilvēki Latvijā aizvien vairāk izmanto bezkontakta norēķinu kartes. 2017.gada 1. pusgadā vidējā bezkontakta norēķinu summa pieaugusi jau divas reizes, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn. Maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām no tradicionālajām kartēm atšķir iespēja ātri un ērti norēķināties, neievietojot karti terminālī un par nelieliem pirkumiem neievadot arī PIN kodu. Maksājumu kartēm ar bezkontakta norēķinu iespējām, tāpat kā visām parējām, piemēroti augstākās drošības standarti, kam pamatā ir EMV mikroshēmu tehnoloģija. Tāpat banku piedāvājumā pieejamas bezkontakta norēķinu iespējas ar tālruni un aprocēm.

Jomas aktualitātes

#tehnologijas

Biedri

Asociētie biedri