Latvijas banku sektors aktīvi izmanto jaunāko finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai izstrādātu un piedāvātu inovatīvus pakalpojumus saviem klientiem un veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Banku sektorā parādās arvien vairāk risinājumu, kuru galvenais mērķis - ātrums, mobilitāte, drošība, lietojamība.

Galvenie Asociācijas virzieni tehnoloģiju jomā

Tehnoloģiju kompetence un iespējas vienotajā ES tirgū 

Latvijas finanšu nozarē kopumā ir būtiska kompetence un augsts pakalpojumu digitalizācijas līmenis, kas sniedz labas pozīcijas Eiropas tirgū. Ātrākai inovāciju ieviešanai Eiropas finanšu sektorā deviņas Latvijas finanšu un saistīto nozaru asociācijas iesniegušas priekšlikumus Eiropas Komisijai kopējai pozīcijai par ES finanšu tirgus nākotni.

Būtiskākie priekšlikumi:

  • Vienots ES regulējums un nosacījumi visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem
  • Plašāka piekļuve publiskiem reģistriem ES līmenī personas identifikācijai un kredītspējas novērtēšanai
  • Attālinātās identifikācijas ātrāka ieviešana Latvijā
  • Skaidrības viešana par blokķēžu tehnoloģiju (blockchain) juridisko regulējumu, uz šādas tehnoloģijas balstītu dažādu risinājumu atzīšanu ES dalībvalstu līmenī
  • Iespēju izvērtēšana uzsākt pilotprojektus, lai blokķēžu tehnoloģijas pielietotu dažādos procesos, piemēram, līgumu slēgšana, digitālā identitāte, KYC, tādējādi pārejot uz pilnu digitālo procesu darījumos.
E-drošība 

Tehnoloģiju straujā attīstība aktualizē arī digitālās drošības jautājums, tostarp banku sniegto pakalpojumu izmantošanā. Lai apvienotu dažādu nozaru zināšanas un kompetenci e-drošības jomā, asociācija kopā ar vairākām institūcijām un uzņēmumiem izveidojusi Digitālas drošības aliansi, kurā iedzīvotāji un uzņēmēji var atrast padomus par e-drošības jautājumiem un nozares aktualitātēm.

Informatīvie materiāli aptver visizplatītākos finanšu krāpšanas internetā veidus, kā arī sniedz ieteikumus, kā sevi pasargāt:

  • tiešsaistes iepirkšanās krāpšana: krāpniecība caur dažādu interneta veikalu sniegtajiem pakalpojumiem; nauda tiek samaksāta, bet saņemtais produkts vai pakalpojums neatbilst solītajam vai pat nepienāk vispār; mēģinājumi sazināties ar produkta pārdevēju parasti ir nesekmīgi (apskatīt PDF);
  • CEO/uzņēmuma e-pasta kompromitēšanas (UEK) krāpšana: CEO/UEK krāpšana izpaužas kā darbinieka, kurš ir pilnvarots veikt maksājumus, apmānīšana, mudinot nepamatotu pārskaitījumu no uzņēmuma bankas konta (apskatīt PDF);
  • rēķinu viltošana: krāpnieki izliekas par jūsu klientiem vai piegādātājiem un, izrakstot neīsu rēķinu, pamudina jūs apmaksāt nākotnes rēķinus, pārskaitot naudu uz citu bankas kontu (apskatīt PDF);
  • smikšķerēšana, pikšķerēšana vai vikšķerēšana: krāpnieki jums sūta īsziņas (smikšķerēšana), e-pastus (pikšķerēšana) vai zvana (vikšķerēšana), mēģinot iegūt personīgu, finansiālu vai citu būtisku informāciju (PDF par smikšķerēšanu, pikšķerēšanu un vikšķerēšanu);
  • viltota bankas tīmekļa vietne: pikšķerēšanas e-pastā tiek iekļauta saite uz krāpniecisku interneta vietni; tiklīdz jūs atverat saiti, tiek izmantotas dažādas metodes, lai iegūtu jūsu finanšu un personiskus datus; interneta vietnes parasti izskatīsies ļoti līdzīgas oriģinālajām (apskatīt PDF);
  • romantiskā krāpšana: krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, sociālajos medijos vai tiešajā saziņā caur e-pastiem (apskatīt PDF);
  • ieguldījumu krāpšana: jums tiek piedāvātas lieliskas investīcijas vai izcils viltus tiešsaistes piedāvājum (apskatīt PDF).

Vairāk par drošību tiešsaistē aicinām meklēt #CyberScams interneta vietnē.

Datos balstīta valsts pārvalde 

Asociācija aicinājusi plašāk izmantot digitālos risinājumus datu apmaiņā ar valsts pārvaldes institūcijām. Lai sasniegtu šo mērķi, banku nozare piedalās datos balstītas valsts pārvaldes (Data Driven Nation) projekta realizācijā Latvijā. Arī pati banku nozare savā darbībā virzās uz šādu pārvaldības modeli. Efektīva sadarbība datu apmaiņai starp kredītiestādēm un valsts institūcijām ļautu optimizēt visu iesaistīto pušu administratīvos un finanšu resursus, uzlabotu datu apmaiņas pārvaldību un nodrošinātu potenciālo ieguvumu pārnesi uz banku klientiem  iedzīvotājiem un komersantiem.

Asociācija izstrādājusi pētījumu par nozares izmantotajiem sadarbības modeļiem ar valsts pārvaldībā esošajiem reģistriem un iespējām sadarbību padarīt efektīvāku.

Open banking jeb atvērtās sadarbības platformas 

Open Banking ir atvērtās sadarbības platforma banku sadarbībai ar finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un citiem partneriem. Tā ir jauna pieeja pakalpojumiem finanšu tehnoloģiju jomā, izmantojot API. Ar to trešo pušu izstrādātāji var veidot lietotnes un pakalpojumus uz finanšu iestādes bāzes, nodrošinot izvēles iespējas un lielāku finanšu pārredzamību bankas klientiem gan attiecībā uz publiski pieejamajiem, gan privātajiem datiem. Open banking sniedz iespēju bankām un sadarbības partneriem kopīgi radīt jaunus risinājumus klientu ērtībai un biznesa efektivitātei.

Līdz šim ar Open Banking sadarbības platformām interesentus iepazīstināja SEB banka un Swedbank Latvia.

Elektroniskā identifikācija 

Personas elektroniskā identifikācija ir viens no būtiskākajiem nosacījumiem, lai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi varētu saņemt e-pakalpojumus gan Latvijas digitālajā tirgū, gan pārrobežu ietvaros.

Latvijas banku nozare jau ilgstoši ir galvenais personu elektroniskās identifikācijas nodrošinātājs komercsektora un publiskās pārvaldes e-pakalpojumu saņemšanai – 2016. gadā 98,2% no autentifikācijas gadījumiem portālā Latvija.lv tiek veikti, izmantojot banku autentifikācijas līdzekļus.

2018. gada septembra beigās stāsies spēkā eIDAS regula par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū. Tā nosaka valstu obligātu pienākumu atzīt un nodrošināt citā ES dalībvalstī izsniegtu elektroniskās identifikācijas līdzekļu pieņemšanu. Bankas atbalsta droša, eIDAS regulai atbilstoša un ērti lietojama, Latvijā radīta elektroniskā identifikācijas līdzekļa risinājumu, kuram varētu būt vēl plašāks pielietojums ne tikai Latvijas ietvaros, bet tas arī ļautu Latvijas iedzīvotājiem saņemt pakalpojumus citās ES dalībvalstīs.

Ātrie maksājumi jeb zibmaksājumi 

Lai starpbanku tirgū maksājumi notiktu raitāk, Latvijas Banka pilnveidojusi maksājumu sistēmas infrastruktūru un 2017. gada augusta beigās ieviesa starpbanku maksājumu sistēmas EKS ātro maksājumu servisu. Ātro maksājumu risinājumu ieviešanas mērķis ir nodrošināt naudas nonākšanu saņēmēja kontā 24/7/365 režīmā. Plašāka ātro maksājumu izmantošana ikdienas norēķinos sākusies 2017. gada novembra beigās, kad šādu iespēju pakāpeniski sāk nodrošināt vairākas Latvijas bankas, izmantojot gan Latvijas Bankas ātro maksājumu infrastruktūru, gan Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmu.

Bezkontakta maksājumu kartes 

Banku nozares dati liecina, ka cilvēki Latvijā aizvien vairāk izmanto bezkontakta norēķinu kartes. 2017.gada 1. pusgadā vidējā bezkontakta norēķinu summa pieaugusi jau divas reizes, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn. Maksājumu kartes ar bezkontakta norēķinu iespējām no tradicionālajām kartēm atšķir iespēja ātri un ērti norēķināties, neievietojot karti terminālī un par nelieliem pirkumiem neievadot arī PIN kodu. Maksājumu kartēm ar bezkontakta norēķinu iespējām, tāpat kā visām parējām, piemēroti augstākās drošības standarti, kam pamatā ir EMV mikroshēmu tehnoloģija. Tāpat banku piedāvājumā pieejamas bezkontakta norēķinu iespējas ar tālruni un aprocēm.

 

Biedri

Asociētie biedri