Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Centrālās Statistikas Pārvaldes dati liecina, ka pērn vidējā bruto alga, t.i., atalgojums pirms nodokļu nomaksas, bija par 9,7% lielāka nekā 2023. gadā (8,3% ceturtajā ceturksnī). Eiro izteiksmē tā sasniegusi 1685 EUR. Ja pērno gadu iesākām ar teju divreiz lielāku algu pieauguma tempu sabiedriskajā kā privātajā sektorā, tad gada laikā šī atšķirība krietni saruka (12,2% un 8,7% attiecīgi).
2024. gadā visstraujāk auga bruto alga izglītības (17,0%) un administratīvo, apkalpojošo dienestu darbību nozarē (14,3%). Pelnošākās pozīcijas ir bijušas finanšu un IKT sektoros (2851 EUR un 2733 EUR attiecīgi). Vienlaikus viszemāk apmaksāti bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (1107 EUR).
Vidējā neto darba samaksa jeb alga pēc nodokļu nomaksas pērn pieauga par 9,0%. Noturīgais algu kāpums pēdējo gadu laikā un zemā inflācija pērn vainagojās ar to, ka vasarā atguvām inflācijas uzliesmojumā zaudēto pirktspēju. To varējām novērot arī pakāpeniski mazāk pesimistiskā iedzīvotāju noskaņojumā, kurš jau rudenī sasniedza ilgtermiņa vidējo līmeni. Par spīti noskaņojuma pasliktinājumam janvārī, tas nedaudz atguvās nupat publicētajos februāra datos un visdrīzāk turpinās augt.
Neto algu datos ģeogrāfiskā dalījumā varam novērot, ka lielāko algu pērn saņēma Rīgas un Rīgas reģionā strādājošie (1346 EUR un 1332 EUR). Vismazāk – Latgalē (904 EUR). Labā ziņa tomēr ir tā, ka lēnītēm algas reģionos pārsvarā virzās Rīgas virzienā un atšķirība mazinās. Tomēr kā vienmēr – algu kāpumam jāiet roku rokā ar produktivitāti.
Šogad prognozējam, ka bruto algas pieaugums sagaidāms mazliet ieturētāks (6,5% apmērā). Pēc ilgstoša ekonomikas vārguma, uzņēmumi privātajā sektorā vairs nevarēs atļauties tik strauji celt algas kā tas darīts iepriekš. Zemākā algas prognozē arīdzan būtiska loma īslaicīgajam algu fonda pieauguma ierobežojumam valsts sektorā 2,6% apmēra. Tas gan neizslēdz to, ka atsevišķu pozīciju algu pieauguma tempi varētu būt augstāki atbilstoši valdības prioritātēm. Toties jau notikušo nodokļu izmaiņu rezultātā, neto alga augs teju tikpat strauji kā pērn.
Par spīti dažādiem ģeopolitiskiem izaicinājumiem, skats uz šo gadu var būt mazliet cerīgāks – ekonomika uzsāks savu izkārpīšanos no pēdējo gadu stagnācijas purva. Pieaugs gan nodarbinātība, gan mazināsies bezdarbs, piedzīvotajai Covid-19 un inflācijas pandēmijai paliekot aiz muguras.
