Šī gada 17. jūnijā Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Lauris Mencis un valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps piedalījās Finanšu sektora attīstības padomes sēdē.

Finanšu nozares asociācijas vadītāji vērsa uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas ierobežo kreditēšanas attīstību Latvijā. Lai arī kreditēšanas apjomi 2025. gada pirmajā ceturksnī ir pieauguši gan privātpersonu kreditēšanas, gan uzņēmumu kreditēšanas segmentā, saglabājas neskaidrība par tirgus tālāko virzību. Tirgus izaugsmi veicina EURIBOR likmju kritums un lielāks pieprasījums, taču riskus rada Solidaritātes nodevas ietekme, kas tiek piemērota tikai banku sektoram.

Solidaritātes iemaksa ir radījusi nevienlīdzīgus nosacījumus banku darbībai Baltijas reģionā, jo Lietuvā jaunā kreditēšana ir izslēgta no iemaksas bāzes, bet Igaunijā šāda nodeva vispār nepastāv. Finanšu nozares asociācija uzsvēra, ka uz riskiem, kas saistīti ar Solidaritātes nodevas ieviešanu un darbību, ir norādījis Starptautiskais valūtas fonds un Eiropas Centrālā banka.

Šogad pirmajos trijos mēnešos bankas solidaritātes nodevā papildus citiem nodokļiem un nodevām ir samaksājušas 30,68 miljonus eiro.

Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps:

“Latvijas banku sektors ir pierādījis savu noturību arī sarežģītos apstākļos. Mums jāapzinās, ka Solidaritātes iemaksa, cita starpā, rada nevienlīdzīgus nosacījumus salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, kavējot potenciāli lielāku kreditēšanas attīstību. Mēs uzskatām, ka būtu atkārtoti jāizvērtē šī nodokļa ilgtermiņa ietekme uz Latvijas konkurētspēju, jo tikai konkurētspējīga un stabila banku nozare var efektīvi atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.”

Fakti un skaitļi:

• Kredītportfelis Latvijas uzņēmumiem un mājsaimniecībām 2025. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 31. decembri, pieauga par 2,15% un kopējais kredītportfelis pieauga par 1,40% (Latvijas Bankas dati[1]);
• Solidaritātes iemaksu 2025. gada pirmajā ceturksnī veica 13 finanšu iestādes, iekasēti 30,7 miljoni eiro (VID dati).

Starptautiskie vērtējumi: brīdinājumi par ilgtermiņa riskiem

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pauduši bažas par solidaritātes iemaksas negatīvo ietekmi uz banku spēju stiprināt savu kapitāla bāzi, kā arī  finanšu stabilitāti. SVF norādīja, ka šādas iemaksas saglabāšana ilgtermiņā var izkropļot kreditēšanas tirgu, savukārt ECB vērsa uzmanību, ka īpašs nodokļu režīms bankām apgrūtina stabilas kapitāla bāzes veidošanu un sadrumstalo vienoto Eiropas finanšu tirgu.  Savā 2024. gada ziņojumā, SVF aicināja Latvijas valdību atturēties no Solidaritātes iemaksas ieviešanas. Ar pilnu SVF atzinumu iespējams iepazīties šeit. Ar ECB atzinumu var iepazīties šeit.

[1] https://statdb.bank.lv/lb/Data/314/8b3d1bb69cf9a8cade6906fe600cb723-html