Finanšu nozares asociācijas (FNA) dati* par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka krāpnieku aktivitāte nav mazinājusies. Tieši pretēji – vasarā viņi izmantojuši iedzīvotāju atslābuma brīžus savā labā. Jūlijā bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus 1 598 950 eiro apmērā, novēršot 1999 krāpšanas mēģinājumus. Visbiežāk klientus izdevies pasargāt no investīciju krāpniekiem, taču lielākās naudas summas joprojām saistās ar telefonkrāpniekiem – šeit bankām izdevies nosargāt vairāk nekā 862 tūkstošus eiro. Diemžēl krāpniekiem izdevies izkrāpt naudas līdzekļus vairāk nekā viena miljona eiro apmērā jeb 1 306 431 eiro. Nemainīgi visvairāk ir telefonkrāpnieku upuri – jūlijā šādi izkrāpti vairāk nekā 797 tūkstoši eiro.
Finanšu nozare Latvijā turpina mērķtiecīgu cīņu pret dažāda veida finanšu krāpšanas shēmām. FNA dati liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos bankām izdevies novērst būtiskus naudas zaudējumus – kopumā no krāpniekiem pasargāti vairāk nekā 7,2 milj. eiro, novēršot vairāk nekā 10 tūkstošus krāpšanas gadījumu. No tiem:
Pārlieku lielam optimismam tomēr vēl nav pamata, jo izkrāpto naudas līdzekļu apjoms diemžēl tālu neatpaliek – krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 6,6 milj. eiro, īstenojot vairāk nekā 4 tūkstošus krāpšanas gadījumu. No tiem:
Jūlijā krāpnieki izmantoja jau sen zināmās shēmas un manipulācijas, neatlaidīgi meklējot katra potenciālā upura “vājo vietu”, izolējot to no citām personām, līdz mērķis tika sasniegts. Krāpnieki turpināja izlikties par upura radiniekiem ārkārtas situācijās, kuriem steidzami nepieciešama nauda. Tāpat viņi izmantoja iecienītu uzņēmumu vai pakalpojumu sniedzēju aizsegu, lai iegūtu upura datus, sūtot īsziņas un e-pastus ar maldinošiem paziņojumiem un aicinājumu steidzīgi atvērt pievienotās saites. Telefoniski tika īstenota organizēta krāpšanas shēma – īsā laikā veikti vairāki zvani no dažādiem numuriem, uzdodoties par dažādu iestāžu pārstāvjiem. Nemainīgi tiek izmantota arī shēma, kurā krāpnieki aicina nodot naudu vai maksājumu kartes ar PIN kodiem kurjeram, it kā “drošai glabāšanai” vai “iznīcināšanai”, apgalvojot, ka klienta līdzekļi ir apdraudēti.
FNA atgādina, ka jebkura šāda veida komunikācija vienmēr prasa īpašu piesardzību. Ja rodas kaut vismazākās šaubas, saruna nekavējoties jāpārtrauc, un nekādā gadījumā nedrīkst atvērt saites bez pārliecības par sūtītāja patiesumu.
FNA aicina sekot līdzi Valsts policijas kampaņai “____ veids, kā pazaudēt naudu”, kuras mērķis ir stiprināt iedzīvotāju zināšanas un noturību pret finanšu krāpšanas riskiem. Kampaņa balstās uz humoru par absurdām situācijām, vienlaikus parādot arī emocionālo pusi – cietušo zaudējumus. Plašāka informācija pieejama šeit, kā arī Valsts policijas sociālo mediju platformās.
Lai aizsargātu Latvijas cilvēkus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu: https://dnsmuris.lv.
Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2025. gada janvāra līdz jūlijam četrās lielākajās bankās Latvijā.
