Augstskolās jaunais mācību gads ir tepat aiz stūra. Tā kā daļa studiju programmu nav valsts finansētas, ne visi studētgribētāji to var atļauties bez papildu atbalsta. Daudzi jaunieši apsver iespēju izmantot kredītu. Saskaņā ar “Kredītinformācijas Biroja” datiem Latvijā šobrīd ir noslēgti 21,8 tūkstoši studiju kredītu līgumu un 5,4 tūkstoši studējošo kredītu līgumu, tātad kopumā – vairāk nekā 25 tūkstošiem iedzīvotāju ir aktīvas finanšu saistības par studijām.

“Daudziem aizdevums ir vienīgā iespēja, kā samaksāt mācību maksu vai sevi nodrošināt mācību procesa laikā. Vienlaikus lielai daļai tās ir pirmās nopietnās finanšu saistības, tāpēc pret tām ir jāizturas ļoti atbildīgi, jo saistību savlaicīga nepildīšana var ietekmēt aizņemšanās iespējas nākotnē,” atgādina “Kredītinformācijas Biroja” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Lielākajai daļai neitrāls kredītreitings

Šobrīd lielākajai daļai (40 %) kredīta ņēmēju, kas ir saņēmuši aizdevumu studijām, ir C jeb vidējs kredītreitings. Kā skaidro I. Miķelsons, tas ir piesardzīgs kredītreitings, jo lielai daļai šis ir pirmais aizdevums un vēl nav vēsturiskas informācijas, cik disciplinēti studenti kredītu atmaksās.

“Tas ir līdzīgi kā ar automašīnas apdrošināšanu – ja autovadītāja stāžs ir niecīgs, tad apdrošināšana ir salīdzinoši dārga, taču, augot stāžam un neizraisot satiksmes pārkāpumus, apdrošināšanas cena samazinās. Tāpat ir ar kredītreitingu – ja maksājumus veic laikus, kredītreitings pamazām kāpj,” skaidro I. Miķelsons.

Katram ceturtajam aizņēmējam (26 %) ir D kredītreitings, un tas liecina par to, ka ir bijuši kavējumi. Tikai aptuveni katram piektajam (19 %) kredītņēmējam ir ļoti labs (A) vai labs (B) kredītreitings, proti, kredīta atmaksa notiek termiņā vai pat ātrāk.

“Kopumā finanšu disciplīna uzlabojas, jo līgumi, kuru maksājumi kavēti vairāk nekā 90 dienas, galvenokārt ir slēgti pirms vismaz pieciem gadiem,” komentē I. Miķelsons.

Kredītņēmēju profils un kredītu summas

Studiju kredītu jeb finansējumu studiju maksas segšanai šobrīd galvenokārt piešķir iedzīvotājiem vecuma grupā no 20 līdz 25 gadiem (43 %), aptuveni katru ceturto aizdevumu (28 %) izsniedz 18 un 19 gadus veciem jauniešiem. Savukārt trešā populārākā grupa ir iedzīvotāji vecumā no 31 līdz 40 gadiem (14 %):

“Visticamāk šis ir laiks, kad daudzi iegūst savu otro augstāko izglītību, taču studējošā kredītu parasti šajā vecumā vairs neņem, jo ir jau stabili ienākumi un var sevi uzturēt studiju laikā,” komentē I. Miķelsons.

Apkopotie dati liecina, ka pēdējo 10 gadu laikā būtiski augusi studiju kredītu vidējā līguma summa. Ja 2015. gadā tā bija ap 5300 eiro, tad 2024. gadā jau sasniedza 8360 eiro, kas ir pieaugums par 58 %. Savukārt studējošā kredīta vidējā summa šobrīd ir līdzīga kā pirms 10 gadiem (attiecīgi 4910 un 4970 eiro), taču 2018. gadā tā bija palielinājusies līdz 7280 eiro, bet pēc tam atkal pakāpeniski samazinājās.

Gandrīz pusei (43 %) no studentiem, kas aizņēmušies no 2023. gada līdz šī gada vidum, ir arī citas aktīvas finanšu saistības. Visbiežāk studenti ir saņēmuši patēriņa kredītu, kredītkarti vai hipotekāro kredītu.

Ja studijas nepabeidz – jāatmaksā ātrāk

Saskaņā ar noteikumiem studentiem kredītu jāsāk atmaksāt gadu pēc  studiju programmas pabeigšanas, ja ir iegūts diploms. Savukārt, ja aizņēmējs studijas nepabeidz un neiegūst diplomu, tad atmaksa jāsāk jau trīs mēnešus pēc kredītņēmēja izslēgšanas no studējošo saraksta. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) datiem laika posmā no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada jūlija vidum valsts finansētajās augstskolās bez diploma vai kvalifikācijas eksmatrikulēja 177 studentus ar aktīviem studējošā vai studiju kredītiem – 16 no tiem bija abi kredīti. Vidēji gada laikā 8 % no studentiem tiek izslēgti bez kvalifikācijas iegūšanas, vislielākais skaits parasti ir oktobra mēnesī.

Kā skaidro IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Liene Levada, tam galvenokārt ir divi iemesli:

“Pirmkārt, nereti tas ir brīdis, kad studējošie pārdomā savu izvēlēto studiju programmu, jo 60 dienu termiņš no studiju sākuma ir piemērots, lai pārdomāti un mērķtiecīgi pieņemtu lēmumu par programmas maiņu. Otrkārt, augstākās izglītības iestādēm ir jāievada un jāaktualizē studējošo personas lietā informācija līdz kārtējā gada 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tā kā lielākā daļa studentu uzsāk studijas rudens semestrī, tieši oktobrī statistikas datos visbiežāk atspoguļojas būtiskākās izmaiņas studējošo sastāvā.”

L. Levada stāsta, ka jaunā studiju kreditēšanas sistēma sniedz lielāku elastību un paredz iespēju vienreiz mainīt tematisko jomu. Turpmāk kredīta pagarināšana ir iespējama tikai tad, ja mainās studiju cikls, piemēram, pāreja no bakalaura uz maģistra līmeni. Ja maiņa netiek veikta 60 dienu laikā kopš eksmatrikulācijas, kredīts jāsāk atmaksāt uzreiz.

“Kredītsaistību uzņemšanās jaunietim uzliek lielāku atbildību par izvēli uzsākt studijas un tās arī absolvēt,” stāsta IZM pārstāve.

Pagājušajā akadēmiskajā gadā visvairāk studentu – 34 % – studēja sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības, 19 % veselības aprūpi un labklājību, 13 % – inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību, 11 % – dabaszinātnes, matemātiku un informācijas tehnoloģijas.

Uzziņai

AS “Kredītinformācijas Birojs” (KIB) ir licencēts kredītbirojs, kas pašlaik pārvalda apjomīgāko fizisko un juridisko personu kredītvēsturu datu bāzi valstī. KIB darbojas saskaņā ar Latvijas Kredītinformācijas biroju likumu, akcionāri ir Latvijas lielākās komercbankas. Uzņēmums ietilpst vienā no lielākajām starptautisko kredītinformācijas pakalpojumu sniedzēju grupām “Creditinfo Grupa”. Plašāk – www.kib.lv