Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji apzinās ieguvumus, ko sniedz mājokļu renovācija – mazāki rēķini par apkuri, augstāka dzīves kvalitāte un īpašuma vērtības pieaugums. Savukārt kā šķēršļus, kas kavē daudzdzīvokļu namu renovāciju, min augstas būvniecības izmaksas un iedzīvotāju nespēju vienoties par iesaisti šādā iniciatīvā, liecina SEB bankas veiktā iedzīvotāju aptauja*.

Aptaujas dati liecina, ka 38% cilvēku apzinās, ka viņu mājoklis nav energoefektīvs un tam būtu nepieciešama renovācija. Vien 15% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju uzskata, ka ar māju viss ir kārtībā, bet 12% – par mājas tehnisko stāvokli vispār nav informācijas. Salīdzinoši biežāk rūpes par mājokļa stāvokli pauž trīsdesmitgadnieki (44% atbalsta renovāciju), kā arī Rīgas un citu lielo pilsētu iedzīvotāji.

Runājot par ieguvumiem pēc mājas renovācijas, iedzīvotāji uzsver trīs galvenos labumus: 79% respondentu uzskata, ka tas uzlabotu dzīves kvalitāti mājā, 75% norāda uz mazākiem rēķiniem par apkuri, bet 71% pauž, ka renovācija palielinātu īpašuma vērtību. 76% respondentu norāda, ka labprāt gribētu dzīvot renovētā mājoklī.

65% iedzīvotāju uzskata, ka renovācija jāapmaksā valstij vai pašvaldībām

Tomēr rīcība, lai nonāktu līdz minētajiem ieguvumiem izpaliek – galvenie šķēršļi ir augstās būvniecības izmaksas (šo faktoru izceļ 54% respondentu), iedzīvotāju nespēja vienoties par nama renovāciju (50%) un nepietiekams atbalsts no valsts un pašvaldību puses (29%). Turklāt vairāk nekā trešdaļa aptaujāto cilvēku (36%) norāda, ka nevēlas maksāt par nama renovāciju un 65% respondentu uzskata, ka šādu ieguldījumu būtu jāsedz valstij vai pašvaldībai.

“Aptaujas rezultāti apliecina – iedzīvotāji vēlas dzīvot renovētos un energoefektīvos mājokļos, taču bieži vien nav gatavi par to maksāt. Papildus finansiālajam aspektam, kā galvenie šķēršļi tiek minēti informācijas trūkums, birokrātiskas procedūras un šaubas par kaimiņu spēju vienoties kopīga mērķa vārdā. Šīs barjeras ir iespējams pārvarēt, ja valsts un pašvaldības aktīvi iesaistītos iedzīvotāju informēšanā, uzrunāšanā un motivēšanā. Tikai ar mērķtiecīgu komunikāciju un atbalsta mehānismiem iespējams veicināt sabiedrības iesaisti un uzticību renovācijas procesiem. Vienlaikus visām iesaistītajām pusēm – no politikas veidotājiem līdz būvniecības nozares pārstāvjiem – jāievieš jaunas pieejas daudzdzīvokļu māju atjaunošanā. Viens no efektīvākajiem risinājumiem ir kvartālu atjaunošanas pieeja, kas ļauj samazināt izmaksas, apvienojot būvniecības apjomus. Tāpat jāapsver iespēja renovāciju veikt pakāpeniski, īpaši gadījumos, kad nav pieejams ES fondu finansējums. Svarīgi ir arī identificēt tās ēkas, kuru renovācija nav ekonomiski pamatota, un izstrādāt skaidru rīcības plānu, kā rīkoties ar šādiem īpašumiem – vai nu tos pielāgot citām funkcijām, vai meklēt alternatīvus risinājumus,” komentē SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs Māris Saulājs.

Puse iedzīvotāju nezina, ar ko sākt

Līdzās izmaksu jautājumam 62% cilvēku uzskata, ka renovācijas process Latvijā ir pārlieku birokratizēts, bet gandrīz pusei aptaujāto (47%) nav ne jausmas, kā būtu jārīkojas, lai uzsāktu daudzdzīvokļu nama renovāciju.

“Zināmā mērā konstatējams, ka ir pārrāvums starp to, ko piedāvā valsts un to, ko vēlas iedzīvotāji. Aptaujas rezultāti rāda, ka iedzīvotāju nostāja renovācijas jautājumos ir vērtējama pretrunīgi – no absolūta atbalsta līdz pilnīgam noliegumam. Iespējams, ka pamata uzdevums šodien ir veikt izvērstu informatīvo kampaņu, kas skaidrotu tos jautājumus, ko aptaujas dati parāda kā problemātiskos: izmaksas, informācijas avoti utt. Atsevišķi vēlos aicināt iedzīvotājus daudz nopietnāk sekot savai Mājas lietai,” norāda Jānis Uzulēns, platformas Būves nākotnei dibinātājs.

Lai daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, pārvaldniekiem un citiem interesentiem sniegtu ieskatu praktiskos risinājumos un motivētu pieņemt pārdomātus lēmumus savas dzīves vides uzlabošanai, SEB bankā kopā ar pieredzes apmaiņas platformu Būves nākotnei aizvadīja informatīvu vebināru-diskusiju ciklu “Diskutējam. Vienojamies. Darām!”. Vebināru ieraksti ir pieejami Youtube.

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2025. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.