Latvijas iedzīvotāji neparedzētiem izdevumiem krāj retāk nekā kaimiņvalstīs, liecina Luminor bankas aptauja*. Gandrīz puse jeb 43% iedzīvotāju atzīst, ka līdzekļus atliek neregulāri, bez konkrētas rutīnas, bet ievērojama daļa vispār nekad nav uzkrājuši. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, šie rādītāji ir zemākie Baltijā, skaidro Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus veic neregulāri, to atzīst 43%. Tāpat gandrīz piektdaļa iedzīvotāju jeb 17% nekad nav krājuši līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, un 14% spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no ienākumiem. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāji uzrāda spēcīgākus krāšanas paradumus, regulāri atvēlot ievērojamu daļu no saviem ienākumiem uzkrājumiem, Lietuvā 23%, bet Igaunijā 17% iedzīvotāju spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no saviem ienākumiem.
Šie dati parāda, ka, lai gan Baltijas valstīs neregulāra uzkrājumu veidošana ir izplatīta, Latvijā saglabājas īpaši liels potenciāls iedzīvotāju finanšu pratības veicināšanai. Iedzīvotāji, kuriem nav izveidoti uzkrājumi, var biežāk nonākt situācijās, kad neparedzētu izdevumu segšanai jāizmanto aizņēmumus.
Tāpat dati atklāj vairākas tendences dažādās sabiedrības grupās Latvijā. Vīrieši biežāk nekā sievietes spēj regulāri atlikt vairāk nekā desmito daļu no saviem ienākumiem (18% pret 11%). Savukārt sievietēm raksturīgāka ir neregulāra krāšana – tā atzīst gandrīz puse jeb 46%, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 40%.
Ļoti skaidri iezīmējas saistība starp ienākumu līmeni un uzkrājumu paradumiem. Pie zemākajiem ienākumiem, kas nepārsniedz 550 eiro mēnesī, tikai 9% Latvijas iedzīvotāju spēj atlikt vairāk nekā desmito daļu. Pie augstākiem ienākumiem šī proporcija būtiski palielinās – ienākumu grupā no 751 līdz 1000 eiro šādu cilvēku ir jau 19%, pie 1250–1500 eiro un virs tā aptuveni ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju regulāri atliek vismaz 10% no saviem ienākumiem.
Latvijā visaktīvāk uzkrāj jaunieši līdz 30 gadu vecumam – šajā grupā 19% regulāri atliek vairāk nekā 10% no saviem ienākumiem. Tomēr ar katru nākamo desmitgadi šis rādītājs samazinās, un pēc 50 gadu vecuma uzkrājumu apjoms kļūst ievērojami mazāks. Cilvēki virs 60 gadiem biežāk nekā citi norāda, ka ar esošo uzkrājumu līmeni jūtas pietiekami droši un vairs tos nepalielina.
Lai arī Latvija šobrīd atpaliek no Baltijas kaimiņiem, dati rāda, ka iedzīvotāju uzvedība mainās līdz ar ienākumu pieaugumu un jaunākās paaudzes aktivitāti uzkrājumu veidošanā. Latvijai šie rezultāti kalpo kā atgādinājums, ka iedzīvotāju finanšu pratība joprojām ir izaicinājums un uzkrājumu kultūras stiprināšana ir svarīgs uzdevums.
*Luminor bankas aptauja Baltijā veikta 2025. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā tiešsaistē aptaujājot 3002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
