Industra Bank valdes priekšsēdētāja, Dr. oec Raivja Kakāņa un ekonomista Mortena Hansena analīze rāda – Latvijas eksporta izaugsme, tirdzniecības bilance, kreditēšana un ieguldījumi jaunos produktos, tehnoloģijās, inovācijās un zinātniskajā pētniecībā atpaliek no Igaunijas un Lietuvas; nepieciešama mērķēta eksporta politika.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs, Dr. oec Raivis Kakānis kopā ar ekonomistu, ilggadējo Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāju Mortenu Hansenu ir veikuši jaunāko datu analīzi par Latvijas eksporta attīstību pēdējo 30 gadu griezumā. Secinājums ir skaidrs — Latvijas eksporta izaugsme kopš 2020. gada atpaliek no Baltijas kaimiņiem, Latvijas tirdzniecības bilance hroniski ir negatīva, privātā sektora kreditēšana un ieguldījumu intensitāte izpētē un inovācijās ir zem reģiona latiņas. Banka aicina valdību uz saskaņotu rīcības plānu Latvijas eksporta palielināšanai.

“Daudzu gadu garumā mūsu ārējās tirdzniecības negatīvā bilance, proti, Latvijas eksporta un importa attiecība, ved mūs purvā. Ņemot vērā Lietuvas izrāvienu – viņi eksporta ziņā šobrīd pārsniedz Latviju un Igauniju kopā ņemtas, es aicinātu nekautrēties un mācīties no mūsu kaimiņiem dienvidos. Ja turpināsim darīt tāpat kā līdz šim, mūsu atpalicība pieaugs — ne tikai no Ziemeļvalstīm, bet arī no Baltijas kaimiņiem,” uzsver Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis.

“Risinājums ir zināms: veicināt finansējumu uzņēmējdarbībai, balstīt lielākas pievienotās vērtības ražošanu un celt privātā sektora ieinteresētību investēt izpētē un attīstībā. Mazas ekonomikas aug, pārdodot gudrākus produktus lielākos tirgos. Tik mazai ekonomikai kā Latvija, eksports ir vienīgais izaugsmes pamats. Skatot ilgtermiņa datus, top skaidrs, ka Latvijas stagnācija nav dažu neveiksmīgu gadu, bet ilgstošas nepareizas kopējās politikas rezultāts.”

Galvenie atklājumi

• Eksporta pieaugums 2020–2024: Latvija +42%, Igaunija +59%, Lietuva +60%.
• Tirdzniecības bilance (2024): Latvija -1,03 mljrd. €; Igaunija +0,22 mljrd. €; Lietuva +4,06 mljrd. €.
• Eksporta daļa IKP: ~64% 2023. gadā (pēc pīķa ~70% 2022. gadā) — salīdzinoši augsta mazai ekonomikai, tomēr nepietiekama, ņemot vērā, ka importa apjoms pārsniedz eksportu.
• Tirgus pārorientācija: ilgtermiņā no Austrumiem uz Baltijas–Ziemeļvalstu–Apvienotās Karalistes tirgiem; eksportējam tikai tuvējiem kaimiņiem, kas signalizē par zemāku apstrādes pakāpi. Proti, ražojumi nav pietiekami vērtīgi, lai atmaksātos tos sūtīt uz tālākiem eksporta tirgiem.
• IKP uz nodarbināto: Latvija — zemākais līmenis Baltijā, atpalicība no Ziemeļvalstīm pieaug ar katru gadu. Turklāt pie demogrāfijas pastāvīgas lejupslīdes, šī rādītāja pieaugums rada maldīgi pozitīvu rezultātu. Faktiski kā valsts kļūstam nabagāki, pat, ja, iedzīvotāju skaitam samazinoties šis rādītājs it kā aug.
• Investīcijas un kredīti: privātā sektora kredīti pret IKP Latvijā dramatiski samazinājušies no 96,6% (2010) līdz 29,7% (2024) (Igaunija 61,1%, Lietuva 36,0%).
• Pētniecība un attīstība: Latvijā zem 1% no IKP, pārsvarā šeit investē publiskais sektors (pretēji Igaunijai, kur dominē privātais). Nepieciešami mehānismi, lai veicinātu privāto sektoru ieguldīties inovācijās un pētniecībā.
• Nozaru profils: stipri koksnes izstrādājumos, taču tikai maza daļa no tā ir ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, mēbeļu, finiera vai saplākšņa eksports – eksportējot zāģmateriālus, praktiski atdodam citām valstīm izejmateriālus vērtīgāku produktu ražošanai; vāji esam praktiski visās citās nozarēs, jo tikai koksnes eksportā pārspējam mūsu kaimiņvalstis.

“Skaitļi ir nepielūdzami,” piebilst Mortens Hansens.

“Kopš 2020. gada Igaunija un Lietuva eksportā un ieguldījumos izpētē mūs būtiski pārspēj. Latvijai vajadzīga praktiska eksportu veicinoša politika, kas pārvirza tā struktūru uz augstākas pievienotās vērtības precēm un pakalpojumiem.”

Kāpēc tas ir svarīgi

Bez mērķtiecīgas rīcības Latvija iestrēgs zemas pievienotās vērtības ražotāja lomā, kā industriālo starpproduktu piegādātājs, nevis gatavu, zīmola un augstākas maržas produktu ražotājs. Tas nozīmē lēnāku algu kāpumu, zemāku produktivitāti, vājāku fiskālo bāzi un ilgstošu tirdzniecības deficītu.

Industra Bank aicina valdību uz rīcību

1. Palielināt investīcijas izaugsmei. stimulēt privātā sektora kreditēšanu/IKP, lai tā sasniegtu vismaz 40–45% 3–4 gadu laikā; paplašināt garantijas, līdzfinansējumu un eksporta kredītu instrumentus.
2. Atbalstīt lielākas pievienotās vērtības ražojumu eksportu. Nodokļu stimuli un grantos balstītas programmas ražošanas attīstībai.
3. Celt investīciju intensitāti izpētē un attīstībā (R&D). Mērķis četros gados nonākt vismaz līdz ≥1,5% no IKP, veicinot privātā sektora iesaisti caur mērķētiem atvieglojumiem un vienkāršāku izpētes izmaksu atzīšanu.
4. Pozitīva tirdzniecības bilance. Mērķis trīs gados pāriet no deficīta uz balansētu/pozitīvu bilanci.
5. Prasmes un ražīgums. Mērķtiecīgs atbalsts prasmju celšanai jomās, kas saistītas ar automatizāciju, robotiku, kvalitāti; apmācību programmas prioritārajām nozarēm.

Ko darīs Industra Bank

• Turpinās palielināt finansējumu MVU ar eksporta potenciālu;
• Palīdzēs klientiem iekšējās kontroles un atbilstības sakārtošanā ceļā uz trešo valstu tirgiem;
• Nodrošinās pielāgotus maksājumu risinājumus, lai uzņēmumi varētu droši spert soli tālākos tirgos.

Par Industra Bank
Industra Bank ir izveidojuši vietējie uzņēmēji, koncentrējoties uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanu. 2025. gada 1. pusgada beigās bankas izsniegto kredītu apjoms pārsniedza 120 miljonus eiro, savukārt klientu noguldījumi tuvojās 300 miljonu eiro atzīmei. Bankai ir vairāk nekā 16 000 klientu, un klientu ērtībai darbojas apkalpošanas centri Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Jelgavā; pakalpojumi pieejami arī attālināti.

Piezīme redakcijām: detalizēti pētījuma dati pieejami pēc pieprasījuma (eksporta/IKP dinamika, demogrāfija, tirdzniecības bilance, kredīti/IKP, ieguldījumu intensitāte izpētē un attīstībā, nozaru griezums u.c.).