Finanšu nozares asociācija (FNA) un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) brīdina, ka jau vairāku mēnešu garumā krāpnieki ļoti aktīvi sūta īsziņas, it kā CSDD vai pat Valsts policijas vārdā, par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu vai neapmaksātu sodu. Īsziņās pievienotās saites ir krāpnieciskas un tās aizved uz viltus vietnēm, kur tiek pieprasīts autentificēties ar bankas datiem, tādējādi tos nododot krāpnieku rokās.

Vairākkārt apkrāptās personas ziņo, ka, iespējams, tās varētu būt nedaudz pārkāpušas atļauto braukšanas ātrumu, apzinoties savu kļūdu, pat neiedziļinoties ziņas saturā un konstrukcijā, ātrumā nospiež uz pievienotās saites un ātri ievada savus datus. Tādēļ FNA un CSDD aicina autobraucējus ievērot atļauto ātrumu, kā arī piebremzēt, pieņemot lēmumus par maksājumu veikšanu.

Svarīgi atcerēties, ka CSDD nekad nesūta īsziņas par pārkāpumiem vai sodiem.

Kā CSDD informē autovadītājus par pārkāpumiem?

• e-CSDD portālā – tur pieejama informācija par visiem pārkāpumiem, sodiem, liegumiem un soda punktiem.
• Vēstulē uz deklarēto dzīvesvietas adresi vai e-adresē.
• E-pastā – ja portālā e-CSDD ir norādīta e-pasta adrese un sniegta piekrišana saņemt paziņojumus elektroniski, tad informāciju, piemēram, par soda punktiem vai pārkāpumiem saņem arī e-pastā.

FNA atgādina, ka krāpnieki apzināti izmanto valsts iestāžu nosaukumus, jo labi zina – cilvēki lielākoties ir likumpaklausīgi un uzticas oficiālām institūcijām. Tieši tādēļ ir īpaši svarīgi vienmēr pārbaudīt saziņas avotu un rūpīgi izvērtēt jebkuru saņemto informāciju. Krāpniecības shēmas izdodas tādēļ, ka cilvēki, neuzmanības vai baiļu vadīti, ievada savus bankas piekļuves datus.

Šogad vien vairāk nekā 100 iedzīvotāji noticējuši viltus īsziņām CSDD vārdā, un krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 174 tūkstošus eiro.

FNA dati* par krāpšanas apjomiem četrās lielākajās bankās Latvijā liecina, ka septembrī telefonkrāpšanas gadījumos no viena cietušā noziedznieki vidēji izkrāpj ap 1775 eiro. Kopumā summas svārstās no dažiem desmitiem līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu eiro. Īpaši spilgts piemērs – Latgalē kāds iedzīvotājs saņēma viltus īsziņu CSDD vārdā no adreses WWW.ECSDD, kurā bija brīdinājums par neapmaksātu sodu. Noticot krāpniekiem un apstiprinot maksājumus, viņš zaudēja 9000 eiro.

Dati liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos bankām izdevies pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 9,6 miljonu eiro apmērā, novēršot vairāk nekā 13 tūkstošus krāpšanas mēģinājumu. No tiem telefonkrāpšanas gadījumos izdevies apturēt zaudējumus vairāk nekā 4,4 miljonu eiro apmērā, investīciju krāpšanā – vēl 4,4 miljonus eiro, bet citos krāpšanas veidos – vairāk nekā 728 tūkstošus eiro.

Tomēr krāpniekiem izdevies izkrāpt naudas līdzekļus aptuveni 9 miljonu eiro apmērā, īstenojot vairāk nekā 5 tūkstošus krāpšanas gadījumu. No tiem telefonkrāpšanas rezultātā izkrāpti vairāk nekā 5 miljoni eiro apmērā, investīciju krāpšanās – 3,4 miljoni eiro un citos krāpšanas veidos – vairāk nekā 642 tūkstoši eiro.

Kā pasargāt sevi?

• Nekad neklikšķiniet uz aizdomīgām saitēm.
• Pirms bankas datu ievades vai darījuma apstiprināšanas ar PIN kodu pārbaudiet, vai mājaslapas adrese pilnībā atbilst iestādes oficiālajai adresei.
• Ja rodas šaubas – nesniedziet personīgos datus.
• Sazināties ar iestādi, izmantojot tikai oficiālos saziņas kanālus.

Papildu informācija par to, kā atpazīt krāpnieciskus mēģinājumus un kā sevi pasargāt, pieejama vietnē: https://neuzkeries.lv un https://cyber.gov.lv/lv/oz-pec-shemas.

Svarīgi! Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpšanas vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.

*FNA apkopotie dati par krāpšanas gadījumiem no 2025. gada janvāra līdz septembrim četrās lielākajās bankās Latvijā.