Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu visbiežāk izmanto mājokļa remontam, transportlīdzekļa iegādei un biežāk kā mūsu Baltijas kaimiņi – veselības aprūpei, liecina Luminor bankas aptauja*. Atpūta, ceļojumi un hobiji tiek norādīti retāk, turklāt iedzīvotāju prioritātes mainās atkarībā no vecuma un ienākumu līmeņa, norāda Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.
Aptaujas dati rāda, ka Latvijā patēriņa kredīts visbiežāk tiek izmantots praktiskiem mērķiem, kas saistīti ar dzīvesvietas un ikdienas ērtību uzlabošanu. 40 % iedzīvotāju patēriņa kredītu apsvēruši izmantot vai izmanto mājokļa remontam un labiekārtošanai, un šis rādītājs ir stabils tendences līderis jau vairākus gadus. Otrajā vietā ierindojas transportlīdzekļa iegāde vai tā remonts (36 %), kas īpaši aktuāls jaunākajām vecuma grupām, savukārt elektronikas un sadzīves tehnikas iegāde (22 %) trešajā apliecinot, ka daļa aizdevumu tiek novirzīta arī ikdienas komforta uzlabošanai. Šie dati parāda, ka Latvijas iedzīvotāji patēriņa kredītu uztver kā līdzekli stabilas un ērtas dzīves nodrošināšanai, nevis kā veidu, kā finansēt izklaidi vai luksusa preces.
Līdzīgas tendences vērojamas arī pārējās Baltijas valstīs, kur mājokļa uzlabošana un transports ir biežākie kredīta izmantošanas mērķi, piemēram, 47 % iedzīvotāju Igaunijā un 46 % Lietuvā aizņemas mājas remontam, savukārt transportam – attiecīgi 34 % un 40 %.
Medicīnas un veselības aprūpes izdevumi un zobārstniecības pakalpojumu segšana kļūst par aizvien biežāku iemeslu patēriņa kredīta izmantošanai, īpaši Latvijā. Aptaujas dati rāda, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotāju patēriņa kredītu izmanto medicīniskajiem izdevumiem, bet 14 % – zobārstniecībai. Lietuvā un Igaunijā rādītāji ir līdzīgi, taču Latvijā tie ir visizteiktākie. Papildu līdzekļi nepieciešami situācijās, kad medicīnas pakalpojumi nav pilnībā apmaksāti vai nepieciešami steidzami, piemēram, risinot problēmu uzreiz var izvairīties no lielākiem izdevumiem vēlāk.
Vecuma grupu griezumā redzams, ka iedzīvotāju prioritātes būtiski atšķiras. Jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas grupas min transportlīdzekļa iegādi (42 %) un ceļojumus (19 %) kā galvenos iemeslus patēriņa kredīta saņemšanai. Savukārt iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem visbiežāk izmanto kredītu elektronikas un sadzīves tehnikas iegādei (32 %), kas saistāms ar ģimenes dzīves sākumposmu un mājsaimniecības labiekārtošanu.
Gados vecāki iedzīvotāji (60–74 gadi) izteikti min medicīnas (34 %) un zobārstniecības (18 %) izdevumus. Šai grupai kredīts visbiežāk kalpo kā finansiāls atbalsts veselības uzturēšanai.
Ienākumu līmenis būtiski nosaka, kam iedzīvotāji izvēlas izmantot patēriņa kredītu. Vidējos un augstākos ienākumu līmeņos mājokļa remonts un uzlabošana joprojām ir galvenais mērķis – līdz pat 51 % iedzīvotāju. Savukārt atpūta, hobiji un izglītība visās Baltijas valstīs veido tikai nelielu daļu no patēriņa kredīta izmantošanas iemesliem – parasti zem 10-14 % apliecinot, ka iedzīvotāji patēriņa kredītu galvenokārt uztver kā līdzekli prioritāru ikdienas vajadzību risināšanai.
*Luminor bankas aptauja Baltijā veikta 2025. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā tiešsaistē aptaujājot 3002 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
