Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs
Gada nogalē eirozonas ekonomika turpināja stabilu izaugsmi, otro ceturksni pēc kārtas pieaugot par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Ceturtā ceturkšņa rezultāts izrādījās nedaudz labāks, nekā iepriekš prognozēts, pateicoties straujākai ekonomikas izaugsmei Vācijā, Spānijā un Itālijā. Vienlaikus eirozonas gada izaugsme šajā periodā sabremzējās līdz 1,3 %.
Novērotā izaugsmes un inflācijas dinamika, pēc tirgus dalībnieku vērtējuma, neliecina par nepieciešamību tuvākajā laikā mainīt Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas kursu. Investori neparedz bāzes procentu likmju izmaiņas ne ECB februāra sēdē, ne arī 2026. gadā kopumā. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm eirozonas ekonomikas izaugsme 2026. gadā varētu sasniegt 1,2 %, salīdzinot ar izaugsmi tuvu 1,5 % 2025. gadā.
Vienīgā eirozonas valsts, kas 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzrādīja iekšzemes kopprodukta (IKP) samazinājumu, bija Īrija. Tai šis bija jau otrais IKP kritums pēc kārtas, sekojot spēcīgai ekonomikas izaugsmei 2025. gada sākumā, ko veicināja krājumu papildināšana ASV.
Pozitīvas tendences gada nogalē fiksētas Vācijā – valsts IKP ceturtajā ceturksnī pieauga par 0,3 % ceturkšņa griezumā un par 0,4 % gada griezumā. Kopumā Vācijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja 0,2 % izaugsmi, kas ir pirmais pozitīvais gada rezultāts pēdējo trīs gadu laikā.
Vienlaikus ASV monetārās politikas jomā būtiskas izmaiņas pagaidām netiek gaidītas. Savā šā gada pirmajā sēdē ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) saglabāja bāzes procentu likmi nemainīgu 3,50–3,75 % diapazonā. Salīdzinājumā ar decembri FRS retorika kļuvusi nedaudz stingrāka – FRS vadītāja Džeroma Pauela komentāri liecina par mazākiem riskiem gan darba tirgū, gan inflācijas dinamikā, mazinot nepieciešamību pēc aktīvākas rīcības.
Tirgus dalībnieki, spriežot pēc nākotnes darījumu cenām, joprojām sagaida līdz diviem ASV bāzes procentu likmju samazinājumiem tuvākā gada laikā, pirmo no tiem paredzot ne agrāk kā šā gada jūnijā.