Latvijas uzņēmējdarbības vidē vērojama pretruna. Lai gan mākslīgais intelekts (MI) sniedz uzņēmumiem iespēju palielināt produktivitāti, samazināt izmaksas un stiprināt konkurētspēju, MI ieviešanas līmenis Latvijā joprojām būtiski atpaliek no Eiropas vidējā rādītāja. Vienlaikus Latvija Baltijas reģionā izceļas ar inovācijām valodu tehnoloģijās, kas nodrošina tiešu un izmērāmu biznesa vērtību. 

Latvijas uzņēmumi MI izmanto retāk nekā vidēji Eiropā 

Saskaņā ar Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI), tikai 8,8 % uzņēmumu Latvijā un Lietuvā šobrīd izmanto MI, kamēr Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs ir 13,5 %. Tas Latviju un Lietuvu ierindo saraksta lejasdaļā. Tikmēr Igaunija 2025. gadā pārsniedza ES vidējo līmeni, tur 13,9 % uzņēmumu izmanto MI tehnoloģijas. 

Tomēr kopumā Baltijas valstis atpaliek no ES līderiem. Piemēram, Dānijā MI izmanto 27,6 % uzņēmumu, bet Zviedrijā 25,1 %. Ar augstu tehnoloģisko briedumu izceļas arī Beļģija un Somija. Tas parāda atšķirības uzņēmumu kapacitātē un gatavībā sistemātiski un plašā mērogā ieviest MI. Šāda transformācija kļūst ekonomiski jēgpilna tikai tad, ja risinājumi pārsniedz atsevišķu darbinieku iniciatīvas un tiek integrēti ikdienas biznesa procesos. Tas savukārt prasa investīcijas. 

Investīcijas MI nav Baltijas uzņēmumu prioritāte 

Saskaņā ar Citadele un Norstat 2025. gada ceturtajā ceturksnī veikto Baltijas uzņēmumu aptauju, uzņēmumi joprojām prioritāti piešķir darbinieku kompetenču attīstīšanai, savukārt MI atrodas dienaskārtības tālākajās pozīcijās. Tikai 12,2 % aptaujāto uzņēmumu, galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, MI norāda kā savu galveno attīstības virzienu. Tas liecina, ka, lai gan interese par MI nepārprotami pieaug, daudzi uzņēmumi joprojām gaida skaidrus ieguldījumu atdeves pierādījumus, pirms pieņem konkrētus lēmumus par rīcību. 

Lielie uzņēmumi ir atvērtāki tehnoloģiju iespējām 

DESI dati rāda, ka lielie uzņēmumi Baltijā MI izmanto biežāk nekā mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr arī šajā segmentā reģions virzās lēnāk nekā pārējā Eiropa. 2025. gadā Latvijā MI izmantoja 33,3 % lielo uzņēmumu, kamēr ES vidējais rādītājs bija 41,2 %. Arī šajā segmentā Baltijas valstis atpaliek. Piemēram, Somijā MI izmanto vairāk nekā 70 % lielo uzņēmumu. MI ieviešana Baltijā joprojām ir fragmentēta. To bieži virza atsevišķas iniciatīvas, nevis strukturēta un visas organizācijas līmenī īstenota pieeja. 

Latvijas priekšrocība: valodu tehnoloģijas 

Latvija Baltijas un Eiropas mērogā izceļas ar valodu tehnoloģijām, kas nodrošina augstas kvalitātes runas atpazīšanu, tulkošanu, satura ģenerēšanu un teksta analītiku. Starptautiskie risinājumi bieži nespēj nodrošināt tikpat kvalitatīvu lietotāja pieredzi mazāku valodu lietotājiem. 

Šī specializācija ir kļuvusi par nozīmīgu reģionālu priekšrocību un ļauj attīstīt MI risinājumus, kas ir gan komerciāli dzīvotspējīgi, gan patiesi noderīgi lietotājiem. 

Latvijas privātās un publiskās MI organizācijas ir nostiprinājušās kā nozīmīgi spēlētāji valodu tehnoloģiju jomā, un to risinājumi tiek izmantoti gan reģionāli, gan starptautiski. Šo pozīciju stiprina Latvijas dalība Eiropas MI rūpnīcu tīklā un piekļuve superdatoru infrastruktūrai. Tas ļauj izstrādāt lokāli pielāgotus valodu modeļus, stiprinot gan nacionālās spējas, gan plašāku Baltijas MI ekosistēmu. No Baltijas valstīm šajā tīklā piedalās arī Igaunija. 

Reģiona uzņēmumi, tostarp finanšu sektorā, jau izmanto valodu tehnoloģijās balstītus risinājumus, lai automatizētu klientu apkalpošanu, uzlabotu teksta analītiku un interpretētu datus vietējās valodās. 

Vairāk laika tam, kas patiešām svarīgs 

Pieredze rāda, ka lielākā MI atdeve rodas tad, kad tas kļūst par integrētu ikdienas darba sastāvdaļu. Banku sektorā tas jau notiek. Citadelē MI tiek izmantots pamatprocesos, sākot ar kredītriska izvērtēšanu un apdrošināšanu līdz līzingam un klientu apkalpošanai. Rutīnas uzdevumi arvien vairāk tiek automatizēti. Piemēram, virtuālā asistente Adele šobrīd sniedz kvalitatīvas atbildes aptuveni 90 % klientu pieprasījumu. Tas ļauj darbiniekiem koncentrēties uz sarežģītākām situācijām, kur nepieciešama individuāla un cilvēcīga pieeja. 

Kas Baltiju sagaida turpmāk 

Līdz 2030. gadam Baltijas valstu galvenā prioritāte būs plaša un mērķtiecīga MI ieviešana. Latvijā šī iespēja ir cieši saistīta ar valodu tehnoloģiju stiprajām pusēm, kas piedāvā praktisku ceļu MI mērogošanai ekonomikā, ja to atbalsta ilgtermiņa valdības apņemšanās, tostarp stabils finansējums MI ieviešanai un sistemātiska darbaspēka prasmju pilnveide. 

Nepieciešami arī skaidri un viegli izmantojami MI risinājumu modeļi dažādām nozarēm, lai uzņēmumi varētu paļauties uz pārbaudītiem scenārijiem. Jau šobrīd darba tirgū ir ļoti augsts pieprasījums pēc darbiniekiem ar MI un automatizācijas prasmēm. Uzņēmumiem nepieciešama lielāka skaidrība par tehnoloģiju drošību, atbilstību un izstrādātāju atbildību, jo nenoteiktība šajos jautājumos bieži kavē investīciju lēmumus. 

MI Baltijas reģionā jau ir realitāte. Jautājums ir, vai tas kļūs par ikdienas instrumentu plašam uzņēmumu lokam vai paliks tikai tehnoloģiski attīstītāko organizāciju privilēģija. Reģiona konkurētspēja nākamajā desmitgadē būs atkarīga no šīs izvēles.

Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja