Finanšu domstarpību iemesli pāru attiecībās būtiski mainās līdz ar vecumu – jaunībā spriedzi rada neparedzēti izdevumi un drošības spilvena trūkums, aktīvajā dzīves posmā konfliktus saasina lieli lēmumi un saistības, savukārt senioru vecumā finanšu strīdi ievērojami mazinās. To atklāj bankas Citadele veiktā aptauja. 

Lai gan vairāk nekā puse aptaujāto (56 %) norāda, ka viņu attiecībās finanšu domstarpību nav, teju pusei jeb 44 % pāru finanšu spriedze tomēr ir realitāte. 

“Ja nav izveidots finanšu drošības spilvens, pat nelieli neparedzēti izdevumi var radīt spriedzi attiecībās. Drošības spilvens ir stabilitātes pamats, kas ļauj finanšu jautājumus risināt racionāli, nevis emocionāli. Svarīgi, ka uzkrājumus iespējams veidot arī no salīdzinoši nelieliem ienākumiem, regulāri atliekot pat nelielas summas. Tas veido finanšu disciplīnu un ieradumu krāt, bet, nostiprinoties stabilitātei un palielinoties ienākumiem, uzkrājumu veidošana kļūst par pašsaprotamu ikdienas ieradumu,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale. 

Jaunībā neparedzēts rēķins var būt pat attiecību pārbaudījums 

Jaunākajā vecuma grupā (18–29 gadi) visbiežākais domstarpību iemesls ir negaidīti izdevumi – tos min 19 % respondentu. Tieši šajā grupā ir arī zemākais rādītājs to pāru vidū, kuri norāda, ka finanšu konfliktu nav (43 %). Salīdzinoši bieži jaunieši strīdas arī par lieliem pirkumiem (15%). Tas liecina, ka šajā dzīves posmā finanšu spriedze galvenokārt saistīta ar stabilitātes trūkumu – pat salīdzinoši nelieli, neplānoti izdevumi var kļūt par būtisku konfliktu iemeslu. 

Aktīvajā dzīves posmā spriedzi nosaka kredītsaistības un lielie lēmumi 

Finanšu spriedzes intensīvākais periods attiecībās ir 30–49 gadu vecums jeb tas dzīves posms, kurā ierasti ir lielākās finanšu saistības un jāpieņem nozīmīgākie lēmumi. 

30–39 gadu grupā 19 % pāru strīdas par lieliem pirkumiem – tas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Savukārt 7 % min kredītus kā domstarpību iemeslu, kas arī ir augstākais rādītājs aptaujā. 40–49 gadu vecumā spriedze sasniedz maksimumu saistībā ar neparedzētiem izdevumiem – tos min 22 % respondentu. Šajā vecumā biežāk nekā citās grupās konflikts rodas arī par ikdienas tēriņiem (7 %). 

Šis ir laiks, kad finanšu jautājumi kļūst strukturāli sarežģītāki – mājokļa iegāde, kredītsaistības, bērnu audzināšana un nākotnes plānošana. Konflikts vairs nav par ikdienas tēriņiem, bet gan par prioritātēm, risku uzņemšanos un kopīgo nākotnes redzējumu. 

Dzīves briedumā ir mazāk domstarpību 

Senioru vecumā finanšu spriedze būtiski mazinās. 60–74 gadu grupā 69 % respondentu norāda, ka viņu attiecībās finanšu domstarpību nav, un tas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Visi potenciālie konfliktu iemesli šajā vecumā samazinās un nepārsniedz 2–6 %. 

Šajā vecumā lielu finanšu lēmumu kļūst mazāk – retāk tiek iegādāts mājoklis, ņemti jauni kredīti vai veiktas nozīmīgas investīcijas. Lai gan pensija var nebūt liela, tā ir stabila un paredzama, un tieši šī prognozējamība mazina spriedzi salīdzinājumā ar mainīgiem darba ienākumiem. 

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 800 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.