Kreditēšanas aktivitāte Latvijā pērn sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada. Aktīvākais segments mājokļu tirgū aizvien ir dzīvokļi padomju laikos būvētās tipveida jeb sērijveida mājās, un visbiežāk iegādāti kompakti trīsistabu dzīvokļi 602. sērijas projektos, liecina Luminor bankas apkopotā informācija. Vienlaikus interese par sava mājokļa iegādi saglabājas augsta – 83 % iedzīvotāju, kuri šobrīd dzīvo īrētā mājoklī, būtu gatavi pāriet no īres uz īpašumtiesībām, ja ikmēneša kredītmaksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai, liecina bankas pētījuma dati.
Populārākā izvēle – kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā
Pērn populārākā kredītņēmēju izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā ar platību ap 60 kvadrātmetri, liecina Luminor dati. Kopumā Latvijā iedzīvotāji ar Luminor bankas atbalstu biežāk iegādājas īpašumus otrreizējā tirgū – vispopulārākie ir dzīvokļi sērijveida ēkās, kas veido trešdaļu jeb 31 % no darījumiem. Vienlaikus arī darījumu skaits ar mājokļiem jaunajos projektos saglabājas augsts – 27 %. Tikmēr privātmājas iegādi vai būvniecību izvēlas katrs ceturtais kredītņēmējs. Pērn Luminor finansējums Latvijas iedzīvotājiem mājokļa iegādei pieauga par vairāk nekā 70 %, iezīmējot īpaši aktīvu periodu mājokļu kreditēšanas tirgū.
“Dzīvokļus sērijveida ēkās iedzīvotāji joprojām izvēlas pieejamās cenas un plašā piedāvājuma dēļ, taču pieaug arī prasības pēc energoefektivitātes un kvalitātes. Līdz ar jauno projektu piedāvājuma pieaugumu pieprasījums tajos pakāpeniski tuvojas sērijveida mājokļiem, lai gan gala izvēlē bieži izšķiroši ir finansiālie apsvērumi. Kopumā mājokļu tirgus Latvijā ir sabalansēts, mājokļu cenu un algu attiecība liecina, ka mājokļi pie mums ir pieejamāki nekā citviet reģionā, atsevišķos segmentos cenu atšķirība Baltijā ir pat divkārša un šogad prognozējam mājokļu cenu kāpumu 5 % robežās,” norāda Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Tipiskākais mājokļa pircējs Latvijā – ģimene ar bērniem
Latvijā biežāk aizņemas ģimenes un 60 % kredītu tiek izsniegti ar līdzaizņēmēju, vidējā aizdevuma summa sasniedz 140 000 eiro un mājsaimniecības vidējie ienākumi ir ap 3800 eiro mēnesī. Savukārt, ja mājokļa kredītu ņem viena persona, tipiskākais pircējs ir 36 gadus vecs speciālists ar vidējiem ienākumiem ap 2500 eiro mēnesī, kurš aizņemas aptuveni 93 000 eiro uz 23 gadiem. Pirmā iemaksa turpina būt viens no būtiskākajiem šķēršļiem mājokļa iegādē un 45 % gadījumu tiek izmantota valsts atbalsta programma pirmajai iemaksai.
Mājokli pirktu, ja kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs īrei
Lielākā daļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pašlaik dzīvo īrētā īpašumā, labprāt iegādātos mājokli, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs mājokļa īres maksai. Luminor bankas veiktajā iedzīvotāju pētījumā noskaidrots, ka 16 % Latvijas iedzīvotāju savu mājokli īrē. Lielākā daļa šo iedzīvotāju jeb 83 % norāda, ka būtu gatavi iegādāties savu mājokli, ja ikmēneša hipotekārā kredīta maksājums būtu līdzvērtīgs īres maksai.
Zemākais kreditēšanas līmenis Baltijā, bet augsts izaugsmes potenciāls
Latvijas hipotekāro kredītu portfelis 2025. gada nogalē bija 5.5 miljardu eiro, tas ir zemākais starp Baltijas valstīm, kur mājokļu kreditēšanas tirgus ir vismaz 2.5 reizes lielāks – Igaunijā nedaudz virs 13 miljardu eiro, bet Lietuvā virs 15 miljardi eiro, liecina Latvijas bankas dati.
“Šobrīd ekonomiskā vide mājokļa iegādes izvērtēšanai ir salīdzinoši labvēlīga – algas turpina augt, iedzīvotāju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas un tirgū palielinās jauno projektu piedāvājums. Tas kopumā palīdz uzturēt interesi par mājokļa iegādi un atbalsta arī kreditēšanas aktivitāti. Novērojām, ka pērn līdz ar Euribor likmju samazināšanos un nostabilizēšanos 2 % robežās, kreditēšana aktivizējās. Šobrīd saglabājas nenoteiktība saistībā ar globālās ekonomikas un ģeopolitikas attīstību, kas var īslaicīgi likt izjust piesardzību. Vienlaikus mājsaimniecību kreditēšanas loma Latvijas ekonomikā joprojām ir ļoti zema salīdzinājumā ar Eiropu, tāpēc kreditēšanas potenciāls Latvijā joprojām ir augsts,” saka Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists.
Lai gan lielākā daļa mājokļu kredītu Latvijā joprojām tiek izsniegta īpašumu iegādei Rīgā, kur notiek 56 % no visiem darījumiem, arvien skaidrāk iezīmējas tendence iedzīvotājiem pārcelties uz Pierīgu, kur ar bankas finansējumu iegādāti 23 % mājokļu, liecina Luminor dati. Īpaši pieprasītas ir tādas vietas kā Mārupe, Ropaži un Ķekava, kamēr aktivitāte Rīgas centrā saglabājas mērena. Savukārt reģionos izsniegts nedaudz vairāk nekā katrs piektais mājokļa kredīts, un lielākā interese par īpašumiem vērojama Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Siguldā un Jūrmalā.
Luminor bankas aptauja veikta 2026. gada februārī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1000 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Ekspertu diskusijā “Savs mājoklis 2026. Tendences, procentu likmes, cenas un ko varam atļauties”, kas norisinājās 26. martā izstādes “Māja 2026” ietvaros, piedalījās Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais un Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
