Eirozonas uzņēmēju noskaņojums martā būtiski pasliktinājies, kopējam PMI indeksam noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada maija. Kritumu galvenokārt noteica vājāks pakalpojumu sektors un pirmo reizi astoņu mēnešu laikā sarūkoši jaunie pasūtījumi, kamēr ražošanā optimisms pieauga uz piegādes traucējumu un izmaksu kāpuma fona. Vienlaikus analītiķi sāk pārskatīt ekonomikas prognozes, paredzot augstāku inflāciju un lēnāku izaugsmi. 

Martā kopējā uzņēmējdarbības aktivitāte eirozonā vājinājās, un PMI indekss samazinājās līdz 50.5 punktiem (no 51.9 punktiem februārī), konfliktam Tuvajos Austrumos un energoresursu cenu kāpumam atspoguļojoties sentimenta rādītājos. 

Noskaņojuma pasliktinājumu galvenokārt noteica pakalpojumu sektors, kur PMI indekss samazinājās līdz 50.1 punktam (no 51.9 februārī). Jaunie pasūtījumi šajā sektorā saruka pirmo reizi astoņu mēnešu laikā. Tikmēr ražošanas sektorā noskaņojums martā uzlabojās – PMI indekss pieauga līdz 51.4 punktiem (50.8 februārī). Atšķirībā no pakalpojumiem, jauno pasūtījumu kāpums veicināja lielāku optimismu ražošanā. 

Vienlaikus uzlabojumus martā veicināja arī mazāk labvēlīgi faktori – karš Irānā izraisīja piegādes ķēžu traucējumus, un ražotāji ziņoja par straujāko piegādes termiņu pagarināšanos pēdējo 3.5 gadu laikā. Garāki piegādes termiņi paaugstina PMI indeksu, jo normālos apstākļos tas signalizētu par spēcīgāku ekonomisko aktivitāti. Martā tika novērots arī straujākais izmaksu kāpums kopš 2023. gada februāra, turklāt tas bija izteiktāks ražošanas sektorā. 

Energoresursu cenu kāpuma ietekmē eirozonas patērētāju noskaņojums martā sasniedza zemāko līmeni kopš 2023. gada rudens. Tikmēr Bloomberg aptaujātie analītiķi pakāpeniski sākuši pārskatīt eirozonas un ASV ekonomikas prognozes – inflācijas prognozes paaugstinot, bet izaugsmes prognozes samazinot.

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs