“Naudas mūļi” ir izplatīta metode krāpniecībā, ar kuras palīdzību cilvēki vai pat noziedzīgas grupas izmanto citu cilvēku bankas kontus nelikumīgu līdzekļu pārvietošanai vai legalizēšanai. Dažreiz šādi naudas mūļi tiek vervēti pat starptautiskās “operācijās”. Nereti šādās shēmās nonāk jaunieši, kuri piedāvājumu uztver kā vienkāršu, bieži vien nevainīgu iespēju nopelnīt. Kā atpazīt šādus riskus un kādas var būt sekas, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. 

Kā darbojas “naudas mūļu” shēmas? 

Par “naudas mūļiem” dēvē personas, kuras tiek izmantotas nelegāli iegūtu līdzekļu pārvietošanai vai legalizēšanai. Visbiežāk cilvēks savā bankas kontā saņem pārskaitījumu, izņem skaidru naudu vai veic maksājumu uz citu kontu, pretim saņemot atlīdzību par katru darījumu. Šādas darbības sākotnēji var šķist vienkāršas un pat nekaitīgas, it sevišķi, ja piepelnīšanās piedāvājums nāk no pazīstamiem cilvēkiem, taču patiesībā šīs darbības ir daļa no plaši organizētas noziedzīgas shēmas. 

“Naudas mūļu” shēmās nepastāv viens konkrēts piesaistes modelis – noziedznieki izmanto dažādas pieejas, pielāgojoties upuru vecumam, pieredzei un ikdienas paradumiem. Piesaistes pamatā var būt gan “darba” piedāvājums, gan personisks lūgums pēc palīdzības vai šķietama sadarbības iespēja. 

Vervēšana parasti notiek saziņas lietotnēs, darba sludinājumu portālos vai caur paziņu loku (piemēram, skolās), piedāvājot veikt apmaksātus uzdevumus bez jebkādām prasībām pēc iepriekšējas darba pieredzes. Atlīdzība nereti tiek solīta procentos no pārskaitītās summas, izvairoties skaidrot naudas izcelsmi vai steidzinot pieņemt lēmumu. 

Šķietami vienkārša peļņa var maksāt dārgi 

“Problēmas visbiežāk sākas brīdī, kad cilvēks piekrīt veikt finanšu darbības citu personu uzdevumā, neizvērtējot, kādam nolūkam šie darījumi tiek izmantoti. Pēdējā laikā arvien biežāk šādās situācijās nonāk jaunieši arī Latvijā, kuri piedāvājumus uztver kā elementāru iespēju nopelnīt vai palīdzēt ar maksājumiem. Lai sevi pasargātu, svarīgi saglabāt kontroli pār savu bankas kontu un datiem, neveikt maksājumus uz nezināmiem kontiem un neiesaistīties darījumos, kuru izcelsme vai mērķis nav skaidrs. Ja rodas aizdomas par iespējamu krāpniecisku darbību, nekavējoties jāvēršas bankā un Valsts policijā,” norāda Marija Celma. 

Arī neapzināta iesaiste var tikt kvalificēta kā līdzdalība noziegumā. Par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizēšanu un ar to saistītiem darījumiem likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz pat 12 gadiem, kā arī mantas konfiskāciju un citus ierobežojumus. Papildus kriminālatbildībai iespējama bankas konta slēgšana, ierobežota piekļuve finanšu pakalpojumiem un ilgstoša ietekme uz turpmākajām darba iespējām.