Lai arī karš Persijas līcī ir palielinājis nenoteiktību par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni, tas nav mainījis mājokļu tirgus perspektīvas, kas šim un nākamajam gadam joprojām ir labas. Kā skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, par to liecina būvniecības nozares indikatori, kas ļauj ieskatīties nākotnē un gaidāmajās tendencēs, kā arī mājsaimniecību kreditēšanas dinamika.
Turpināsim pērn aizsākto
2025. gadā dzīvokļu māju jaunbūvju skaita indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugot par 26 %. Tas arī bija četras reizes augstākā līmenī nekā vidēji 2010. – 2015. gadā – laikā pēc globālās finanšu krīzes, kad bija liels pesimisms par mājokļu tirgus nākotni, piesardzīga attieksme pret aizņemšanos un liels nepārdoto mājokļu uzkrājums.
Privātmāju jaunbūvju skaita indekss iepriekšējos trīs gados nozīmīgi nemainījās, tas bija par desmito daļu zemāks nekā 2020. – 2021. gadā, bet par 56 % augstāks nekā vidēji 2010. – 2015. gadā. Svarīgi atzīmēt, ka vienas dzīvokļu mājas platība un iegūto mājokļu skaits ir daudz lielāks nekā privātmājas būvniecībā.
Ir plāni, kas dažkārt piepildās
Labvēlīgus signālus par nākotni sūta arī būvatļauju izsniegšanas dati. Tie liecina par mājokļu attīstītāju gatavību nākamajos gados palielināt piedāvājumu. Īpaši straujš kāpums redzams dzīvokļu segmentā, kur izsniegto būvatļauju apjoms divu gadu laikā ir gandrīz dubultojies, vienlaikus arī privātmāju segmentā aktivitāte saglabājas augsta.
“Lai arī būvatļaujas nav precīzas tuvākās nākotnes būvniecības apjomu prognozētājas, tās skaidri norāda uz tirgus dalībnieku gatavošanos nākamajiem attīstības cikliem un pieprasījuma pieauguma gaidām. 2025. gadā izsniegto dzīvokļu būvatļauju apjoms sasniedza teju 500 000 kvadrātmetru, salīdzinot ar aptuveni 250 000 kvadrātmetru 2023. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt privātmāju segmentā pērn izsniegtas būvatļaujas teju 600 000 kvadrātmetru apjomā. Kopumā redzams, ka pēdējo desmit gadu tendence mājokļu segmentā saglabājas augšupejoša,” norāda Pēteris Strautiņš.
Nauda būvēšanai būs
Viennozīmīgi, ka būtisku impulsu mājokļu tirgus attīstībai dod arī kreditēšanas atjaunošanās. Mājsaimniecību kreditēšana pērn strauji paātrinājusies – novembrī kredītportfeļa pieaugums mēneša laikā pirmoreiz kopš globālās finanšu krīzes pārsniedza 100 miljonus eiro, gada pieauguma temps kopš tā brīža ir turējies virs 11 % atzīmes. Tas norāda, ka tirgū atgriežas ne tikai attīstītāju optimisms, bet arī pircēju spēja iegādāties mājokli. Hipotekārās kreditēšanas pieaugums tuvākajā laikā veicinās arī būvniecības aktivitātes kāpumu.
Latvijas mājokļu tirgus šobrīd ir līdzsvarots. Cenu līmenis ir pietiekami augsts, lai mudinātu attīstītājus un būvniekus rosīties, un pietiekami zems, lai mājokļu pieejamība Latvijā būtu labāka nekā citās Baltijas valstīs, turklāt ar milzīgu pārsvaru. Tomēr šajā nozarē vēl ir daudz neizmantotu iespēju – ieguldījumi mājokļos Latvijā pērn veidoja tikai ap 2,5 % no IKP, kas ir apmēram puse no Eiropas Savienības vidējā rādītāja.
Vai nozare tiks galā?
Neraugoties uz pozitīvajiem signāliem, būtiskākais izaicinājums šobrīd nav pieprasījuma trūkums, bet gan būvniecības nozares spēja tikt galā ar pieaugošo investīciju apjomu. Paralēli mājokļu attīstībai turpinās lieli infrastruktūras projekti, ko virza Eiropas Savienības fondu līdzekļi, enerģētikas jaudu kāpināšana, nākotnē arī Rail Baltica. Tas rada spiedienu uz nozares kapacitāti – pieaug speciālistu trūkuma risks tieši būvniecībā, kā arī saistītajās jomās, kā teritoriālā plānošana.
“Lai gan jaunākie dati rāda mērenu ar būvniecību saistītu inflāciju, pastāv risks, ka izmaksu kāpums varētu paātrināties. Naftas cenu ietekme un piegādes ķēžu traucējumi atspoguļosies būvniecībā izmantotajos minerālajos materiālos, plastmasas un metāla izstrādājumos. Vienlaikus Eiropā saglabājas augstas zāģbaļķu cenas, kas rada spiedienu uz kokmateriālu izmaksām,” uzsver P. Strautiņš.