Laikā kopš 2021. gada pārtikas cenas Latvijā ir strauji augušas, un martā pārtikas cenu indekss bija aptuveni uz pusi augstāks nekā pirms pieciem gadiem. Lai arī iedzīvotāju vidējo algu un pārtikas izmaksu attiecība šajā laikā nav būtiski mainījusies, pārtikas cenas augušas straujāk nekā citi ikdienas izdevumi. Tas ir mudinājis cilvēkus izvērtēt ikdienas iepirkšanās paradumus, liecina jaunākie Luminor bankas aptaujas dati. Iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā rūpīgāk plāno savus pirkumus – 35 % šogad biežāk iegādājas preces ar atlaidēm, bet 34 % izvēlas lētākus produktus. 

Iezīmējas arī atšķirības starp dažādām vecuma grupām. Iedzīvotāji vecumā virs 40 gadiem biežāk norāda, ka priekšroku dod akcijas precēm, kamēr iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem biežāk atzīst, ka ikdienas iepirkumos izvēlas lētākus produktus. 

Lai gan pārtikas cenas martā bija tikai par 0,1 % augstākas nekā pirms gada, ir mainījusies dažādu produktu relatīvā dārdzība, kas mudina pircējus pārskatīt savus iepirkšanās paradumus. Pasaules tirgus cenu svārstību ietekmē dažas preces šogad, piemēram, piena produkti, olas un sviests kļuvuši lētāki. Turpretim dabas resursu izsīkums un ierobežotā nozveja paaugstinājusi zivju un to izstrādājumu cenu. 

“Ļoti iespējams, ka šobrīd pārtikas cenu kontekstā atrodamies tādā kā “klusuma pirms vētras” posmā, lai gan situāciju paredzēt pilnībā nav iespējams. Svarīgi apzināties, ka Persijas līcī notiekošā kara dēļ pastāv risks, ka cenu kāpums gada otrajā pusē var atsākties jau no vēsturiski augsta cenu līmeņa. Tajā brīdī iedzīvotājiem var noderēt iepriekšējā piecgadē attīstītie pārdomātas iepirkšanās paradumi. Nav pamata domāt, ka pārtikas pirktspēja šobrīd strauji pasliktinātos – salīdzinājumā ar pagājušā gada martu tā ir pieaugusi par aptuveni 7 %. Vienlaikus, tā nav nozīmīgi uzlabojusies tieši pēdējo piecu gadu nogrieznī. Tomēr nav pārsteigums, ka iedzīvotāji mācās iepirkties efektīvāk – seko līdzi izpārdošanām un akcijām, salīdzina cenas, izmanto iespējas ietaupīt un maina sava pārtikas groza saturu. Tas nenorāda uz dramatisku labklājības kritumu, bet drīzāk izvēļu racionalizāciju. Jāņem vērā arī tas, ka atlaižu izmantošanu ietekmē ne vien pircēju paradumi, bet arī tas, kā mazumtirgotāji šos piedāvājumus veido un cik lielā mērā uz tiem balsta savu cenu stratēģiju. Vienlaikus gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju savus paradumus nav mainījuši, kas liecina par samērā stabilu vidusslāni,” norāda Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. 

29 % iedzīvotāju norādījuši, ka viņu iepirkšanās paradumi nav mainījušies. Tas liecina, ka daļai sabiedrības līdzšinējie patēriņa ieradumi saglabājas nemainīgi arī cenu svārstību apstākļos. Tomēr daļai iedzīvotāju nācies pārskatīt savus pirkumus – 19 % atzīst, ka iepērkas mazāk, bet 12 % retāk izvēlas atsevišķu kategoriju produktus. 

Vienlaikus pērn mēneša vidējā darba samaksa neto jeb “uz rokas” par pilnas slodzes darbu Latvijā sasniedza 1346 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Aizvadītā gada laikā tā pieauga par 10 %, apsteidzot gan patēriņa cenu kāpumu, gan algas pirms nodokļu nomaksas pieaugumu. Ņemot vērā inflāciju, reālais neto algas pieaugums pērn bija 6 %.