Lai gan Latvijas ekonomikas izaugsme turpināsies, ģeopolitiskā nenoteiktība un Tuvo Austrumu konflikts ir samazinājuši ekonomikas atkopšanās tempu un kavēs gaidīto inflācijas kritumu, prognozē Somijas finanšu grupas “OP Pohjola” vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén). Pēc eksperta vērtējuma, pēdējo dienu notikumi Tuvo Austrumu konfliktā pozitīvi ietekmēs Pasaules ekonomikas prognozes, taču ne tik strauji, lai pēdējie aprēķini krasi mainītos. Latvijas un Baltijas ekonomiku galvenais dzinējspēks joprojām būs iekšējais pieprasījums, ko veicinās privātais un publiskais patēriņš. 

“Pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomikas sniegums bija labāks nekā gaidīts, tomēr pēdējo mēnešu ģeopolitiskie notikumi un ilgstoši augstās naftas cenas ir pasliktinājušas ekonomikas perspektīvas. Tas īpaši redzams patērētāju noskaņojumā un inflācijas prognozēs, kuras nācies pārskatīt un paaugstināt,” norāda Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns, piebilstot, ka pozitīva vienošanās starp ASV un Irānu varētu uzlabot situāciju pasaules ekonomikā turpmākajos mēnešos. 

Komentējot pēdējo dienu notikumus Tuvajos Austrumos, ekonomists norāda, ka makroekonomikas prognozes jau sākotnēji balstījās pieņēmumā par pakāpenisku naftas cenu samazināšanos vasaras mēnešos. Tādēļ pašreizējā cenu dinamika būtiski nemaina iepriekš izstrādātās prognozes. Kā norāda ekonomists, būs jāatjauno naftas rezerves, kas vēl kādu laiku globāli saglabās augstāku pieprasījumu pēc naftas nekā pirms konflikta Tuvajos Austrumos. 

Latvijas ekonomikas atkopšanās turpinās, taču ārējo risku ietekmē izaugsme būs lēna 

Latvijas ekonomika šī gada sākumā uzrādīja stabilu izaugsmi. IKP pirmajā ceturksnī pieauga par 2,5 % salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, un izaugsmi galvenokārt veicināja investīcijas un privātais patēriņš. Neto eksporta devums ekonomikā saglabājās negatīvs, jo imports pieauga straujāk nekā eksports. 

OP Pohjola ekonomista prognozes liecina, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 2,0 %, bet 2027. gadā izaugsme varētu sasniegt 3 %. Ekonomikas attīstību turpinās balstīt iekšējais pieprasījums, tostarp privātais un publiskais patēriņš, kā arī fiskālā politika un pieaugošie ieguldījumi aizsardzībā. 

Tuvo Austrumu konflikta radītais spiediens uz energoresursu cenām ir kļuvis par būtisku risku gan Latvijas, gan visas Eiropas ekonomikai. Pat ja naftas cenas tuvākajos mēnešos turpinās samazināties, inflācijas mazināšanās varētu būt lēnāka nekā iepriekš prognozēts, jo energoresursu cenu kāpuma ietekme jau sākusi izplatīties arī citās preču un pakalpojumu grupās. OP Pohjola ekonomists prognozē, ka inflācija Latvijā šogad sasniegs 4 %, bet nākamgad varētu samazināties līdz 2,5 %. 

Viena no redzamākajām Tuvo Austrumu konflikta sekām Baltijā ir patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās. Augstāka inflācija un pieaugošā nenoteiktība mazinājušas mājsaimniecību optimismu visās Baltijas valstīs, tostarp Latvijā. Tomēr kopējā mājsaimniecību finanšu situācija saglabājas stabila, un ilgtermiņā tas rada labus priekšnoteikumus privātā patēriņa pieaugumam. 

“Lai gan ģeopolitiskā situācija pasaulē mainās strauji, Latvijas ekonomika demonstrē noturību pret ārējiem satricinājumiem. Ekonomika pakāpeniski atkopjas, taču izaugsme tuvākajā laikā, visticamāk, saglabāsies mērena. Attīstību turpina balstīt pieaugošs iekšējais pieprasījums, investīcijas un fiskālā politika. Ja potenciālā vienošanās par kara izbeigšanu Tuvajos Austrumos un naftas cenu samazināšanās saglabāsies stabilas, tas varētu mazināt spiedienu uz inflāciju un pakāpeniski uzlabot arī uzņēmumu izmaksu vidi. Savukārt, ja ģeopolitiskā situācija atkal saasināsies vai svārstības enerģijas tirgos turpināsies, uzņēmumiem jārēķinās ar augstāku nenoteiktību un izmaksu spiedienu arī turpmāk,” norāda OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns. 

Baltijas valstu ekonomiku galvenais dzinējspēks – privātais patēriņš 

Baltijas valstu ekonomiku galvenais balsts joprojām ir privātais patēriņš un stabils darba tirgus. Vienlaikus visās reģiona ekonomikās arvien vairāk izjūt ģeopolitisko risku un augstāku enerģijas cenu ietekmi. 

Igaunijas ekonomika pēc ilgāka stagnācijas perioda atkopjas straujāk, un šogad tai prognozēta 2,5 % izaugsme. Privāto patēriņu veicina algu pieaugums un nodokļu izmaiņas, tomēr inflācija saglabāsies augsta. 

Lietuvā ekonomikas izaugsme kļūst mērenāka. Gada sākums bijis vājāks nekā gaidīts, un ekonomikas izaugsmi šogad varētu ierobežot gan lēnāks eksports, gan sarežģītāka ārējā vide. Tomēr privātais patēriņš un iekšējais pieprasījums saglabāsies galvenie ekonomikas virzītāji, gluži kā citviet Baltijā. 

“Baltijas valstīs joprojām pastāv labs potenciāls privātā patēriņa atjaunošanai. Darba tirgi saglabājas stabili, iedzīvotāju ienākumi pieaug, un tas rada labus priekšnoteikumus ekonomikas izaugsmei. Tomēr tuvākajos ceturkšņos ekonomikas attīstību būtiski noteiks ģeopolitisko notikumu attīstība un enerģijas cenu dinamika to rezultātā,” skaidro J. Vidgrēns. 

Pasaules ekonomika enerģijas cenu šoku absorbējusi salīdzinoši veiksmīgi 

Neskatoties uz satricinājumiem Tuvajos Austrumos, pasaules ekonomika gada sākumā turpināja uzrādīt mērenu izaugsmi. Pēc ekonomista vērtējuma, līdz šim enerģijas cenu šoka ietekme uz globālo ekonomiku bijusi mazāka nekā iepriekšējo lielo naftas cenu satricinājumu laikā. 

Pēdējās dienās pasaules ekonomikas perspektīvas kļuvušas nedaudz pozitīvākas, ASV un Irānas vienošanās dēļ. Naftas cenas jau sākušas samazināties, un ekonomisti prognozē, ka labvēlīgu vienošanās nosacījumu gadījumā tās pakāpeniski varētu vēl kristies. 

Vienlaikus inflācija eirozonā joprojām saglabājas paaugstināta. Eiropas Centrālā banka jūnijā paaugstināja procentu likmes, reaģējot uz inflācijas riskiem. Tirgus dalībnieki joprojām paredz iespēju šogad sagaidīt vēl vienu vai divus likmju paaugstinājumus, tomēr labvēlīga un noturīga vienošanās Tuvajos Austrumos šīs prognozes varētu mainīt. 

“Pasaules ekonomika aug, taču arī nenoteiktība joprojām ir augsta. Galvenie riski joprojām saistās ar enerģijas cenām, ietekmi uz inflāciju un ģeopolitisko situāciju. Ja vienošanās starp ASV un Irānu izrādīsies noturīga, tā varētu mazināt spiedienu uz enerģijas cenām un uzlabot ekonomikas perspektīvas gan pasaulē, gan Eiropā un Baltijas valstīs,” uzsver J. Vidgrēns.