Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs

Eiropas banku konkurētspēja – ko Eiropas Komisijas secinājumi nozīmē Latvijai?

Eiropas Komisijas izvērtējums par banku sektora konkurētspēju un vienotā banku tirgus darbību publicēts laikā, kad Eiropas Savienībā arvien aktīvāk tiek meklēti risinājumi ekonomiskās izaugsmes un produktivitātes stiprināšanai. Būtiskas investīcijas būs nepieciešamas enerģētikā, digitalizācijā, aizsardzībā un dekarbonizācijā, tādēļ arvien lielāka nozīme ir finanšu sistēmas spējai efektīvi nodošināt kapitālu produktīvām investīcijām.

Komisijas secinājumi nav tikai banku nozarei adresēts tehnisks vērtējums. Tie skar plašāku tēmu par to, cik veiksmīgi Eiropas finanšu sistēma spēj atbalstīt uzņēmumu izaugsmi un ekonomikas strukturālās pārmaiņas.

Latvijai šī diskusija ir īpaši aktuāla. Mazā un atvērtā ekonomikā finansējuma pieejamība, regulējuma samērīgums un kapitāla izmaksas tieši ietekmē uzņēmumu spēju investēt, palielināt eksportu un celt produktivitāti. Tāpēc Eiropas Komisijas atziņas ir svarīgas gan attiecībā uz iespējām, ko varētu sniegt vēl labāk funkcionējošs vienotais Eiropas tirgus, gan kontekstā ar lēmumiem, kas konkurētspējas stiprināšanai jāpieņem tepat Latvijā.

Eiropas bankas ir drošākas nekā jebkad, bet vai pietiekami konkurētspējīgas?

Eiropas Komisijas vērtējuma centrā ir vienkāršs, taču būtisks secinājums. Pēdējo piecpadsmit gadu laikā Eiropas Savienība ir izveidojusi daudz noturīgāku banku sistēmu nekā pirms globālās finanšu krīzes 2008.gadā. Bankas ir labāk kapitalizētas, un tās spēj daudz sekmīgāk izturēt ekonomiskus un finanšu satricinājumus. Taču līdz ar to ir mainījies arī centrālais uzstādījums. Ja iepriekš prioritāte bija finanšu stabilitātes atjaunošana, tad šobrīd arvien svarīgāk ir vērtēt, vai regulējuma sarežģītība un kopējais regulatīvo prasību slogs neierobežo banku spēju adekvāti finansēt ekonomikas izaugsmi. Komisija pamatoti aicina analizēt ne tikai katras prasības individuālo mērķi, bet arī regulējuma kopējo ietekmi uz banku izmaksām, rentabilitāti un kreditēšanas spēju.

Šo problēmu spilgti atspoguļo arī tirgus vērtējums. Neraugoties uz augstiem kapitāla un likviditātes rādītājiem, Eiropas banku akciju vērtību raksturojošie rādītāji joprojām atpaliek no ASV bankām. Tas liecina, ka investori piesardzīgāk vērtē Eiropas banku ilgtermiņa rentabilitāti, izaugsmes iespējas un spēju mērogot savu biznesu. Citiem vārdiem sakot, centrālais jautājums vairs nav par banku sistēmas drošību, bet gan par tās spēju efektīvi finansēt ekonomikas attīstību un konkurēt globālā mērogā. Finanšu stabilitāte ir nepieciešams priekšnoteikums, taču ar to vien Eiropas Savienības konkurētspējai nepietiek.

Konkurētspēju nosaka ne tikai noteikumi, bet arī to kopums

Viens no būtiskākajiem Eiropas Komisijas secinājumiem ir tas, ka banku konkurētspēju nosaka ne tikai regulējuma saturs, bet arī tā piemērošana praksē. Lai gan Eiropas Savienībā formāli pastāv vienots regulējuma ietvars, tirgus integrāciju joprojām ierobežo atšķirīga uzraudzības prakse ES dalībvastīs, dažāda normu interpretācija un papildu nacionālo prasību ieviešana jeb regulatorā uzslāņošana. Šādas atšķirības palielina banku darbības izmaksas, apgrūtina pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un negatīvi ietekmē konkurenci. Komisija pamatoti norāda, ka vienotā banku tirgus potenciāls joprojām nav pilnībā izmantots. Pārrobežu darbība un banku konsolidācija Eiropā joprojām ir ierobežota, jo kapitāla un likviditātes prasību piemērošanu joprojām būtiski ietekmē nacionālie ierobežojumi un atšķirīgas uzraudzības pieejas. Tādēļ Eiropas finanšu tirgus daudzos aspektos aizvien darbojas drīzāk kā atsevišķu valstu tirgu kopums, nevis kā patiesi integrēta ekonomiskā telpa.

No tā izriet svarīgs secinājums arī Latvijai. Ja  vienotā regulējuma ietvaros nacionālās atšķirības rada papildu izmaksas, mums ir jāvērtē, vai ar savām uzslāņotajām nacionālās likumdošanas prasībām mēs paši neesam radījuši nevajadzīgus šķēršļus kapitāla piesaistei un kreditēšanai.

Mazā ekonomikā katras papildu prasības relatīvā ietekme ir lielāka nekā lielā tirgū. Liela banka, kas darbojas daudzās valstīs var savas informācijas tehnoloģiju un regulatorās atbilstības izmaksas sadalīt uz miljoniem klientu. Latvijā tās jāsedz daudz šaurākam klientu lokam, tādēļ tās tiešāk ietekmē pakalpojumu cenu un finansējuma nosacījumus. Tieši tāpēc regulējums un nodokļi nav vērtējami izolēti. Izšķiroša ir to kumulatīvā ietekme uz kapitāla cenu, banku spēju kreditēt, konkurences intensitāti un tirgus pievilcību investoriem. Atsevišķi katrai prasībai var būt saprotams pamatojums, taču tas vēl nenozīmē, ka kopējais slogs ir samērīgs vai ekonomiski pamatots.

Eiropas Komisija šajā kontekstā īpaši uzsver proporcionalitātes principu. Regulējumam jānodrošina finanšu stabilitāte, vienlaikus nepieļaujot, ka vienotas prasības nesamērīgi ietekmē mazākus tirgus, vienkāršākus biznesa modeļus vai nelielas finanšu institūcijas. Latvijai tas ir sevišķi aktuāli, jo nodokļu un regulatīvo izmaksu relatīvais svars mūsu banku tirgū ir lielāks nekā Eiropas lielākajās ekonomikās.

Šādā kontekstā ir pamatoti izvērtēt finanšu sektoram noteiktos papildu maksājumus, tostarp solidaritātes iemaksu un finanšu stabilitātes nodevu. Runa nav tikai par banku izmaksām vai peļņas līmeni. Būtiskais jautājums ir, vai nodokļu un regulējuma kopējais slogs ilgtermiņā veicina kreditēšanu, investīcijas un konkurenci vai, gluži pretēji, palielina kapitāla izmaksas un mazina Latvijas pievilcību Baltijas un Eiropas finanšu tirgū.

Svarīgs nav tikai kredītu apjoms, bet arī to kvalitāte 

Viena no interesantākajām Komisijas atziņām ir tā, ka konkurētspēja nav tikai kredītu apjoma jautājums. Finanšu sistēmas uzdevums ir nodrošināt, lai kapitāls nonāktu uzņēmumos, kas rada augstāku produktivitāti, inovācijas un eksportspēju. Efektīvs kapitāla izvietojums un kapitāla avotu dažādība ir svarīgi ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumi.

Viens no Eiropas Komisijas instrumentiem investīciju veicināšanai ir Uzkrājumu un investīciju savienība (UIS). Tās mērķis ir panākt, lai lielāka daļa Eiropas iedzīvotāju uzkrājumu tiktu ieguldīta finanšu tirgos, tādejādi mazinot Eiropas uzņēmumu investīciju deficītu un paplašinot finansējuma iespējas. Tiešā veidā šī iniciatīva neradīs jaunas investīcijas Latvijā, bet tā radīs regulatīvu un tirgus vidi, kas veicinās ilgtermiņa uzkrājumus un attīstīs kapitāla tirgu. Vienlaikus ar regulējumu vien nepietiks. Nepieciešama arī sabiedrība, kas izprot uzkrājumu veidošanu, ieguldījumu riskus un ilgtermiņa finanšu plānošanu. Tādēļ finanšu pratības politikai vajadzīga skaidra institucionālā atbildība, izmērāmi rezultāti un praktiska vieta izglītības sistēmā.

Eiropas Komisijas ziņojums vienlaikus uzsver, ka ar attīstītāku kapitāla tirgu vien nepietiks. Uzņēmumu ārējā finansējumā arī turpmāk nozīmīga loma būs bankām, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu segmentā. Latvijai nav jāizvēlas starp banku kreditēšanu un kapitāla tirgu. Uzņēmumiem dažādos attīstības posmos ir nepieciešams daudzveidīgs finansējuma instrumentu klāsts, kas iekļauj gan banku aizdevumus, gan obligācijas, gan riska kapitālu, gan citus alternatīvus finansējuma avotus. 

Iespēja Latvijai

Kopumā Eiropas Komisijas ziņojums nav aicinājums mazināt finanšu sektora drošību vai vājināt regulējumu. Tas ir aicinājums izvērtēt, vai pēdējos gados uzkrātais normatīvais regulējums joprojām visefektīvāk sasniedz sākotnēji izvirzītos mērķus un vai tas nerada nevajadzīgus šķēršļus investīcijām, inovācijām un ekonomikas izaugsmei. Latvijai tas nozīmē regulāri vērtēt ne tikai atsevišķu prasību lietderību, bet arī regulējuma, uzraudzības un nodokļu kopējo ietekmi uz kapitāla pieejamību un konkurenci. Gudrāka datu izmantošana, prognozējama nodokļu politika, mazāks administratīvais slogs un attīstīts kapitāla tirgus nav pašmērķi. Tie ir instrumenti produktivitātes pieaugumam, investīcijām un augstākas pievienotās vērtības radīšanai ekonomikā.

Eiropas konkurētspēja neveidosies tikai Briseles institūcijās. Tā būs atkarīga arī no katras dalībvalsts spējas radīt vidi, kurā kapitāls var tikt efektīvi novirzīts uzņēmējdarbības attīstībai. Komisijas ziņojums Latvijai sniedz iespēju nevis vienkārši sekot Eiropas diskusijai, bet izmantot to par pamatu mērķtiecīgai un uz izaugsmi vērstai ekonomikas politikas pilnveidei. Konkurētspējīgs banku sektors nav pašmērķis – tas ir viens no priekšnoteikumiem konkurētspējīgai Latvijas ekonomikai.