Aptuveni katrs ceturtais jeb 27 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka dzīves laikā ir aizņēmušies, lai segtu citas kredītsaistības, liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) un pētījumu kompānijas Norstat veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja*. Lai nokārtotu senākas parādsaistības, iedzīvotāji ņemuši kredītu, līzingu vai izmantojuši kredītlimitu. 

Vienlaikus vairākums aptaujāto jeb 61 % norāda, ka šādā situācijā nekad nav nonākuši, savukārt 13 % aptaujāto atzīst, ka vispār nekad nav ņēmuši aizdevumu. 

Visbiežāk nepieciešamība aizņemties citu kredītsaistību segšanai piemeklējusi ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotājus. Vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem šādi rīkojušies 37 %, bet 40 līdz 49 gadu vecumā – 36 % respondentu. Salīdzinājumam jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem šādā situācijā nonākuši vien 17 %, bet senioru grupā no 60 līdz 74 gadiem – 19% aptaujāto. Tāpat aptauja liecina, ka biežāk citu kredītu segšanai aizņēmušies iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli, t.i. līdz 550 eiro mēnesī, kur šādu pieredzi atzinuši 37 % respondentu. Būtiskas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem šajā jautājumā nav vērojamas. 

Kredītinformācijas biroja valdes loceklis Intars Miķelsons norāda, ka jauna aizdevuma ņemšana iepriekšējo saistību segšanai parasti ir nopietns signāls par finansiālām grūtībām, īpaši tad, ja tas kļūst par regulāru risinājumu. 

“Atsevišķās situācijās kredītu refinansēšana vai vairāku saistību apvienošana var būt pārdomāts finanšu lēmums, kas ļauj samazināt ikmēneša maksājumus vai iegūt izdevīgākus nosacījumus. Taču, ja jauns aizdevums tiek ņemts tikai tādēļ, lai samaksātu iepriekšējā kredīta maksājumu, neveidojot ilgtermiņa risinājumu, tas var liecināt par finanšu līdzsvara zudumu. Īpaši satraucoši ir tas, ka ar šādu situāciju visbiežāk saskaras cilvēki dzīves posmā, kad vienlaikus jāuztur ģimene, jāatmaksā mājokļa kredīts un jāsedz virkne citu ikdienas izdevumu. Tas vēlreiz apliecina, cik svarīgi ir savlaicīgi izvērtēt savu maksātspēju un neveidot saistības, kuru izpilde ilgtermiņā var kļūt apgrūtinoša,” uzsver Intars Miķelsons. 

Viņaprāt, aptaujas rezultāti apliecina, ka, lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju līdz šim ir spējuši izvairīties no nepieciešamības segt vienas kredītsaistības ar citām, gandrīz trešdaļas iedzīvotāju pieredze liecina, ka finansiāli ir ļoti ievainojami. Ekonomiskās nenoteiktības apstākļos īpaši svarīgi ir regulāri pārskatīt savus izdevumus, neveidot pārmērīgas kredītsaistības un veidot finanšu drošības spilvenu neparedzētiem gadījumiem. 

* Iedzīvotāju aptauja veikta 2026. gada maijā, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.