Saskaņā ar Luminor reģionu pētījuma datiem, pagājušajā gadā Vidzeme bija straujāk augošā reģionālā ekonomika pēc Rīgas. Lai arī pērnais gads mežu nozarei (mežsaimniecībai un kokapstrādei) valstī kopumā bija drīzāk viduvējs, Vidzemē tā attīstījās sekmīgi. Tās panākumus noteica spēja koksni pārvērst augstas pievienotās vērtības produktos – no mēbelēm un būvkonstrukcijām līdz rotaļlietām, izceļ Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Ne tikai meži. Vidzemes priekšrocība ir gudra kokapstrāde
Vidzeme lielākā mērā nekā jebkurš cits reģions ir uz dabas resursiem balstīta ekonomika. Meža nozare jeb mežsaimniecība un kokapstrāde veido trešdaļu Vidzemes eksporta ekonomikas salīdzinājumā ar piektdaļu Zemgalē un Kurzemē un vēl mazāku daļu citur. Jo īpaši liela meža nozares daļa ir Vidzemes austrumu pusē – Smiltenes, Gulbenes, Alūksnes un Madonas novados, kuros viss, kas ir saistīts ar koksni, veido vairāk nekā pusi no tā, ko uzņēmumi nopelna, pārdodot preces un pakalpojumus pārējā Latvijā un pasaulē. Tas nebūtu iespējams bez mežiem, bet to kopplatības ziņā Vidzeme nav pirmajā vietā starp reģioniem. Vidzemi atšķir tas, ka šajā reģionā ir visvairāk attīstīta zāģmateriālu tālāka pārstrāde mēbelēs un ēku konstrukcijās, dažādos būvelementos, iepakojumā, pat rotaļlietās. Interesanti, ka arī liela daļa no pārējās “smalkās” kokapstrādes atrodas Rīgas reģiona daļā, kas atrodas tuvāk Vidzemei, jo īpaši Siguldas novadā, kā arī Zemgales reģiona daļā, kas atrodas vēsturiskajā Vidzemē – Aizkrauklē un Jēkabpils pilsētas daļā, kas izvietota Daugavas labajā krastā.
Valmiera un Smiltene ir līderi, Madona un Alūksne iedzen
Starp Vidzemes pašvaldībām pērn visstraujāk eksporta nozarēs strādājošo ienākumus kāpināja Valkas novads, lielā mērā pateicoties plastmasas pārstrādes uzņēmumam Pepi Rer. Taču tas ir straujš kāpums no diezgan zemas bāzes. Divas ekonomiski attīstītākās Vidzemes pašvaldības ar lielu pārsvaru ir Valmieras un Smiltenes novadi. Abās ienākumu līmenis ir ļoti līdzīgs, bet veidojas ļoti atšķirīgi. Valmiera ir diversificēta ekonomika, kurā vadošo lomu spēlē stikla šķiedra un tās izstrādājumu ražošana, bet Smiltene ir labākais piemērs tam, ko var panākt, darbojoties tradicionālajās dabas resursu ieguves un pārstrādes nozarēs.
Starp teritorijām ārpus Rīgas reģiona, par kurām ir pieejami iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, Valmieras pilsēta līdz 2023. gadam bija vienīgā vieta ar IKP uz iedzīvotāju, kas pārsniedz Latvijas vidējo. Diezgan bieži tiek minēta arī Smiltene, kur vēl 2022. gadā bija lielākais IKP uz iedzīvotāju novados ārpus galvaspilsētas apvidus, 2023. gadā to pārspēja Līvānu un Valmieras novads. Iepriekšējos desmit gados Madonas novads ir attīstījies straujāk pār pārējo Latviju, ko lielā mērā nosaka lietkoksnes tālākas pārstrādes attīstība. Taču visstraujāk augošā eksporta ekonomika procentuālā izteiksmē laika posmā no 2014. līdz 2025. gadam Vidzemē ir Alūksnes novadā, kura attīstības virziens ir līdzīgs Madonas novadam. Savukārt straujākais ienākumu kāpums eiro izteiksmē uz iedzīvotāju šajā laikā bija Smiltenes novadā, pateicoties tā spēcīgākajam sākumpunktam.
Lai augtu ilgtermiņā, reģionam jāattīsta jaunas nozares
Mežu nozarei pieskaitot arī citas vietējo dabas resursu ieguves un pārstrādes nozares – lauksaimniecību un pārtikas pārstrādi, kā arī kūdru –, tās kopā veido divas trešdaļas Vidzemes eksporta. Taču, lai attīstība turpinātos, nepieciešama ekonomikas diversifikācija. Pat vienkāršu apaļkoku un dēļu vai granulu ražošanā algas var būt augstas, bet pārstrādājamais resurss ir ierobežots, un tā nekļūs daudz vairāk. Vidzemi no citiem reģioniem atšķir arī ļoti mazs ar metāliem saistīto nozaru īpatsvars. Ar dažiem izņēmumiem, Valmiera, tās tuvākā apkārtne, kā arī Ogre. Citos reģionos inženierijas nozares ir lielākā preču ražošanas joma ārpus dabas resursu pārstrādes. Tas ir likumsakarīgi, jo šīm nozarēm ir raksturīgi augstākas algas, lielākas produktu attīstības iespējas nekā dabas resursu nozarēm. Vienlaikus Latvijā ir plaši pieejamas šīm nozarēm nepieciešamās prasmes, to uzņēmumi bieži var izmantot citām nozarēm veidotu ražošanas infrastruktūru. Tieši šajā virzienā jāskatās arī Vidzemei, meklējot ienākumu dažādošanas iespējas. Būtu patiešām lieliski, ja Vidzemes austrumos tiktu uzbūvēta liela medikamentu rūpnīca, bet ir maz cerību, ka tas patiešām notiks.
No Vidzemes vada uzņēmējdarbību visā Latvijā
Pakalpojumu daļa eksporta ekonomikā ārpus Rīgas pēdējā desmitgadē ir samazinājusies, sarūkot tranzītam, kura daļa Vidzemē nekad nav bijusi liela. Taču šis reģions ir sācis attīstīt pakalpojumu eksporta veidu, kam citur ārpus galvaspilsētas reģiona ir ļoti maz piemēru. Vidzemē ir trīs punkti, kur tiek pieņemti lēmumi, kas skar cilvēku dzīvi citur Latvijā. Avoti ir viens no diviem lielākajiem Latvijas mēbeļu ražošanas uzņēmumiem. Tā galvenā rūpnīca un birojs atrodas Gulbenes novada Lizumā. Tas šogad atklāja jaunu rūpnīcu Rēzeknē, tur ir arī kopā ar dāņu investoriem veidotais mēbeļu detaļu ražošanas uzņēmums Avoti VTI. Tātad šis ciems, par kuru Latvijā daudzi varbūt pat nav dzirdējuši, investē vēsturiski lielajā un labi zināmajā ražošanas centrā Rēzeknē, nevis otrādi.
Uzņēmums ar vislielāko apgrozījumu Vidzemē ir ikdienas preču mazumtirgotājs Madara 89, kas kopā ar vēl vairākiem uzņēmumiem strādā ar zīmolu Top!, tā centrs ir Smiltenē, bet veikali dažādās vietās Vidzemē un arī citos reģionos. Visbeidzot, mazāk zināma Valmieras panākumu daļa ir pakalpojumu uzņēmumi, kas sniedz pakalpojumus visā Latvijā. Spilgtākais piemērs ir Vidzemes lielākais celtniecības uzņēmums Woltec. Šo uzņēmumu pārvaldes funkciju pildīšana faktiski ir biznesa pakalpojumu eksports uz pārējo Latviju, tas nodrošina Vidzemei augsti apmaksātas darbavietas pārvaldes, finanšu, loģistikas un citās biroja profesiju jomās. Parasti šāda uzņēmumu pārvaldes koncentrācija raksturīga Rīgai, taču Vidzemē tā izveidojusies arī šajās trīs vietās.
