Komentāra autors Viktors Toropovs, SEB bankas Ilgtspējas pārvaldes vadītājs
Pagājušās nedēļas nogales vētra Latvijā vēlreiz atgādināja, ka ekstrēmi laikapstākļi nav tikai tālu pasaules reģionu problēma. Vieniem tie nozīmē īpašuma bojājumus, citiem elektroapgādes pārtraukumus, izjauktus plānus vai neparedzētus izdevumus. Tikmēr Eiropa šovasar piedzīvojusi gan spēcīgus karstuma viļņus, gan sausumu un mežu ugunsgrēkus. Tāpēc uz klimata pārmaiņām arvien vairāk jāraugās ne tikai kā uz vides, bet arī kā uz personīgo finanšu jautājumu. Pasaules Ekonomikas foruma ziņojumā Global Risks Report 2025, kas balstīts vairāk nekā 900 ekspertu vērtējumos, ekstrēmi laikapstākļi minēti starp būtiskākajiem tuvāko gadu riskiem, savukārt desmit gadu perspektīvā tie ierindoti pirmajā vietā. Tas nozīmē, ka klimata riskus savos lēmumos arvien vairāk ņem vērā ne tikai valstis un uzņēmumi, bet arī finanšu sektors.
Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?
Nākotnē, pieņemot nozīmīgus finanšu lēmumus, visticamāk, būs jāizvērtē vairāk nekā tikai mājokļa cena vai kredīta procentu likme. Piemēram, iegādājoties mājokli, arvien lielāka nozīme varētu būt tā noturībai pret karstumu, vētrām un plūdiem, apkārtnes infrastruktūrai un elektroapgādes uzticamībai. Savukārt apdrošināšana arvien biežāk no papildu pakalpojuma kļūs par būtisku finansiālās drošības sastāvdaļu.
Pašlaik šāda aizsardzība ir tikai nelielai daļai iedzīvotāju. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes jeb EIOPA 2025. gada Eirobarometra dati liecina, ka tikai 17% aptaujāto ir apdrošināšana, kas sedz dabas katastrofu radītos īpašuma bojājumus. Tas atklāj ievērojamu plaisu starp pieaugošajiem riskiem un iedzīvotāju gatavību sevi no tiem finansiāli pasargāt.
No mājokļa noturības līdz ceļojumu izvēlei
Tomēr pielāgošanās klimata pārmaiņām neaprobežojas tikai ar apdrošināšanu. Mājsaimniecībām var nākties vairāk ieguldīt enerģētiskajā noturībā, piemēram, saules paneļos, enerģijas uzkrāšanas sistēmās vai alternatīvos elektroapgādes risinājumos. Karstākās un sausākās vasarās arvien būtiskāks kļūs arī jautājums par ūdens patēriņu un pieejamību, sākot ar ūdeni taupošiem risinājumiem mājoklī un beidzot ar gatavību ilgstošiem sausuma periodiem.
Var mainīties arī mūsu ceļošanas paradumi. Ja atsevišķos Eiropas reģionos karstuma viļņi, sausums un ugunsgrēki kļūs biežāki, ceļojumu izvēli varēs ietekmēt ne tikai aviobiļešu cenas un viesnīcas atrašanās vieta, bet arī sezona, gaidāmā temperatūra, ūdens pieejamība un ekstrēmu laikapstākļu risks.
Šā gada jūnijs bija karstākais Rietumeiropā kopš novērojumu sākuma un otrs karstākais jūnijs pasaulē. Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmas Copernicus dati liecina, ka sausums kopā ar ekstrēmo karstumu veicināja mežu ugunsgrēku izplatību, īpaši Pireneju pussalā un Francijas dienvidos, kā arī palielināja sausuma risku citviet Eiropā.
Klimata pārmaiņas kļūst par finanšu plānošanas jautājumu
Šīs pārmaiņas nevajadzētu uztvert kā iemeslu pastāvīgām bažām vai atteikties no ierastā dzīvesveida. Drīzāk tas ir aicinājums laikus izvērtēt riskus, kas var kļūt par mūsu ikdienas realitātes daļu.
Eiropas Vides aģentūras dati liecina, ka laikposmā no 1980. līdz 2024. gadam laikapstākļu un klimata ekstrēmi Eiropas Savienībā radījuši aptuveni 822 miljardus eiro lielus ekonomiskos zaudējumus. Gandrīz pusi jeb 47% no tiem izraisījuši hidroloģiskie riski, galvenokārt plūdi.
Tāpēc klimata pārmaiņas pakāpeniski kļūst ne tikai par vides, bet arī par finanšu plānošanas jautājumu ikvienai mājsaimniecībai. Mums būs jādomā ne tikai par to, cik šodien maksā mājoklis vai atvaļinājums, bet arī par to, cik izmaksās sagatavošanās iespējamiem nākotnes riskiem.
Šādus ieguldījumus nevajadzētu uztvert tikai kā vēl vienu izdevumu pozīciju. Apdrošināšana, enerģētiskā neatkarība, ūdens taupīšanas risinājumi vai pret ekstrēmiem laikapstākļiem noturīgāks mājoklis var palīdzēt samazināt iespējamos zaudējumus nākotnē un stiprināt mājsaimniecības finansiālo stabilitāti.
Finanšu sektors šīs pārmaiņas jau ņem vērā. OECD dati liecina, ka kopš 2000. gada 111 valstis un Eiropas Savienības institūcijas ir pieņēmušas vairāk nekā 860 finanšu sektora politikas pasākumu, kuros integrēti klimata apsvērumi. Klimata riski arvien biežāk tiek vērtēti, pieņemot lēmumus par finansējumu un ilgtermiņa ieguldījumiem. Ir tikai likumsakarīgi, ka ar laiku šāda pieeja arvien vairāk ietekmēs arī mūsu personīgos finanšu lēmumus
