ASV inflācijas riski galvenokārt koncentrējas enerģētikas sektorā, kamēr pārējās patēriņa kategorijās cenu pieaugums turpina kļūt mērenāks. Savukārt eirozonā, lai gan ECB turpināja paaugstināt procentu likmes, ekonomikas noturība un mērenā pamatinflācija pagaidām ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu par reģiona turpmāko attīstību. Arī eirozonas rūpniecībā, neraugoties uz vājajiem rezultātiem, uzņēmēju noskaņojums pakāpeniski uzlabojas, kas liecina par piesardzīgi pozitīvām nozares perspektīvām, norāda bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Augustā ASV gada inflācija palika nemainīga 3,4 % līmenī
Mēneša griezumā patēriņa cenas ASV pieauga par 0,4 %, taču lielāko pienesumu mēneša rādītājam nodrošināja augstākas energoresursu cenas. Pamatinflācija jeb patēriņa cenu pieaugums, atskaitot pārtiku un energoresursus, mēneša laikā bija 0,3 %, bet gada griezumā sasniedza 2,4 %. Neskatoties uz paaugstināto inflācijas līmeni ASV, pamatinflācija turpināja palēnināties un augustā sasniedza zemāko līmeni kopš 2021. gada marta. Tas liecina, ka energoresursu cenu kāpums pagaidām nav skāris pārējās patēriņa jomas. Tajā pašā laikā situācija Tuvajos Austrumos saglabājas nestabila, un naftas cenas pasaules finanšu tirgos kopš augusta ir būtiski pieaugušas un patlaban ir vidēji par 15 % augstākas nekā vasaras beigās. Bloomberg aptaujātie analītiķi paredz, ka līdz gada beigām ASV inflācija saglabāsies tuvu pašreizējam līmenim, bet 2027. gadā palēnināsies un vidēji sasniegs 2,4 %.
Atbilstoši tirgus gaidām ECB septembrī paaugstināja bāzes procentu likmi par 25 bāzes punktiem
Eiropas centrālās bankas (ECB) depozīta likme septembrī sasniedza 2,50 %. ECB joprojām nesniedza skaidru informāciju par iespējamiem turpmākajiem soļiem un atstāja 2026. gada inflācijas prognozi nemainīgu 3 % līmenī. Vienlaikus ECB paaugstināja inflācijas prognozes nākamajiem diviem gadiem, kā arī IKP prognozes 2026. un 2027. gadam, pozitīvi vērtējot eirozonas ekonomikas noturību pret ārējiem šokiem. Lai gan ECB preses konferencē pauda bažas, ka resursu cenu kāpums varētu sākt ietekmēt arī pārējās preču un pakalpojumu kategorijas, līdz šim otrās kārtas inflācijas efekti eirozonā nav bijuši manāmi. Augustā pamatinflācija bija 2,4 %. Arī ECB prognozes tuvākajiem gadiem neparedz būtiski augstāku pamatinflāciju, tai saglabājoties 2,5–2,6 % līmenī.
ECB likmju paaugstināšana un naftas cenu lēciens pēdējās dienās, Brent markas naftas cenai pārsniedzot 100 ASV dolārus par barelu, lika investoriem pārvērtēt eiro bāzes likmju trajektoriju. Papildus tika iecenota vēl viena likmju paaugstināšana līdz nākamā gada vidum. Saskaņā ar fjučeru tirgus prognozēm investori patlaban paredz, ka ECB līdz gada beigām varētu paaugstināt bāzes likmes vēl vienu vai divas reizes, bet līdz nākamā gada vidum kopumā varētu sekot trīs likmju paaugstinājumi, depozīta likmei sasniedzot 3,25 % līmeni.
Trešais ceturksnis eirozonas ražošanas sektorā iesākās salīdzinoši neizteiksmīgi
Vācijas apstrādes rūpniecības izlaide jūlijā samazinājās par 2,3 % mēneša griezumā, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2020. gada. Starp atsevišķām nozarēm lielākie kritumi jūlijā bija vērojami autorūpniecībā, apģērbu un koka izstrādājumu ražošanā, savukārt datoru un elektronikas ražošana turpināja augt.
Kritums jūlijā bija novērojams arī Francijā, kur ražošanas apjomi samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Tikmēr citās eirozonas lielvalstīs, proti, Spānijā un Itālijā, apstrādes rūpniecības izlaide mēneša griezumā pieauga, bet kāpums jūlijā tika reģistrēts arī Īrijā. Gada griezumā negatīvi rādītāji bija novērojami Vācijā, Francijā un Itālijā. Par spīti jūlija rezultātiem, Vācijas un arī eirozonas ražotāju optimisms augustā sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada pavasara, kas ir pozitīvs signāls turpmākai ražošanas sektora attīstībai. Tajā pašā laikā augstās degvielas cenas un nesenais gāzes cenu pieaugums Eiropā varētu mazināt šo pozitīvo noskaņojumu.
