Latvijā senioru nabadzības risks ir viens no augstākajiem finanšu riskiem valstī un ievērojami pārsniedz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni. Tikmēr vidēji ES iedzīvotāji vecumā virs 65 gadiem ir tieši tā vecuma grupa, kurai nabadzības vai sociālās atstumtības risks ir viszemākais – zemāks nekā jauniešiem vai darbspējas vecuma cilvēkiem. Viena no atslēgām ir savlaicīgi veidoti uzkrājumi savas nākotnes finansiālās situācijas plānošanai, skaidro Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš. 

Latvijā senioru nabadzības risks ir vairāk nekā divas reizes augstāks nekā vidēji ES 

Eurostat dati atklāj, ka ES visaugstākais nabadzības vai sociālās atstumtības risks tika reģistrēts jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem – 26 %, savukārt viszemākais risks bija iedzīvotājiem vecumā no 65 gadiem – 19 %. Lielā daļā ES valstu vecumdienas parasti saistās ar salīdzinoši stabilāku finansiālo situāciju nekā jaunība vai pusmūžs. 

Par situāciju Latvijā šāds secinājums neveidojas. Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 42 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 65 gadiem, kas ir vairāk nekā divas reizes augstāks rādītājs nekā ES vidēji, un ir vērojama tendence, ka tas turpina pieaugt (2023. gadā šis rādītājs bija 41 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tas nozīmē, ka gandrīz katram otrajam Latvijas senioram ienākumi nav pietiekami, lai bez raizēm segtu ikdienas vajadzības, nepieminot negaidītus izdevumus, piemēram, veselības aprūpei. 

Sievietes dzīvo ilgāk, bet saņem mazāk 

Nabadzības risks vecumdienās papildus atšķiras starp dzimumiem. Pēc Eurostat datiem, nabadzības riskam pakļauto sieviešu vecumā no 65 gadiem īpatsvars bija augstāks nekā tāda paša vecuma vīriešiem 22 no 27 ES dalībvalstīm. Sievietēm paredzamais mūžs ir garāks, tāpēc viņām jo īpaši ir svarīgi laikus sākt veidot papildu uzkrājumus vecumdienām, lai nodrošinātu sev finansiāli stabilākas vecumdienas. Šeit jāmin arī, ka gan sieviešu, gan vīriešu dzīvildze pagarinās. 

Ievērojama ir arī pensiju plaisa – ES vidēji sieviešu vecumā no 65 gadiem pensijas bija par 25 % zemākas nekā vīriešu, Latvijā šī plaisa ir mazāka – 15 %, tomēr tā joprojām nozīmē zemākus ienākumus sievietēm vecumdienās. Uzkrājumu veidošana pensiju fondā ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā vienlaikus audzēt savu kapitālu un parūpēties par pietiekamiem finanšu līdzekļiem vecumdienās. 

Pensija nav tāls nākotnes jautājums 

Finansiālā situācija, sasniedzot pensijas vecumu, ir daļa no ilgtermiņa finanšu plānošanas, kurā cilvēks pats var būtiski ietekmēt savu nākotnes ienākumu līmeni. Papildu uzkrājums, kas veidots pensiju 2. un 3. līmenī, kā arī ieguldot, var mazināt ienākumu kritumu, kas neizbēgami iestājas, beidzoties aktīvajai darba dzīvei – valsts garantētā pensija reti spēj nodrošināt iepriekšējam dzīves līmenim līdzvērtīgus ienākumus. 

Situāciju sarežģī arī izmaiņas demogrāfijā. Šobrīd Latvijā uz vienu pensionāru ir aptuveni 2,5 strādājošie, taču, saglabājoties pašreizējām dzimstības tendencēm, līdz 2050. gadam šis skaitlis varētu sarukt līdz aptuveni 1,3 strādājošajiem uz vienu pensionāru. Vienlaikus pieaug paredzamais mūža ilgums, kas Latvijā šobrīd sasniedz vidēji 75,5 gadus, liecina CSP dati. Tas nozīmē, ka nākotnē būs relatīvi vairāk pensionāru un mazāk strādājošo, kas uztur valsts pensiju sistēmu, savukārt pensionēšanās periods katram cilvēkam varētu būt ilgāks