Lielākā daļa mājokļu kredītu tiek noformēti uz 20 līdz 30 gadiem, lai kredītsaistības būtu iespējams pilnībā nokārtot līdz pensionēšanās vecumam. Taču tikpat būtisks ir jautājums, kā dzīvošana īrētā mājoklī ietekmē finansiālo labklājību vecumdienās salīdzinājumā ar dzīvošanu sev piederošā īpašumā. To skaidro bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas departamenta vadītāja Baltijā Jūlija Pauča. 

Jautājums par to, vai mājokli īrēt vai iegādāties, strādājošam cilvēkam bieži šķiet dzīvesveida vai personīgo preferenču izvēle. Tomēr situācija būtiski mainās, sasniedzot pensijas vecumu, kad regulārus darba ienākumus aizstāj pensija. Latvijā vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas pērn sasniedza 1346 eiro mēnesī, savukārt vidējā vecuma pensija bija aptuveni 615 eiro mēnesī. 

Turpina Jūlija Pauča, bankas Citadele Privātpersonu kreditēšanas departamenta vadītāja Baltijā: “Lai ilustrētu atšķirību, var salīdzināt divus pensionārus ar vienādiem ienākumiem. Abi saņem 615 eiro lielu pensiju mēnesī. Pirmais dzīvo īrētā dzīvoklī un par īri katru mēnesi maksā aptuveni 250 eiro. Vēl ap 120 eiro tiek novirzīti komunālajiem maksājumiem, tādējādi pēc mājokļa izdevumu segšanas ikdienas vajadzībām paliek aptuveni 245 eiro. Savukārt otrs pensionārs dzīvo sev piederošā mājoklī, kura hipotekārais kredīts līdz pensionēšanās brīdim ir pilnībā nomaksāts. Lai gan arī viņam jāsedz komunālie maksājumi aptuveni 120 eiro apmērā un vēl ap 40 eiro mēnesī jāatvēl mājokļa uzturēšanai un apdrošināšanai, pēc mājokļa izdevumu segšanas viņa rīcībā paliek aptuveni 455 eiro mēnesī.” 

Viņa uzsver, ka šie aprēķini ir ilustratīvi, un faktiskās izmaksas var atšķirties atkarībā no mājokļa atrašanās vietas un stāvokļa. Tomēr proporcija ir skaidra, pensionāram, kurš dzīvo īrētā mājoklī, pēc mājokļa izmaksu segšanas paliek ievērojami mazāk līdzekļu nekā mājokļa īpašniekam. Šādā scenārijā starpība sasniedz aptuveni 2500 eiro gadā, bet 20 gadu periodā tā var pietuvoties 50 000 eiro. Tā ir summa, ko īrnieks samaksā par iespēju dzīvot citai personai piederošā īpašumā. 

“Hipotekārajam kredītam ir viena būtiska priekšrocība, par kuru ir vērts padomāt – tam ir beigu datums. Īrei beigu datuma nav. Ja kredīta termiņu saplāno tā, lai pēdējais maksājums tiek veikts vēl pirms pensijas vecuma, tad brīdī, kad ienākumi samazinās, arī mājokļa izdevumi samazinās,” norāda J. Pauča. 

Sava īpašuma uzturēšanai gadā jāatliek aptuveni 1 % no mājokļa vērtības 

Eksperte norāda, ka arī sava īpašuma gadījumā, ir jāņem vērā vairāki maksājumi. Piemēram, nekustamā īpašuma nodoklis, remonti, apkures sistēmas nomaiņa, mājas uzkrājumu. Praksē der pieņēmums, ka uzturēšanai gadā jāatliek aptuveni 1 % no mājokļa vērtības. Turklāt kredītam nepieciešami stabili ienākumi, pirmā iemaksa un maksājumu disciplīna – pirkt no pēdējās naudas un dzīvot bailēs no katra neparedzēta izdevuma nav labāka stratēģija par īrēšanu. Īpašums pensijā ir drošības spilvens tikai tad, ja ceļš līdz tam nav finansiāli izsmēlis. 

Kā jau šodien sagatavoties mazākiem mājokļa izdevumiem pensijā? 

• Aprēķināt mājokļa izmaksas pensijas gados. Esošo vai plānoto īres maksu iespējams pareizināt ar 12 mēnešiem un pēc tam ar 20 gadiem. Iegūtā summa var kalpot kā atskaites punkts, izvērtējot, vai par līdzvērtīgiem līdzekļiem ilgtermiņā nebūtu iespējams iegādāties sev piemērotu mājokli. 

• Vērtēt kredīta termiņu, ne tikai ikmēneša maksājumu. Plānojot mājokļa iegādi, būtiski pievērst uzmanību vecumam, kurā tiks veikts pēdējais kredīta maksājums. Ja kredīta termiņš sniedzas pensijas gados, var apsvērt lielāku pirmo iemaksu, īsāku kredīta termiņu vai finansiālajām iespējām atbilstošāka īpašuma izvēli. 

• Izvēlēties pensijas gadiem piemērotu mājokli. Mazāks un energoefektīvāks mājoklis parasti nozīmē zemākas komunālās un uzturēšanas izmaksas, kas kļūst īpaši svarīgas laikā, kad ienākumus veido pensija. 

• Veidot uzkrājumus mājokļa iegādei. Arī gadījumos, kad mājokļa iegāde netiek plānota tuvākajā laikā, uzkrājumu veidošana var sniegt lielāku finanšu elastību nākotnē. Šim mērķim var izmantot krājkontu, termiņnoguldījumus, investīcijas, dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu vai veikt iemaksas pensiju 3. līmenī.