Latvijā pieaug gan jaunu uzņēmumu skaits, gan cilvēku gatavība kļūt par uzņēmējiem. Gada laikā potenciālo un topošo uzņēmēju īpatsvars Latvijā pieaudzis no 17,8 % līdz 24,4 %, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Aptuveni katrs divdesmitais aptaujātais savu uzņēmumu jau ir reģistrējis, savukārt 20 % šobrīd apsver sava biznesa veidošanu vai meklē īsto biznesa ideju. Aptaujā novēroto pieaugošo uzņēmējdarbības potenciālu apstiprina statistika: saskaņā ar Lursoft un Uzņēmumu reģistra datiem 2025. gadā Latvijā sasniegts pēdējo sešu gadu rekords jaunu uzņēmumu reģistrācijā, un pozitīvā tendence turpinās arī šogad, kad pirmajā pusgadā reģistrēto uzņēmumu skaits bijis par 8,4 % lielāks nekā gadu iepriekš.
Aptauja norāda, ka uzņēmējdarbības noskaņojums uzlabojas visā Baltijā, taču tieši Latvijā šī tendence ir visizteiktākā. Kamēr Latvijā potenciālo un topošo uzņēmēju īpatsvars gada laikā pieaudzis par 6,6 procentpunktiem, Igaunijā pieaugums bijis 2,7 procentpunkti, bet Lietuvā uzņēmējdarbības aktivitāte saglabājusies iepriekšējā gada līmenī.
“Nav cita veida kā valstis kļūst turīgas kā vienīgi audzējot privātās ekonomikas lielumu. Tāpēc mēs esam priecīgi redzēt, ka, neraugoties uz nenoteikto ģeopolitisko situāciju, arvien vairāk cilvēki Latvijā apsver iespēju uzsākt uzņēmējdarbību,” komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Topošie uzņēmēji nav meklējami tikai vienā sabiedrības grupā. Gatavību attīstīt savu biznesa ideju vai reģistrēt uzņēmējdarbību tuvāko 1-3 gadu laikā paudis aptuveni katrs trešais iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 39 gadiem. Visaugstākā aktivitāte vērojama darba meklētāju (36 %) un bērna kopšanas atvaļinājumā esošo iedzīvotāju (29 %) vidū, taču uzņēmējdarbību arvien biežāk apsver arī kvalificēti speciālisti (27 %) un studenti (25 %). Tas liecina, ka sava biznesa veidošana kļūst par arvien plašāk izplatītu karjeras izvēli, nevis atsevišķu sabiedrības grupu nodarbi. Interese par uzņēmējdarbību turklāt ir līdzīga gan vīriešu, gan sieviešu vidū.
Potenciālie uzņēmēji aptaujā izceļ vairākus būtiskus šķēršļus ceļā no idejas līdz uzņēmumam. Visbiežāk tiek minēts administratīvais slogs un nodokļi (25 %), sākotnējā finansējuma trūkums (23 %) un bažas par finansiālo stabilitāti (20 %). Vienlaikus gandrīz piektdaļa respondentu norāda uz ekonomisko un ģeopolitisko nenoteiktību. Tas liecina, ka Latvijas uzņēmējdarbības potenciāla tālāka attīstība būs atkarīga ne tikai no cilvēku vēlmes uzsākt biznesu, bet arī no tā, cik vienkārša, prognozējama un atbalstoša būs vide uzņēmējdarbības sākšanai.
Savukārt, runājot par atbalstu, vislielākā nozīme ir pieejamam finansējumam un praktiskai palīdzībai uzņēmējdarbības sākumposmā. 39 % respondentu kā svarīgāko priekšnoteikumu min finansiālu atbalstu un labvēlīgus finansēšanas nosacījumus. 23 % vēlētos praktisku palīdzību administratīvajos un birokrātiskajos procesos, bet katrs piektais norāda uz nepieciešamību iegūt papildu zināšanas un prasmes vai mentora padomu no pieredzējuša uzņēmēja. Savukārt 17 % respondentu atzīst, ka viņiem būtu noderīgs atbalsts biznesa idejas atrašanā un tās potenciāla izvērtēšanā. Tas liecina, ka cilvēkiem uzņēmējdarbības sākšanā ir svarīgs ne tikai finansējums, bet arī zināšanas, praktiska palīdzība un pārliecība, ka pirmajos soļos nebūs jācīnās vienatnē.
*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2026.gada septembrī veica pētījumu aģentūra Norstat. Tajā piedalījās 3013 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Baltijā, tostarp 1003 Latvijā, 1006 Igaunijā un 1004 Lietuvā. Dati salīdzināti ar 2025. gadā veikto aptauju.
