Septembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 0,2 % salīdzinājumā ar augustu, liecina CSP dati. Kamēr degvielas un mājokļa izmaksu pieaugums veicināja inflāciju, pārtikas cenu kritums palīdzēja mazināt kopējo inflācijas spiedienu. Tādēļ septembra inflācijas dati vērtējami nedaudz pozitīvāk, nekā sākotnēji gaidīts, jo cenu kāpums bija mērenāks, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. 

Raugoties uz atsevišķām patēriņa grupām, lielākais pienesums mēneša inflācijai septembrī bija transporta grupai, kuras ietekme uz kopējo patēriņa cenu līmeni sasniedza 0,3 procentpunktus. Nākamie būtiskākie inflācijas virzītāji bija mājokļa izmaksas, kā arī apģērbs un apavi, kuru ietekme katrai no grupām sasniedza 0,1 procentpunktu. 

Vienlaikus nozīmīgākais inflāciju bremzējošais faktors arī septembrī bija pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas, kas kopējo inflāciju mazināja par 0,2 procentpunktiem. Tomēr pārtikas cenu kritums vairs nebija tik straujš kā augustā, liecinot, ka šīs kategorijas lejupvērstā dinamika pakāpeniski izsīkst. 

Papildus pārtikai inflācijas kāpumu mazināja arī restorānu un izmitināšanas pakalpojumu, kā arī atpūtas un kultūras pakalpojumu cenu samazināšanās. Tas palīdzēja kompensēt transporta un mājokļa izmaksu pieauguma radīto spiedienu uz kopējo cenu līmeni. 

Skatoties gada griezumā, inflācija septembrī saglabājās 3,2 % līmenī. Lielāko ietekmi uz cenu kāpumu joprojām veidoja transports, kas kopējo inflāciju palielināja par 1,6 procentpunktiem, kā arī mājokļa izmaksas ar 1,2 procentpunktu ieguldījumu. Savukārt pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas gada laikā samazinājās par 4,8 %, mazinot kopējo inflāciju par 1,1 procentpunktu. Tādējādi pārtika joprojām bija vienīgā lielā patēriņa grupa, kas būtiski samazina kopējo cenu kāpumu ekonomikā. 

Lai gan transporta un mājokļa izmaksas joprojām veido lielāko ieguldījumu inflācijā, pakalpojumi saglabājas kā galvenais cenu pieauguma dzinējspēks. Salīdzinājumā ar 2025. gada vidējo cenu līmeni pakalpojumu cenas septembrī bija par 6,3 % augstākas, kamēr preču cenas pieauga par 2,6 %. Tas liecina, ka pakalpojumu sektorā joprojām saglabājas augstāks cenu spiediens nekā preču segmentos, lai gan tā temps pakāpeniski kļūst mērenāks. 

Ja Tuvajos Austrumos neveidosies jauni ģeopolitiski satricinājumi, oktobrī transporta un energoresursu segmentā varētu būt jūtams neliels atslābums. Energoresursu cenas nostabilizējušās augstā līmenī, tādēļ vairs nav gaidāms tik straujš cenu kāpums kā vasaras beigās. Vienlaikus nav pamata sagaidīt arī būtisku cenu samazināšanos, jo enerģijas un transporta izmaksas, visticamāk, saglabāsies tuvu pašreizējiem līmeņiem līdz gada beigām.