Mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas arvien vairāk ienāk Baltijas uzņēmumu ikdienā, taču tā izmantošana vēl ne vienmēr pārvēršas izmērāmā biznesa rezultātā. Latvijā teju trešdaļa (27 %) vidējo un lielo uzņēmumu norāda, ka MI un automatizācija pēdējā gada laikā nav devusi izmērāmus ieguvumus, kamēr Lietuvā tā norāda 10 %, bet Igaunijā – 15 % uzņēmumu, liecina OP Corporate Bank uzņēmēju aptauja. Ar līdzīgu izaicinājumu saskaras arī Somijas uzņēmumi – lai gan valsts ir viena no Eiropas līderēm MI izmantošanā, tikai 15 % aptaujāto lielo uzņēmumu spēj uzticami izmērīt MI ietekmi uz biznesa rezultātiem.
MI arvien vairāk nostiprinās Latvijas uzņēmumu ikdienas darbā, no atsevišķu funkciju atbalsta rīka pakāpeniski kļūstot par plašāk izmantotu tehnoloģiju dažādos darba procesos. 2025. gadā tikai 27 % aptaujāto Latvijas uzņēmumu norādīja, ka savā darbībā vispār izmanto MI3. Toreiz tas visbiežāk tika izmantots mārketingā, datu analīzē un pārskatu sagatavošanā, klientu apkalpošanā un pārdošanā, bet šobrīd teju puse uzņēmumu (47 %) jau izmanto MI risinājumus pamata uzdevumu veikšanai. Vēl 20 % Latvijas uzņēmumu MI izmanto konkrētās struktūrvienībās, savukārt 15 % pašlaik atrodas MI risinājumu pilotēšanas vai testēšanas posmā.
Arī kaimiņvalstīs MI ir kļuvis par ikdienas darba instrumentu – tā apliecina 33% aptaujāto uzņēmumu Lietuvā un 39% – Igaunijā. Tomēr līdz pilnīgai MI integrācijai uzņēmumu darbībā vēl ir tāls ceļš. Tikai 1 % Latvijas uzņēmumu norāda, ka MI ir pilnībā integrēts uzņēmuma procesos un lēmumu pieņemšanā. Lietuvā un Igaunijā šis īpatsvars ir attiecīgi 3% un 4%.
“Mākslīgā intelekta ieviešanas pirmais posms daudzos uzņēmumos jau ir sācies – darbinieki izmanto dažādus rīkus, tiek automatizēti atsevišķi uzdevumi un testēti jauni risinājumi. Nākamais un sarežģītākais jautājums ir, vai uzņēmums spēj šo tehnoloģiju pārvērst izmērāmā biznesa vērtībā. Laika ietaupījums ir labs sākums, bet ilgtermiņā investīcijām MI būtu jāatspoguļojas arī produktivitātē, izmaksās, klientu pieredzē, lēmumu kvalitātē vai jaunos ieņēmumos,” stāsta Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.
MI sniegtie ieguvumi Baltijas valstīs atšķiras
Visā Baltijā kā būtiskākais MI un automatizācijas ieguvums izceļas laika ietaupījums – Latvijā to norāda 49 %, Lietuvā 73 %, bet Igaunijā 78 % uzņēmumu. 22 % uzņēmumu Latvijā MI un automatizācija palīdzējusi palielināt produktivitāti, bet 15 % – samazināt izmaksas. Katrs desmitais uzņēmums novērojis arī labākus lēmumu pieņemšanas procesus, lielāku procesu uzticamību un mazāk kļūdu, kā arī darba kvalitātes vai klientu pieredzes uzlabojumus.
Lietuvas uzņēmumi savukārt ziņo par plašāku MI un automatizācijas radīto ieguvumu loku. 62% norāda uz uzlabotu darba procesu efektivitāti, 53% – produktivitātes pieaugumu, 51% – izmaksu ietaupījumu, bet 40% – uz lielāku procesu uzticamību un mazāku kļūdu skaitu. Igaunijā līdz ar laika ietaupījumam izceļas MI ietekme uz lēmumu pieņemšanu – uzlabojumus šajā jomā norāda 44% uzņēmumu.
Baltijas dati rāda, ka plašāka MI izmantošana pati par sevi vēl nenozīmē lielākus izmērāmus ieguvumus. Latvijā MI pamata uzdevumiem un rīkiem izmanto lielāka uzņēmumu daļa nekā Lietuvā un Igaunijā, taču 27% Latvijas uzņēmumu norāda, ka MI un automatizācija tiem vēl nav devusi izmērāmu rezultātu.
Somijas pieredze: plaša MI izmantošana vēl negarantē biznesa izaugsmi
Somija ir viena no Eiropas līderēm mākslīgā intelekta izmantošanā – 2025. gadā MI tehnoloģijas izmantoja 38 % Somijas uzņēmumu ar vismaz desmit darbiniekiem, kas bija otrs augstākais rādītājs Eiropas Savienībā pēc Dānijas. Tomēr plaša MI izmantošana vēl ne vienmēr pārvēršas izmērāmā biznesa vērtībā.
OP Pohjola pētījums Yrityspulssi rāda, ka lielo Somijas uzņēmumu darbs ar MI galvenokārt ir vērsts uz esošās darbības uzlabošanu. Tikai 22 % aptaujāto uzņēmumu MI izmantošanā vairāk koncentrējas uz biznesa izaugsmi nekā iekšējās darbības efektivizēšanu. Turklāt tikai 15 % uzņēmumu norāda, ka spēj uzticami izmērīt MI ietekmi uz biznesa rezultātiem, lai gan 48 % apgalvo, ka zina, kādu biznesa vērtību ar MI vēlas radīt.
“Somijas piemērs ir interesants arī Baltijas uzņēmumiem. Tas parāda, ka augsts tehnoloģijas izmantošanas līmenis pats par sevi vēl nav galamērķis. Uzņēmumam ir nepieciešams skaidrs mērķis – kādu problēmu ar MI risinām, kādu rezultātu vēlamies panākt un pēc kādiem rādītājiem novērtēsim, vai investīcija ir atmaksājusies. Pretējā gadījumā varam ļoti aktīvi ieviest jaunus rīkus, bet nespēt pateikt, kādu vērtību tie uzņēmumam patiesībā rada,” uzsver E. Prikšāns.
