Nedaudz vairāk nekā 6 % iedzīvotāju ir nenokārtotas parādsaistības ārpus kreditēšanas nozares, piemēram, par komunālajiem pakalpojumiem, elektrību, telefonsakariem, automašīnas stāvvietu, liecina Kredītinformācijas biroja (KIB) veiktā iedzīvotāju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.* Lai gan lielākajai daļai parādnieku ir tikai viens parāds un tā kopējā summa nepārsniedz 500 eiro, gandrīz katram desmitajam parādniekam kopējā parāda summa pārsniedz 5000 eiro.
Aptaujas dati liecina, ka 92 % Latvijas iedzīvotāju nav parādu ārpus kreditēšanas nozares, savukārt 6 % atzīst, ka viņiem ir šādas nenokārtotas saistības. Vēl 2 % respondentu uz šo jautājumu nevēlējās vai nespēja atbildēt.
“Runājot par parādiem, visbiežāk domājam par banku kredītiem vai citiem aizdevumiem, taču arī nenomaksāti rēķini par ikdienas pakalpojumiem var ietekmēt cilvēka kredītvēsturi. Tas ir īpaši aktuāli šobrīd, kad tikko sākusies apkures sezona, kas ģeopolitisko notikumu un energoresursu cenu svārstību dēļ var izrādīties dārga. Pieaugot mājsaimniecību izdevumiem, palielinās arī risks, ka iedzīvotājiem var rasties grūtības savlaicīgi norēķināties par komunālajiem un citiem pakalpojumiem,” brīdina Kredītinformācijas biroja izpilddirektors Intars Miķelsons.
Parādi par pakalpojumiem nedaudz biežāk sastopami vīriešu vidū, un visbiežāk parādsaistības ir iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 49 gadiem (10 %) un jauniešiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem (10 %). Savukārt visretāk parādi ārpus kreditēšanas nozares ir senioriem vecumā no 60 līdz 74 gadiem (3 %).
Katram sestajam parādniekam ir vismaz trīs nenokārtotas saistības
Aptauja atklāj, ka 52 % iedzīvotāju, kuriem ir parādi ārpus kreditēšanas nozares, ir tikai viens šāds parāds. Vēl 18 % ir divi parādi, savukārt 17 % jeb aptuveni katram sestajam parādniekam ir trīs vai vairāk nenokārtotas saistības. Vēl 13 % respondentu nevēlējās vai nespēja norādīt savu parādu skaitu.
Arī parādu summas ir ļoti atšķirīgas. Visbiežāk tās ir salīdzinoši nelielas – 43 % parādnieku kopējā parāda summa nepārsniedz 500 eiro. Vēl 14 % parādnieku ir saistības 501 līdz 1000 eiro apmērā, 13 % parādu kopsumma ir no 1001 līdz 2000 eiro un vēl 13 % vairāk nekā 2000 eiro.
“Pat salīdzinoši neliels parāds, kas ilgstoši netiek samaksāts, var radīt sarežģījumus nākotnē, piemēram, piesakoties aizdevumam vai iegādājoties preces uz nomaksu. Tāpēc aicinām iedzīvotājus rūpīgi plānot savus izdevumus, laikus apmaksāt rēķinus un, ja rodas maksājumu grūtības, nekavējoties sazināties ar pakalpojumu sniedzēju, lai vienotos par iespējamiem risinājumiem,” uzsver I. Miķelsons.
KIB atgādina, ka kredītvēsturi veido ne tikai informācija par aizdevumiem un to atmaksu, bet arī informācija par noteiktām kavētām maksājumu saistībām ārpus kreditēšanas nozares. Tādēļ arī iedzīvotājiem, kuriem nav neviena kredīta, ir svarīgi rūpēties par savlaicīgu ikdienas rēķinu apmaksu.
*Iedzīvotāju aptauju veikusi pētījumu aģentūra Norstat, aptaujājot 1002 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
