Swedbank dati par 2026. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem rāda, ka interese par mājokļa iegādi Latvijā turpina augt – hipotekārajā kreditēšanā izsniegtā finansējuma apjoms palielinājies par 24%, bet noslēgto līgumu skaits – par 15%. Vienlaikus arvien redzamāki mājokļu tirgū kļūst gados jauni pircēji – katrs desmitais Swedbank mājokļa kredītņēmējs ir jaunietis līdz 25 gadu vecumam. Turklāt jau 22–25 gadu vecumā vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei sasniedz 71 tūkstoti eiro.
Kopumā dažādos vecuma posmos iezīmējas atšķirīgs finansējuma apmērs. Ja 26–30 gadu grupā vidējais aizdevums sasniedz 95 tūkstošus eiro, tad pēc 30 gadu vecuma tas jau sasniedz 109 tūkstošus eiro. Savukārt augstākais vidējais aizdevums mājokļa iegādei ir 36–40 gadu vecumā – 115 tūkstoši eiro.
Kā norāda Marika Toma, Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītāja Latvijā, Latvijas mājokļu tirgus aktivitātes pieaugums jāvērtē arī Baltijas kontekstā: “Lai gan Latvijā redzam augošu interesi par mājokļa iegādi, kreditēšanas aktivitāte pie mums joprojām ir zemāka nekā kaimiņvalstīs. Īpaši izceļas Lietuva, kur tiek noslēgts aptuveni divreiz vairāk mājokļu kreditēšanas līgumu nekā Latvijā. Atšķirības nav saistītas tikai ar cilvēku gatavību aizņemties – būtiski ir gan iedzīvotāju ienākumi, gan mājokļu cenas un piedāvājums. Latvijā redzam, ka kredītņēmēju vidējie ienākumi aug, kas pakāpeniski paplašina arī iespējas mājokļa iegādei.”
Atšķirības starp Baltijas valstīm uzskatāmi parāda arī vidējās aizdevumu summas. Latvijā mājokļa iegādei vidēji tiek aizņemts 101 tūkstotis eiro, Lietuvā – 132 tūkstoši eiro, bet Igaunijā – 154 tūkstoši eiro. Tādējādi Latvijā vidējais aizdevums ir par nepilnu ceturtdaļu mazāks nekā Lietuvā un aptuveni trešdaļu mazāks nekā Igaunijā.
Vienlaikus Swedbank dati rāda, ka mājokļa kredīta saņēmēju vidējie mājsaimniecības ienākumi Latvijā šogad ir nedaudz pieauguši, sasniedzot 3452 eiro mēnesī. Tikmēr Lietuvā tie ir 3426 eiro, bet Igaunijā – 4258 eiro mēnesī.
Iedzīvotāji biežāk izvēlas jaunākus mājokļus, pieaug arī kredītu summas
Swedbank hipotekārās kreditēšanas dati rāda, ka mājokļu pircēji arvien biežāk dod priekšroku jaunākiem dzīvokļiem. Lai gan lielākā daļa jeb 66% finansēto dzīvokļu joprojām ir vecākā dzīvojamā fonda mājokļi, to īpatsvars gada laikā samazinājies par četriem procentpunktiem. Tikmēr jauno dzīvokļu īpatsvars pieaudzis līdz 14%, bet 2000.–2024. gadā būvēto – līdz 20%. Jaunāka mājokļa izvēle saistīta arī ar lielāku finansējumu – jauna dzīvokļa iegādei vidējā hipotekārā kredīta summa sasniedz 147 tūkstošus eiro, savukārt vecāka dzīvokļa iegādei – 59 tūkstošus eiro.
Aug arī aktivitāte jauno projektu pirmreizējā tirgū. Šā gada deviņos mēnešos Swedbank finansējums piešķirts jau vairāk nekā 500 jaunu dzīvokļu iegādei pirmreizējā tirgū, kas ir vairāk nekā visā 2025. gadā. Kopš 2024. gada vidējā aizdevuma summa jauna dzīvokļa iegādei pieaugusi par 14,2% – no 128,7 tūkstošiem līdz 147 tūkstošiem eiro.
“Būtiski, ka jauno projektu attīstība un interese par tiem vairs nekoncentrējas tikai Rīgā. Jauno projektu mājokļu iegādes darījumus esam finansējuši arī Valmierā, Jelgavā, Liepājā un Salaspilī. Tas paplašina izvēles iespējas cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot ārpus galvaspilsētas, vienlaikus izvēloties mūsdienīgu un kvalitatīvu mājokli. Kopumā pieprasījums reģionos saglabājas noturīgs – šogad ar Swedbank finansējumu pie jauna mājokļa reģionos tika 1584 ģimenes, un kopējais finansējuma apjoms sasniedza 138 miljonus eiro. Tas rāda, ka pieprasījums pēc mājokļiem nav koncentrēts tikai galvaspilsētā un kvalitatīva mājokļu piedāvājuma attīstībai reģionos ir labs potenciāls,” norāda Marika Toma.
Arī privātmāju segmentā nozīmīgu daļu veido jaunu māju būvniecība – 39% no finansētajiem darījumiem ir jaunas privātmājas būvniecība, kam vidēji tiek aizņemti 196 tūkstoši eiro. Gatavas privātmājas iegādei vidējais aizdevums sasniedz 180 tūkstošus eiro, savukārt līdz 2000. gadam būvētas mājas iegādei – 94 tūkstošus eiro.
Jauno projektu tirgū aug būvniecības apjomi, katrs trešais dzīvoklis jau rezervēts
Jauno projektu tirgū pieaug gan būvniecības apjomi, gan pircēju interese par vēl nepabeigtiem mājokļiem. Swedbank dati rāda, ka Rīgas reģionā būvniecības stadijā šobrīd ir vairāk nekā 6300 dzīvokļu jeb par 30% vairāk nekā pirms gada. Katrs trešais no tiem jau ir rezervēts, turklāt vairāk nekā 1200 rezervēto dzīvokļu ekspluatācijā plānots nodot tikai 2027. gadā.
“Lai gan šogad reģistrēto darījumu skaits ir nedaudz zemāks nekā pērn, tas lielā mērā skaidrojams ar izmaiņām pircēju paradumos. Arvien biežāk lēmums par mājokļa iegādi tiek pieņemts jau agrīnā projekta attīstības stadijā, rezervējot dzīvokli vēl būvniecības laikā, kad to iespējams novērtēt tikai pēc projekta plāniem un vizualizācijām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šādu rezervāciju skaits ir gandrīz dubultojies. Tā kā starp mājokļa rezervāciju un nodošanu ekspluatācijā paiet zināms laiks, daļa darījumu statistikā atspoguļosies vēlāk. Tāpēc sagaidām, ka 2026. gadā reģistrēto darījumu skaits kopumā nedaudz pārsniegs pērnā gada līmeni,” norāda Jānis Deksnis, Swedbank Ražošanas un nekustamo īpašumu uzņēmumu apkalpošanas nodaļas Korporatīvo klientu attiecību vadītājs.
Arī turpmākajos gados jauno mājokļu piedāvājums varētu būtiski paplašināties – Rīgas reģionā plānošanas stadijā ir vēl aptuveni 10 300 dzīvokļu ekonomiskajā un biznesa segmentā. Jauno projektu attīstība pakāpeniski izvēršas arī ārpus galvaspilsētas. Būvniecības stadijā jauni dzīvokļi ir Liepājā (277), Kuldīgā (65), Valmierā (53), Jelgavā (50), Saldū (28), Siguldā (24), Ventspilī (18), Cēsīs (16) un Alūksnē (16). Savukārt jauni projekti tiek plānoti Tukumā (150 dzīvokļi), Jēkabpilī (140), Daugavpilī (120) un Gulbenē (48). Kopumā šajās reģionu pilsētās būvniecībā vai plānošanas stadijā ir vairāk nekā 1000 jaunu dzīvokļu.
Mājokļu pieejamība Rīgā sarūk
Lai gan mājokļu tirgū saglabājas salīdzinoši augsta aktivitāte, mājokļu pieejamība Rīgā šogad ir pasliktinājusies. Pēc augstākā punkta sasniegšanas 2025. gada nogalē Swedbank mājokļu pieejamības indekss* 2026. gadā samazinās, tomēr joprojām saglabājas salīdzinoši augstā līmenī. To ietekmē gan dzīvokļu cenu kāpums, kas apsteidz mājsaimniecību ienākumu pieaugumu, gan augošās aizņemšanās izmaksas.
Kā atzīmē Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste: “Latvijas ekonomikā šogad redzama samērā strauja atkopšanās, iekšzemes kopproduktam gada pirmajā pusē augot pat par 3,2% pret 2025. gada pirmo pusgadu. Aktivitāte dzīvokļu tirgū ir atkāpusies no pērnā gada augstajiem līmeņiem, bet joprojām turas virs ilgtermiņa vidējā. Dzīvokļu cenas šogad augušas, īpaši sērijveida dzīvokļu segmentā. Savukārt algu pieauguma temps bijis krietni zemāks nekā pērn un nekā iepriekš prognozēts.
Lielākā izmaiņa šogad ir procentu likmju stāstā, ko noteikuši ģeopolitiskie šoki. Kara Tuvajos Austrumos dēļ strauji augušas pasaules enerģijas izejvielu cenas, kas arvien vairāk virza uz augšu arī eiro zonas un pašmāju inflāciju. Bažās par inflācijas iesakņošanos ECB jau divas reizes šogad cēlusi noguldījumu iespējas uz nakti likmi, kam cieši seko EURIBOR. Finanšu tirgos iecenotas gaidas, ka vēl varētu sekot divi likmju kāpumi par 0,25 procentpunktiem katrs. Augošās procentu likmes liek domāt, ka mājokļu pieejamība varētu tuvākajos ceturkšņos vēl sarukt, piebremzējot arī kopējo aizņemšanās aktivitāti.”
