Latvijas iedzīvotāju iespējas iegādāties automašīnu šogad ir uzlabojušās. Algu pieaugums palīdzējis kompensēt procentu likmju kāpumu, savukārt valsts atbalsta atjaunošana būtiski uzlabojusi tieši elektroauto pieejamību, liecina jaunākais SEB Auto pieejamības indekss*. 

Persona ar vidējiem ienākumiem Latvijā var atļauties auto ar iekšdedzes dzinēju aptuveni 32 500 eiro vērtībā, bet elektroauto, ņemot vērā pieejamo valsts atbalstu, – aptuveni 36 700 eiro vērtībā. Ģimenei ar bērnu un vidējiem ienākumiem pieejami attiecīgi 52 100 un 55 400 eiro vērti auto. Rīgā dzīvojošie abās kategorijās var atļauties vēl dārgākas automašīnas. Salīdzinot ar 2025. gadu, iekšdedzes auto pieejamība ir pieaugusi par 1,1%, savukārt elektroauto pieejamība – par gandrīz 20%. 

Taču pirkuma cena ir tikai daļa no kopējām izmaksām. Degviela vai elektrība, apdrošināšana, apkopes, remonti un auto vērtības kritums var būtiski sadārdzināt sākotnēji izdevīgu pirkumu. Tāpēc jāvērtē ne tikai auto cena, bet arī tā lietošanas izmaksas turpmākajos gados. Šie un citi jautājumi tika apspriesti SEB bankas rīkotajā ekspertu diskusijā “Vai auto Latvijā kļūst par luksusa preci? Un kādu auto šodien varam atļauties?”. 

“Auto Latvijā vēl nekļūst par luksusa preci, un mūsu aprēķini rāda, ka iedzīvotāju reālā pirktspēja saglabājas stabila vai pat pieaug. Pateicoties valsts atbalstam, cilvēks ar vidējiem ienākumiem var atļauties dārgāku elektroauto nekā automašīnu ar iekšdedzes dzinēju. Tomēr pirms pirkuma jāskatās plašāk par līzinga maksājumu, ņemot vērā arī degvielas vai uzlādes izmaksas, apkopi, iespējamos remontus un automašīnas paredzamo vērtību pēc pieciem gadiem,” norāda SEB bankas Līzinga pārvaldes Jauno darījumu un risku nodaļas vadītājs Matīss Janevičs-Dambis. 

Varam atļauties jaunu auto, bet turpinām pirkt vecus 

Lai gan aprēķini rāda, ka Latvijas iedzīvotāji var atļauties jaunu automašīnu, tirgū joprojām dominē lietoti auto. Privātpersonu pirmoreiz Latvijā reģistrēto lietoto automašīnu vidējais vecums 2026. gada deviņos mēnešos sasniedzis gandrīz 13 gadus. Gandrīz pusi no lietoto auto importa veido BMW, Volvo, Audi un Mercedes automašīnas, kuru vidējais vecums pārsniedz 12 gadus. 

“Latvijas iedzīvotāji nereti izvēlas vecāku premium klases auto, nevis jaunāku budžeta vai vidējās klases automašīnu. Zemāka iegādes cena sākumā var šķist vilinoša, taču veca auto remonta izmaksas un degvielas patēriņš ir grūtāk prognozējami, un tie var pārsniegt sākotnējo ietaupījumu. Latvijas auto tirgū atspoguļojas Eiropas agrāko gadu tendences: jauno auto segmentā dominē benzīna automašīnas, savukārt lietoto auto tirgū joprojām lielākā daļa ir dīzeļauto. Lai gan elektroauto skaits aug, 2026. gada septembra beigās sasniedzot 18 703 transportlīdzekļus, tie vēl joprojām veido tikai 2,3% no Latvijā reģistrēto vieglo automašīnu skaita,” skaidro Matīss Janevičs-Dambis. 

Auto izvēli ietekmē arī notikumi ārpus Latvijas 

Transporta izmaksas ir cieši saistītas ar norisēm pasaulē. Eiropas Savienība importē aptuveni 97% no patērētās naftas, tāpēc ģeopolitiskie satricinājumi un piegāžu traucējumi ātri atspoguļojas arī degvielas cenās Latvijā. 

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas naftas īpatsvars Eiropas Savienības importā samazinājies no aptuveni 26% 2021. gadā līdz 2,2% 2025. gadā. Tomēr piegādātāju maiņa nav novērsusi atkarību no importētiem energoresursiem. Nozīmīgi piegādātāji ir arī Tuvo Austrumu valstis, kur politiskā nestabilitāte var ietekmēt naftas pieejamību un cenu. 

“Pērkot auto, mēs zinām tā cenu šodien, bet nezinām, cik pēc trim vai pieciem gadiem maksās degviela. Naftas cenu ietekmē pieprasījums, kari, politiskā nestabilitāte un piegāžu traucējumi. Kamēr transports lielā mērā balstās uz importētu naftu, šie riski saglabājas arī Latvijas autovadītājiem. Plašāka vietējās elektroenerģijas izmantošana transportā šo atkarību var mazināt, lai gan rodas arī citi riski, piemēram, saistībā ar bateriju izejvielām un piegādes ķēdēm,” saka SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 

Uzlādes iespējas ietekmē elektroauto izdevīgumu 

Tas, vai elektroauto būs izdevīgs, lielā mērā atkarīgs no ikdienas nobraukuma un uzlādes iespējām. Regulāri uzlādējot auto mājās vai darbā, izmaksas var būt zemākas. Publiskais uzlādes tīkls ļauj elektroauto izmantot arī garākos maršrutos, taču regulāra ātrās uzlādes izmantošana parasti izmaksā vairāk nekā uzlāde mājās. 

“Elektroauto lietošanu noteikti nevar vērtēt pēc viena aprēķina. Pirms auto iegādes jāizvērtē savi braukšanas paradumi, nobraukums un pieejamās uzlādes iespējas. Ja cilvēks ikdienā nobrauc lielāku attālumu un auto var uzlādēt mājās, tas būs finansiāli visizdevīgākais risinājums. Tajā pašā laikā arī tad, ja auto uzlādei ikdienā tiek izmantots publiskais tīkls, uzlādēt bateriju būs ekonomiski izdevīgāk nekā piepildīt iekšdedzes dzinēja auto bāku. Turklāt publiskā uzlāde dod iespēju elektroauto izmantot daudz plašāk un neaprobežoties tikai ar ierastajiem ikdienas maršrutiem, droši ceļojot pa Latviju, Baltiju un visu Eiropu,” norāda Ignitis ON elektroauto uzlādes tīkla attīstības vadītājs Latvijā Arturs Svekris. 

Ignitis ON veiktā elektroauto lietotāju aptauja** rāda, ka mājas uzlāde ir pieejama 62% elektroauto vadītāju. Mājās auto var uzlādēt 90% privātmāju iedzīvotāju, savukārt 67% daudzdzīvokļu namu iedzīvotāju šādas iespējas nav. Tāpēc līdzās mājas uzlādes risinājumiem būtiska nozīme ir publiskajam uzlādes tīklam, īpaši pilsētās un pie daudzdzīvokļu mājām. 

Interese par elektroauto aug, taču populārākā izvēle joprojām ir hibrīds 

SEB bankas veiktā iedzīvotāju aptauja*** rāda, ka auto pircēju izvēle pakāpeniski mainās. Starp tiem, kuri plāno iegādāties auto, gada laikā samazinājusies benzīna un dīzeļauto popularitāte, bet pieaugusi interese par hibrīdiem un elektroauto. 

Hibrīdu, ieskaitot ārēji uzlādējamos hibrīdus, šogad izvēlētos 45% potenciālo auto pircēju, salīdzinot ar 41% pērn. Potenciālo elektroauto pircēju īpatsvars pieaudzis no 11% līdz 16%. Savukārt interese par dīzeļauto sarukusi no 25% līdz 20%, bet par benzīna auto – no 22% līdz 19%. 

“Hibrīdu augstā popularitāte liecina, ka, lai gan iedzīvotāji meklē veidus kā samazināt izdevumus par transportu, degvielu aizstājot ar elektrību, vairums pagaidām vēl nav gatavs pāriet uz pilnībā elektrisku transportu. Elektroauto izvēlē arvien lielāka nozīme ir tam, vai tas atbilst ikdienas maršrutiem, uzlādes iespējām un budžetam,” noslēdz Matīss Janevičs-Dambis. 

* Auto pieejamības indekss parāda, kādas cenas auto Latvijas iedzīvotājs ar vidējo algu var atļauties, iegādājoties auto līzingā un neuzņemoties pārmērīgu finanšu risku. Indekss aprēķināts, izmantojot septembra beigās pieejamos datus par vidējo algu, aktuālajām procentu likmēm un valsts atbalstu. Aprēķinā pieņemts, ka viena persona līzinga maksājumam novirza ne vairāk kā 25% no neto ienākumiem, bet ģimene ar bērnu – ne vairāk kā 20% no kopējiem ienākumiem. Līzinga termiņš ir pieci gadi, pirmā iemaksa – 15%. Elektroauto aprēķinā ņemts vērā pieejamais valsts atbalsts un zemāka līzinga procentu likme. 

** Pētījumu pēc “Ignitis ON” pasūtījuma 2026. gada augustā Latvijā veica Mārketinga un komunikācijas zinātņu institūts, aptaujājot 403 elektroauto un uzlādējamo hibrīdauto jeb BEV/PHEV lietotājus. 

*** Iedzīvotāju aptaujas pēc SEB bankas pasūtījuma veica uzņēmums “Norstat”. 2025. gada septembra aptaujā piedalījās 1001 Latvijas iedzīvotājs, bet 2026. gada augusta aptaujā – 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.