Eiropas Centrālā banka (ECB) 29. oktobrī atstāja galvenās procentu likmes nemainīgas. ECB depozīta iespējas likme saglabājas 2,50% līmenī pēc diviem paaugstinājumiem jūnijā un septembrī. Lēmums bija vienprātīgs, tomēr tas vēl nenozīmē, ka likmju celšana ir beigusies. ECB turpinās vērtēt jaunākos ekonomikas datus, un vēl viens likmju paaugstinājums šogad joprojām ir iespējams. 

Centrālajai bankai pašlaik jālīdzsvaro divi pretēji riski. Dārgāka enerģija veicina inflāciju, bet vienlaikus samazina iedzīvotāju pirktspēju un palielina uzņēmumu izmaksas. Arī aizņemšanās finanšu tirgos jau ir kļuvusi dārgāka. Tādēļ ECB pagaidām izvēlējusies nogaidīt un rūpīgāk novērtēt, kā enerģijas cenu kāpums un stingrāki finansēšanas nosacījumi ietekmē ekonomiku. 

Kāpēc inflācija joprojām rada bažas? 

Septembrī gada inflācija eiro zonā sasniedza 3,8%, pārsniedzot ECB noteikto 2% mērķi. Galvenais cenu kāpuma virzītājs joprojām ir enerģija, īpaši degviela. 

Dārgākas enerģijas ietekmi iedzīvotāji vispirms izjūt degvielas, elektrības un apkures izmaksās. Taču, ja enerģijas cenas ilgstoši saglabājas augstas, sadārdzinājums pakāpeniski var atspoguļoties arī citu preču un pakalpojumu cenās. Pagaidām ECB vēl nesaskata, ka enerģijas cenu kāpums būtu būtiski ietekmējis algas un plašāku preču un pakalpojumu cenu loku. Tomēr, jo ilgāk enerģijas cenas saglabājas augstas, jo lielāks ir risks, ka arī inflācija kļūs noturīgāka. 

Kāpēc ECB šoreiz likmes nepaaugstināja? 

ECB lēmumi nav vienīgais faktors, kas ietekmē aizņemšanās izmaksas. Pēdējās nedēļās finanšu tirgos būtiski pieaugušas ilgtermiņa procentu likmes. Tas sadārdzina finansējumu un ar laiku var mazināt gan uzņēmumu investīcijas, gan iedzīvotāju tēriņus. Tātad aizņemšanās nosacījumi jau kļūst stingrāki arī bez jauna ECB likmju paaugstinājuma. 

Vienlaikus enerģijas sadārdzinājums pats par sevi bremzē ekonomiku, jo pēc rēķinu apmaksas iedzīvotājiem paliek mazāk naudas citiem pirkumiem. Tādēļ ECB cenšas izvairīties gan no pārāk vājas reakcijas uz inflāciju, gan no nevajadzīgi straujas ekonomikas bremzēšanas. Oktobra sanāksmē tika apspriesta arī iespēja likmes paaugstināt, tomēr visi padomes locekļi vienojās pagaidām nogaidīt. 

Ko varētu sagaidīt turpmāk? 

Finanšu tirgus dalībnieki sagaida vēl vienu procentu likmju paaugstinājumu šā gada decembrī un pieļauj, ka likmes varētu tikt paaugstinātas vēlreiz arī nākamgad. Tomēr tās ir tirgus gaidas, nevis ECB apņemšanās. Prognozes var mainīties atkarībā no jaunākajiem ekonomikas datiem. 

Īpaši nozīmīga būs decembra sanāksme, kad ECB būs pieejamas atjaunotas ekonomikas prognozes un vairāk datu par inflāciju, ekonomikas izaugsmi un enerģijas cenu ietekmi. 

Ko tas nozīmē kredītņēmējiem un krājējiem? 

Šogad 3 mēnešu EURIBOR pieaudzis par aptuveni 0,6 procentpunktiem līdz 2,62%, 6 mēnešu EURIBOR par 0,85 procentpunktiem līdz 2,96%, bet 12 mēnešu EURIBOR – par 1 procentpunktu līdz 3,29%. 

Piemēram, 6 mēnešu EURIBOR kāpums 100 000 eiro mājokļa kredītam ar atlikušo termiņu 20 gadi varētu palielināt mēneša maksājumu par aptuveni 45 eiro salīdzinājumā ar gada sākumu. Savukārt 30 000 eiro auto finanšu līzingam ar atlikušo termiņu pieci gadi mēneša maksājums varētu pieaugt par aptuveni 12 eiro. 

Kredītņēmējiem ar mainīgas likmes aizdevumiem oktobra ECB lēmums pats par sevi nenozīmē tūlītējas izmaiņas ikmēneša maksājumā. Ja kredīts piesaistīts EURIBOR, likmes izmaiņas maksājumu ietekmē līgumā noteiktajā likmes pārskatīšanas datumā. 

Savukārt krājējiem augstākas procentu likmes var pavērt labākas iespējas gūt procentu ienākumus. Tomēr ECB likme nav tas pats, kas noguldījuma likme. Banku piedāvājumi atšķiras atkarībā no uzkrājuma veida un termiņa. 

Kā saglabāt un vairot uzkrājumu vērtību? 

Krājkonti un termiņnoguldījumi ir piemēroti drošības rezervei un tuvāko gadu mērķiem. Taču to procentu ienākumi ne vienmēr pilnībā kompensē inflāciju. Tāpēc ilgākā termiņā ieguldījumi var palīdzēt saglabāt uzkrājumu pirktspēju un audzēt kapitālu. 

Ieguldot ir iespējams piedalīties uzņēmumu un pasaules ekonomikas izaugsmē. Jo ilgāks ir ieguldīšanas termiņš, jo vairāk laika ir kapitāla pieaugumam un jo mazāk ieguldījumu rezultātus ietekmē īstermiņa tirgus svārstības. 

Viens no praktiskiem veidiem, kā veidot kapitālu, ir ieguldīt regulāri, piemēram, katru mēnesi. Tas ļauj sākt arī ar nelielām summām un mazina nepieciešamību mēģināt uzminēt veiksmīgāko brīdi ieguldīšanai. 

Likmju samazinājums šobrīd nav gaidāms 

ECB oktobrī ieturēja pauzi, taču vēl nav paziņojusi par likmju celšanas beigām. Enerģijas cenas joprojām uztur augstu inflācijas risku, bet dārgāks finansējums vienlaikus bremzē ekonomiku. 

Tāpēc kredītņēmējiem pagaidām nevajadzētu paļauties uz drīzu aizņemšanās izmaksu samazināšanos. Savukārt krājējiem ir vērts pārbaudīt, vai īstermiņa uzkrājumi pelna procentus un vai ilgtermiņa uzkrājumu veids atbilst viņu nākotnes mērķiem. 

Oļegs Andrejevs, SEB bankas Uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs 

Ieguldīšana ir ilgtermiņa pieeja, kurā jārēķinās arī ar tirgus svārstībām. Ieguldījumu vērtība var gan pieaugt, gan samazināties, un atdeve nav garantēta. Izvēlieties saviem mērķiem, ieguldīšanas termiņam un riska tolerancei piemērotu risinājumu.