Iespēja strādāt attālināti Latvijas darba tirgū vēl aizvien ir aktuāla, taču tā nav vienādi pieejama visiem. Kamēr 31 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem plāno strādāt attālināti no ārvalstīm, gandrīz trešdaļa jeb 32 % Latvijas iedzīvotāju norāda, ka viņu darba specifika attālinātu darbu vispār nepieļauj, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. 

Īpaši izteiktas atšķirības vērojamas starp reģioniem – Latgalē attālināti nevar strādāt 52 % aptaujāto, bet Rīgas reģionā – 25 %. Attālināta darba iespējas Latvijā kopumā turpina pieaugt. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2026. gada otrajā ceturksnī regulāri attālināti strādāja 16,8 % darba ņēmēju, salīdzinot ar 13,4 % attiecīgajā periodā pērn. 

Citadeles aptauja vienlaikus rāda, ka īpaši liela interese par iespēju strādāt ārpus Latvijas ir jaunākajai paaudzei. Piektā daļa jeb 20 % iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu laikā jau vismaz reizi strādājuši attālināti no citas valsts, savukārt vēl 31 % plāno to darīt. 

Palielinoties vecumam, interese sarūk. Darbu no citas valsts nākotnē plāno 20 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 39 gadiem, 16 % 40–49 gadu grupā, 10 % 50–59 gadu grupā un tikai 3 % iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem. 

“Aptaujas rezultāti apstiprina to, ko redzam ikdienā – attālinātais darbs ir kļuvis par ierastu lietu, tomēr ne visiem tas ir pieejams. Jaunākajai paaudzei iespēja daļu laika strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas arvien biežāk ir viens no kritērijiem, pēc kuriem tiek vērtēts darba devējs. Taču vienlaikus ir liela daļa profesiju, kurās attālināts darbs objektīvi nav iespējams. Tāpēc darba devējiem svarīgi domāt par elastību plašāk – ne tikai par to, no kurienes cilvēks strādā, bet arī par iespējām pielāgot darba laiku un organizāciju. Šobrīd elastība vairs nav jautājums tikai par darba vietu, bet gan iespēja darbu organizēt tā, lai tas būtu efektīvs gan uzņēmumam, gan darbiniekam,” norāda bankas Citadele Personāla administratīvās nodaļas vadītāja Ilze Siliņa. 

Rīgā un Latgalē – būtiski atšķirīgas iespējas 

Atšķirības īpaši spilgti redzamas reģionos. Rīgas statistiskajā reģionā 20 % iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir strādājuši attālināti no citas valsts, bet vēl 17 % to plāno. Latgalē šāda pieredze ir 6 % iedzīvotāju, savukārt vēl 8 % plāno to izmēģināt. 

Vienlaikus Latgalē 52 % aptaujāto norāda, ka viņu darba specifika attālinātu darbu nepieļauj. Rīgas reģionā tādu ir 25 %, Zemgalē – 26 %, Vidzemē – 35 %, bet Kurzemē – 38 %. 

“Šīs atšķirības lielā mērā saistītas ar profesiju un darba vietu struktūru. Ražošanā, tirdzniecībā, klientu apkalpošanā un daudzos citos klātienes darbos iespēju strādāt attālināti nav iespējams nodrošināt. Tas nenozīmē, ka šiem darbiniekiem nevar piedāvāt elastību – tā var būt iespēja savlaicīgāk plānot maiņas, ietekmēt savu darba grafiku vai elastīgāk noteikt darba dienas sākumu un beigas. Darba devējiem arvien vairāk būs jādomā, kā elastību nodrošināt arī tiem cilvēkiem, kuru darbs nenotiek pie datora,” saka Ilze Siliņa. 

Kopumā 14 % Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir strādājuši attālināti no citas valsts – 9 % to darījuši vairākkārt, bet 5 % vienu reizi. Vēl 14 % līdz šim šādu iespēju nav izmantojuši, taču plāno to darīt nākotnē. 

“Arī Citadelē redzam, ka darbiniekiem arvien svarīgāka kļūst iespēja sabalansēt profesionālo un privāto dzīvi. Tāpēc darba organizācijā cenšamies nodrošināt elastību, ņemot vērā konkrētā amata pienākumus un komandas vajadzības. Vienlaikus redzam, ka darba devēja pieeja elastīgam darbam ir viens no jautājumiem, kam kandidāti pievērš uzmanību jau atlases procesā,” saka I. Siliņa. 

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.