Eirozonas ekonomika 3. ceturksnī pārsteidza ar spēcīgu izaugsmi, lai gan signāli no Francijas un Vācijas liecina par iespējamu izaugsmes palēnināšanos. Tikmēr ASV ekonomiku turpināja balstīt noturīgs patēriņš un investīcijas mākslīgajā intelektā. Vienlaikus centrālās bankas saglabā piesardzību, jo inflācijas riski joprojām ir augsti, bet stingrāki finanšu nosacījumi jau sāk ierobežot ekonomisko aktivitāti, norāda bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Trešajā ceturksnī eirozonas ekonomikas izlaide pieaugusi par 0,4 % ceturkšņa griezumā
Šis rezultāts sekoja spēcīgai izaugsmei 2. ceturksnī jeb 0,6 % apmērā un bija ievērojami labāks, nekā gaidīja analītiķi. Izņemot Franciju un Lietuvu, visas pārējās eirozonas valstis, kas jau publicējušas 3. ceturkšņa rezultātus, uzrādīja izaugsmi ceturkšņa laikā. Otro ceturksni pēc kārtas būtisku pozitīvu devumu eirozonas ekonomikas izaugsmei nodrošināja svārstīgais Īrijas IKP. Vācijas ekonomikas apjoms 3. ceturksnī pieauga par 0,2 %, taču tas bija vājākais rezultāts pēdējā gada laikā. Savukārt Francijas ekonomika kopš pērnā gada nogales nav augusi, un 3. ceturksnī IKP samazinājās vēl par 0,1 % ceturkšņa griezumā. Turklāt dramatisks Francijas uzņēmēju noskaņojuma pasliktinājums oktobrī varētu liecināt par vājākiem IKP rezultātiem gada nogalē gan Francijā, gan eirozonā kopumā.
Eirozonas noturība pret ārējiem šokiem ļāvusi Bloomberg aptaujātajiem analītiķiem pēdējo mēnešu laikā paaugstināt 2026. gada ekonomikas izaugsmes prognozi līdz 1 %, savukārt 2027. gadā tiek prognozēts 1,3 % IKP pieaugums.
Spēcīgs patēriņš un MI investīcijas veicina ASV izaugsmi
ASV ekonomika 3. ceturksnī uzrādījusi 3,4 % pieaugumu anualizētā izteiksmē, jeb 0,8 % ceturkšņa griezumā. Šī bija straujākā izaugsme pēdējā gada laikā, nedaudz pārsniedzot tirgus prognozes. Izaugsmes paātrinājumu 3. ceturksnī balstīja noturīgs mājsaimniecību patēriņš, investīciju uzplaukums mākslīgajā intelektā (MI) un valdības izdevumu atkopšanās pēc vājāka 2. ceturkšņa. Strauji pieauga arī preču krājumi.
Mājsaimniecību izdevumi 3. ceturksnī pieauga par 3,8 % anualizētā izteiksmē un bija par 2,5 % augstāki nekā pirms gada. Privātos tēriņus turpināja atbalstīt noturīgs ienākumu kāpums. Rīcībā esošie ienākumi 3. ceturksnī pieauga par nepilniem 5 %. Taču iedzīvotāji inflācijas ietekmi kompensēja, mazinot uzkrājumus. Septembrī tie veidoja tikai 3,8 % no rīcībā esošajiem ienākumiem, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2022. gada rudens.
Apjomīgas investīcijas mākslīgajā intelektā un ar to saistītajās jomās nodrošināja uzņēmumu investīciju kāpumu nedzīvojamajā segmentā par nepilniem 13 % anualizētā izteiksmē jeb 8,4 % gada griezumā. Neskaitot Covid-19 pandēmijas gadus, šis bija straujākais kāpums 15 gadu laikā, taču liela daļa ASV MI investīciju balstās uz importu, kas atsver investīciju pozitīvo devumu IKP izaugsmei. IKP izaugsmi 3. ceturksnī bremzēja arī investīciju samazinājums dzīvojamajā segmentā. ASV būvnieku noskaņojums patlaban ir zemākajā līmenī kopš 2012. gada vidus. Gada griezumā ASV ekonomika 3. ceturksnī pieauga par 2,1 %. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm ASV IKP 2026. gadā varētu pieaugt par 2,3 %, bet 2027. gadā – par 2,1 %.
Oktobra sēdē gan ASV Federālā rezervju sistēma, gan ECB atstāja bāzes procentu likmes nemainīgas
ASV procentu likme saglabājās 3,75-4,00 % diapazonā, bet ECB depozīta likme palika 2,5 % līmenī. Abu centrālo banku vadītāji netieši norādīja uz iespējamu likmju paaugstināšanu šā gada decembrī, ņemot vērā paaugstināto inflāciju abos reģionos, ko joprojām veicina ieilgušais konflikts Tuvajos Austrumos un augstās energoresursu cenas. Vienlaikus centrālbaņķieri pagaidām nesaskata būtisku cenu spiedienu citās patēriņa kategorijās ārpus energoresursu sektora un centīsies nepieļaut tā izplatīšanos arī turpmāk.
Gan FRS, gan ECB savos komentāros atzīmēja, ka finanšu nosacījumi pēdējā laikā kļuvuši stingrāki, pieaugot valdību etalonobligāciju ienesīgumam. Tas varētu mazināt centrālo banku nepieciešamību un vēlmi agresīvi paaugstināt procentu likmes. Saskaņā ar fjūčeru tirgus prognozēm tirgus dalībnieki tuvākā gada laikā sagaida vēl divus vai trīs procentu likmju paaugstinājumus par 0,25 procentpunktiem abos reģionos. Tomēr trešā likmju paaugstinājuma iespējamība pēdējās dienās ir būtiski samazinājusies.
