Image

Pēdējos gados digitālie risinājumi arvien straujāk ienāk iedzīvotāju ikdienā, mainot arī to, kā tiek veikti norēķini par precēm un pakalpojumiem. Maksājumi internetā kļuvuši par pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu – no rēķinu apmaksas līdz iepirkumiem e-veikalos. Pieaugot digitālo darījumu skaitam, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta arī drošībai un tam, kā iedzīvotāji izvēlas apstiprināt savus maksājumus tiešsaistē. Kādiem maksājumu autentifikācijas veidiem iedzīvotāji dod priekšroku, skaidro Luminor bankas eksperts Ulvis Pāvuls. 

Vairums iedzīvotāju izvēlas papildu autentifikāciju 

Lielākā daļa eirozonas iedzīvotāju, veicot maksājumus tiešsaistē, priekšroku dod risinājumiem ar papildu drošības līmeni, liecina Eiropas Centrālā bankas (ECB) dati1. Vidēji 50 % iedzīvotāju izvēlas maksājumus veikt kopā ar papildu autentifikācijas jeb personas atpazīšanas pasākumiem, piemēram, PIN kodu, vienreizēju paroli vai speciālo kodu. Tas apliecina, ka drošības aspekts joprojām ir noteicošais faktors, pat ja tas nozīmē papildu darbības maksājuma apstiprināšanas procesā. 

Vienlaikus ECB dati rāda, ka sabiedrībā pastāv arī pieprasījums pēc vienkāršākiem vai tehnoloģiski modernākiem risinājumiem. Aptuveni 24 % respondentu norādījuši, ka dod priekšroku maksājumu datu izmantošanai bez papildu autentifikācijas. Savukārt 22 % iedzīvotāju priekšroku dod biometriskajai autentifikācijai, piemēram, pirkstu nospiedumu vai sejas atpazīšanai. 

“Redzam, ka daļa sabiedrības prioritizē maksimālu drošību, savukārt citi augstu novērtē ātrumu un ērtumu, ko sniedz biometriskie vai vienkāršotie risinājumi. Tas nozīmē, ka, attīstot digitālo maksājumu vidi, ir būtiski nodrošināt elastīgus un arī dažādus autentifikācijas risinājumus, kas vienlaikus garantē augstu drošības līmeni un ērtu lietošanas pieredzi. Tas ir signāls arī uzņēmumiem, kas ievieš savas pieejas – pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem turpina augt, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas šīm tendencēm, iegūst konkurētspējas priekšrocības. Kopumā šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci – digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt,” norāda U. Pāvuls. 

Sievietes biežāk veic pirkumus internetā 

Tiešsaistes iepirkšanās ir būtiska ikdienas sastāvdaļa lielākajai daļai iedzīvotāju. Pērn pēdējo trīs mēnešu laikā pirkumus internetā veikušas 58 % sieviešu un 49,7 % vīriešu2, kas liecina, ka sievietes tiešsaistes iepirkšanās paradumos ir aktīvākas. Šī tendence īpaši pastiprinājās pandēmijas laikā, kad regulāri attālinātie pirkumi kļuva par nepieciešamību, un daļa no šiem paradumiem saglabājusies arī šodien. Visbiežāk iedzīvotāji internetā iegādājas apģērbus, apavus un aksesuārus. 

Kā iepirkties droši? 

Drošība iepērkoties tiešsaistē ir īpaši svarīga, jo digitālajā vidē pastāv dažādi riski – no viltus interneta veikaliem un pikšķerēšanas e-pastiem līdz ļaunprātīgām lietotnēm un datu noplūdēm. Lai pasargātu savus finanšu līdzekļus un personīgo informāciju, svarīgi ievērot vairākus pamatprincipus. Vienmēr pārbaudīt vietņu drošību – to var atpazīt pēc “https://” adreses un slēdzenes ikonas pārlūkprogrammā, vienlaikus saglabājot piesardzību ar saitēm vai e-pastiem no nezināmiem avotiem. Nekad nesniegt personisko vai maksājumu informāciju, ja neesat pārliecināts par vietnes vai sūtītāja drošumu. 

Tāpēc īpaša uzmanība jāvelta arī autentifikācijai. Ieteicams izmantot modernus drošības rīkus, piemēram, Smart‑ID, kas ļauj droši apstiprināt maksājumus un identificēt sevi internetbankā vai citās e-pakalpojumu platformās. Neapstipriniet maksājumus, ja pats tos neesat iniciējis. Ja pēkšņi Smart‑ID pieprasa PIN kodu, iespējams, kāda cita persona mēģina piekļūt jūsu kontam. Vienmēr salīdziniet kodu, kas parādās Smart‑ID lietotnē, ar kodu, ko rāda jūsu internetbankas vai e-veikala sistēma, un pārbaudiet maksājuma summu. Ja abi kodi sakrīt un summa atbilst jūsu darījumam, tikai tad droši ievadiet PIN kodu un apstipriniet maksājumu. 

Papildu piesardzības pasākumi ietver regulāru paroļu maiņu, programmatūras un antivīrusu atjaunināšanu, kā arī divu faktoru autentifikācijas izmantošanu, kad vien iespējams. Apzinīga un uzmanīga pieeja tiešsaistes iepirkšanās procesam būtiski samazina krāpšanas risku un palīdz saglabāt drošību digitālajā vidē.

  1. https://www.ecb.europa.eu/stats/ecb_surveys/space/html/ecb.space2024~19d46f0f17.en.html ↩︎
  2. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/informacijas-tehn/ikt-majsaimniecibas/25568-iedzivotaju-pirkumi-interneta?themeCode=EK ↩︎

Citas ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Lapas - 0

Skatīt vairāk