Teju četri no desmit jeb 37% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka, atsakoties no sava biežākā “naudas pazudinātāja”, mēnesī varētu ietaupīt vismaz 50 eiro jeb vairāk nekā 600 eiro gadā. Savukārt vairāk nekā puse no tiem, kuri zina, kā izmantotu ietaupīto naudu, to novirzītu drošības spilvenam, uzkrājumam vai ieguldījumiem, liecina SEB bankas aptauja.* 

Gandrīz katrs ceturtais jeb 24% iedzīvotāju starp biežākajiem naudas pazudinātājiem min preces, kas iegādātas tikai atlaides dēļ, lai gan patiesībā nav bijušas vajadzīgas. Savukārt 22% atzīst, ka nauda mēdz pazust impulsīvos pirkumos internetā. 

Preces, ko iegādājas tikai atlaides dēļ, biežāk min sievietes. Par savu naudas pazudinātāju tās nosauc 29% sieviešu un 17% vīriešu. Īpaši bieži to norāda iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem, kuru vidū šādus tēriņus min gandrīz trešdaļa jeb 31% aptaujāto. 

“Novembrī, tuvojoties Melnajai piektdienai, atlaižu piedāvājumi vairs neaprobežojas tikai ar vienu dienu. Īpašās cenas, atlaižu kodi un paziņojumi par ierobežotu preču skaitu pircējus sasniedz visa mēneša garumā. Tas rada sajūtu, ka lēmums jāpieņem nekavējoties, taču šķietami izdevīgs piedāvājums ne vienmēr nozīmē reālu ietaupījumu. Ja iegādājamies preci, kuru bez atlaides nebūtu pirkuši, mēs nevis ietaupām, bet iztērējam naudu neplānotam pirkumam. Tāpēc pirms atlaižu perioda ir vērts izveidot vajadzīgo pirkumu sarakstu un noteikt konkrētu budžetu. Noder arī cenu salīdzināšana dažādos veikalos un iepriekšējās cenas pārbaudīšana, nepaļaujoties tikai uz norādīto atlaides procentu. Patiesi izdevīgs piedāvājums ļauj par zemāku cenu iegādāties jau iepriekš vajadzīgu lietu, nevis rada jaunu vajadzību,” uzsver SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Vairāk nekā trešdaļa varētu ietaupīt vismaz 50 eiro mēnesī 

Piektā daļa jeb 21% iedzīvotāju norāda, ka, atsakoties no sava biežākā naudas pazudinātāja, mēnesī varētu ietaupīt no 26 līdz 50 eiro. Savukārt 37% varētu ietaupīt virs 50 eiro mēnesī jeb vairāk nekā 600 eiro gadā. Tostarp 17% aptaujāto potenciālais ietaupījums pārsniegtu 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā. 

Visbiežāk iespēju ietaupīt saskata iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Gandrīz puse jeb 47% aptaujāto vecumā no 30 līdz 39 gadiem uzskata, ka, atsakoties no biežākā naudas pazudinātāja, varētu ietaupīt vairāk nekā 50 eiro mēnesī. Vecumā no 40 līdz 49 gadiem tā domā 41% aptaujāto. 

Domājot par ietaupītās naudas izmantošanu, iedzīvotāji visbiežāk izvēlētos finansiālo drošību un nākotnes mērķus. Gandrīz trešdaļa jeb 31% to krātu neparedzētiem gadījumiem, savukārt 21% ieguldītu vai krātu nākotnei. Vēl 20% ietaupīto novirzītu ceļojumam, bet 8% izmantotu kredīta ātrākai atmaksai. 

Katrs sestais nožēlojis pirkumu vairāk nekā 100 eiro vērtībā 

Nevajadzīgi vai impulsīvi pirkumi ne vienmēr ir tikai nelieli ikdienas tēriņi. 14% aptaujāto norāda, ka dārgākais spontānais vai nevajadzīgais pirkums, kuru viņi nožēlo, maksājis no 51 līdz 100 eiro. Vēl 8% nožēlo pirkumu 101–200 eiro vērtībā, 3% iztērējuši 201–300 eiro, bet 5% atzīst, ka nevajadzīgais pirkums maksājis vairāk nekā 300 eiro. 

Kopumā katrs sestais jeb 16% aptaujāto ir nožēlojis spontānu vai nevajadzīgu pirkumu, kas maksājis vairāk nekā 100 eiro. Vīrieši dārgus nevajadzīgus pirkumus, kurus nožēlo, min nedaudz biežāk nekā sievietes. Pirkumu, kas maksājis vairāk nekā 300 eiro, nožēlojuši 6% vīriešu un 4% sieviešu. 

“Melnās piektdienas laikā lielāki pirkumi var šķist īpaši vilinoši, jo atlaides radītais ietaupījums naudas izteiksmē izskatās ievērojams. Tomēr pirms pirkuma ir vērts sev pajautāt ne tikai, cik daudz ietaupām, bet arī, cik daudz iztērējam. Ja prece iepriekš maksāja 300 eiro un tagad pieejama par 200 eiro, esam ietaupījuši 100 eiro tikai tad, ja šis pirkums jau bija plānots. Pretējā gadījumā esam nevis ietaupījuši 100 eiro, bet iztērējuši 200,” noslēdz Linda Šablinska. 

Jau iepriekš minēts, ka gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka mēneša beigās viņiem ļoti bieži vai reizēm rodas sajūta, ka daļa naudas ir iztērēta, bet nav īsti saprotams, kur tā palikusi. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada septembrī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.