Pieaugot krāpniecības riskiem, Latvijas iedzīvotāji pastiprināti rūpējas par savu drošību. Vairāk nekā puse iedzīvotāju kritiski izvērtē saņemto informāciju, regulāri pārbaudot e-pastus, īsziņas, zvanus un interneta saites, savukārt daudzi iegulda laiku zināšanu pilnveidē un izvairās no finanšu darījumiem nepārbaudītās platformās, liecina Luminor bankas aptauja. 

Darbības krāpniecības mazināšanai kļūst par ikdienas ieradumu 

Lai izvairītos no krāpniecības, visbiežāk iedzīvotāji kritiski izvērtē saņemto informāciju – 53 % norāda, ka regulāri pārbauda e-pastus, telefona zvanus, īsziņas un mājaslapās pieejamās saites. Vienlaikus 40 % iedzīvotāju apzināti papildina savas zināšanas par izplatītākajiem krāpniecības veidiem un digitālās drošības riskiem, un gandrīz tikpat izvairās no ieguldījumiem nepārbaudītās vai nezināmās platformās, tādējādi samazinot iespējamos finanšu zaudējumus. 

“Krāpšana ir pastāvīgs drauds, kas var skart ikvienu no mums. Redzam, ka iedzīvotāji apzināti izturas pret savu digitālo drošību un ikdienā veic dažādas darbības, lai sevi pasargātu no krāpniecības. Kritiska domāšana, regulāra finanšu uzraudzība un drošības rīku izmantošana ir nozīmīgs pamats personīgajai finanšu drošībai. Vienlaikus jāatceras, ka krāpnieku galvenais “darba rīks” ir cilvēku emocijas – bailes, steigas sajūta vai cerības, ko raisa vilinoši, nereāli solījumi. Tādēļ ikvienā situācijā, kad saziņa rada aizdomas vai rosina rīkoties nekavējoties, ir īpaši svarīgi apstāties, nomierināties un rūpīgi visu pārdomāt. Šādos brīžos ieteicams sazināties ar ģimeni, draugiem vai citiem uzticamiem cilvēkiem un vēlreiz kritiski izvērtēt saņemto informāciju, pirms pieņemt jebkādus lēmumus. Iesaku ievērot principu, ka katra saņemtā ziņa, zvans vai e-pasts vispirms jāuztver kā potenciāli krāpniecisks, un rīkoties tikai pēc rūpīgas pārliecības, ka tā nav,” atgādina Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma. 

Aptuveni trešdaļa iedzīvotāju regulāri uzrauga savus finanšu darījumus un kontus un izmanto dažādus drošības rīkus, tostarp divpakāpju autentifikāciju un pretvīrusu programmas. Divpakāpju autentifikācija jeb 2FA darbojas pēc vienkārša principa – lai piekļūtu kontam vai pakalpojumam, nepietiek tikai ar paroli, bet ir nepieciešams arī otrs drošības elements, piemēram, kods, kas saņemts īsziņā, vai darbības apstiprināšanā citā lietotnē. Šī pieeja ievērojami samazina risku, jo, pat ja krāpnieks ir ieguvis jūsu paroli, viņš tik un tā nevarēs piekļūt kontam bez otrā faktora. 

Aptauja rāda, ka biežāk drošības pasākumiem uzmanību pievērš gados jaunākas iedzīvotāju grupas vecumā no 18 līdz 29 gadiem, taču biežāk zināšanas par krāpniecības veidiem un drošības riskiem pilnveido iedzīvotāji vecumā no 50 līdz 74 gadiem. 

Piesardzība ir galvenais veids, kā pasargāt sevi 

Krāpnieki arvien biežāk izmanto dažādus saziņas kanālus – telefonzvanus, e‑pastus, īsziņas un viltus vietnes –, lai manipulētu ar cilvēku emocijām un ar viltu iegūtu sensitīvu informāciju. Luminor bankas aptauja rāda, ka aizvadītā gada laikā visbiežāk iedzīvotāji saskārušies ar telefonkrāpniecību, taču bieži tiek izmantoti arī e‑pasti un īsziņas. Šādās situācijās ļoti svarīgi ir neizpaust paroles, PIN kodus, konta datus vai instalēt programmatūru, ko pieprasa nepazīstami sūtītāji. Ja rodas aizdomas par krāpniecību, drošākais risinājums ir pārtraukt saziņu, bloķēt aizdomīgos kontaktus un sazināties tikai caur oficiāliem, publiski pieejamajiem kanāliem, kā arī nekavējoties ziņot attiecīgajām iestādēm par notikušo.