Jauniešiem pirmā alga, regulāra kabatas nauda un pirmie patstāvīgie tēriņi var nākt ne tikai ar brīvības sajūtu, bet arī ar virkni jautājumu – cik daudz tērēt un cik atlikt, kā arī kur droši glabāt vai ieguldīt iekrājumus, kad tādi sāk parādīties. Jekaterina Ziniča, Luminor bankas finanšu eksperte, uzsver, ka tieši jaunībā var veidot tādus paradumus, kas ietekmē attieksmi pret naudu arī turpmāk, tāpēc svarīgi jau laikus apgūt finanšu plānošanas pamatus. 

“Jauniešu finanšu paradumus arvien vairāk raksturo digitāla ikdiena. Nereti pirmā maksājumu karte tiek izveidota jau salīdzinoši agrā vecumā, tāpēc finanšu pratības nozīme kļūst aktuāla jau bērnībā. Tajā pašā laikā skaidras naudas izmantošana jauniešu vidū pakāpeniski samazinās – bankas dati rāda, ka 21 % bērnu un jauniešu, kuri ir bankas klientu vidū, nekad nav izmantojuši bankomātu. Maksājumu karte jauniešiem bieži kalpo kā sava veida digitālā krājkase – vieta, kur glabāt kabatas naudu, uzkrājumus vai pirmos ienākumus. Taču brīdī, kad parādās pirmie regulārie ienākumi, finanšu pratības nozīme kļūst vēl lielāka – svarīgi iemācīties ne tikai tērēt, bet arī plānot, uzkrāt un pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus,” uzsver J. Ziniča. 

Kā sākt krāt, ja ienākumi vēl ir nelieli? 

Tikko jaunietim parādās kabatas nauda, ko ir iespējams neiztērēt, tiek iegūta pirmā alga vai iegūta papildu stipendija, ir svarīgi veidot ieradumu regulāri atlikt daļu no saņemtās naudas. Jauniešiem bieži palīdz vienkāršs princips: vispirms atlikt nelielu summu uzkrājumiem un tikai pēc tam izlemt, kā to tērēt. Pat daži eiro nedēļā ilgākā laikā var izveidot ievērojamu uzkrājumu. Tajā pašā laikā var būt noderīgi izvirzīt konkrētu mērķi, piemēram, sakrāt jaunam telefonam, sen kārotam hobijam vai nākotnes studiju izdevumiem, jo skaidri definēts mērķis palīdz saglabāt motivāciju. 

Kā izveidot pirmo budžetu? 

Sākt pārvaldīt savu budžetu, iespējams, neizklausās pārāk uzrunājoši jaunā vecumā, bet šāds paradums sekmēs to, ka stress par naudu būs mazās tālākā nākotnē. Sākumā pietiek ar vienkāršu pieeju – fiksēt visus ienākumus un izdevumus, lai redzētu kopējo finanšu ainu. Tas palīdz pamanīt spontānus pirkumus un izvērtēt, vai tie patiešām bija nepieciešami – iedziļinoties savos tēriņos un saprotot, cik daudzi no tiem nudien bijuši vajadzīgi, arī droši lūdzot palīdzību kādam, kurš spēs ieteikt, kā vislabāk rīkoties ar naudu. Tam var līdzēt arī mobilās lietotnes, kas automātiski apkopo izdevumus un ļauj sekot līdzi finanšu plūsmai. Zelta likums, ko ieteicams ievērot – “tērējam mazāk, nekā nopelnām”. Ļoti populāra metode budžeta plānošanā ir 50/30/20, kad ne vairāk kā 50 % ienākumu novirza ikdienas neatliekamajām vajadzībām, 30 % apģērbam, izklaidei, dāvanām, utt., bet ideālā gadījumā no 10 % līdz 20 % uzkrājumu veidošanai. Šis ir mērķis, uz ko tiekties, kad ienākumi sāk arvien palielināties turpmāk. 

Kur smelties iedvesmu finanšu pārvaldībai? 

Mūsdienās informācija par personīgo finanšu pārvaldību un ieguldīšanu ir viegli pieejama, un jaunieši par šīm tēmām var uzzināt gan podkāstos un sociālajos tīklos, gan finanšu izglītības platformās. Tomēr ieteicams kritiski izvērtēt informācijas avotus, jo ne visa internetā pieejamā informācija ir uzticama. Drošāk ir sekot uzticamiem finanšu speciālistiem, banku vai finanšu izglītības organizāciju veidotam saturam, piemēram, Naudas skola ir labs resurss tam. 

Ko darīt ar pirmajiem iekrājumiem? 

Kad izveidots pirmais uzkrājums, svarīgi padomāt par to drošu glabāšanu. Viens no vienkāršākajiem risinājumiem ir krājkonts bankā, kas ļauj gan uzkrāt līdzekļus, gan nepieciešamības gadījumā tiem piekļūt. Tad, kad uzkrājumi pieaug un finanšu pratība attīstās, var apsvērt arī citus finanšu instrumentus, taču jebkuru ieguldījumu lēmumu vēlams pieņemt, rūpīgi izvērtējot riskus un pārrunājot ar konsultantiem. 

Kā atpazīt finanšu krāpšanu? 

Savu naudu nepieciešams arī īpaši sargāt. Krāpnieki var piedāvāt ātru peļņu, “drošas” investīcijas vai lūgt palīdzēt pārskaitīt naudu, šādi krāpšanas veidi notiek digitālajā vidē un bieži tiek mērķēti tieši uz jauniešiem.

Biežākās pazīmes, kas liecina par iespējamu krāpšanu, ir solījumi par ļoti lielu peļņu bez riska, steidzināšana pieņemt lēmumu un pieprasījumi nosūtīt bankas piekļuves datus vai drošības kodus. Ja rodas šaubas par piedāvājuma uzticamību, ieteicams konsultēties ar banku vai uzticamu finanšu speciālistu.