Vismaz katrs trešais Latvijas iedzīvotājs (38 %) patēriņa kredītu redz kā nepieciešamu atbalstu neparedzētās vai ārkārtas situācijās, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm, liecina Luminor bankas veiktā aptauja*.
Jautājot iedzīvotāju viedokli par patēriņa kredītiem, lielākā daļa jeb 38 % iedzīvotāju norāda, ka tas ir piemērots risinājums neparedzētām vai ārkārtas situācijām. Savukārt 30 % iedzīvotāju to raksturo kā “nepatīkamu, bet reizēm vajadzīgu izvēli”, bet katrs piektais norāda uz papildu finansiālo slogu. Tajā pašā laikā 16 % norāda, ka patēriņa kredīts ir iespēja iegādāties preces vai pakalpojumus ātrāk, neveidojot uzkrājumu. Baltijas valstu starpā īpaši šo priekšrocību izceļ Lietuvas iedzīvotāji, kur to norāda katrs piektais.
“Ja skatāmies, kam iedzīvotāji izmanto bankas sniegtu patēriņa kredītu, tad visbiežāk tas ir praktisku ikdienas jautājumu sakārtošanai, kā piemēram, mājokļa remontam, transportlīdzekļa, kā arī elektronikas vai sadzīves tehnikas iegādei un medicīnas pakalpojumu segšanai. Patēriņa kredīts var kalpot kā praktisks risinājums ārkārtas izdevumu segšanai, taču tas neaizstāj uzkrājumu nepieciešamību. Tas drīzāk ir risinājums, kas ļauj ātri segt nepieciešamos izdevumus, saglabājot uzkrājumus un pakāpeniski veicot atmaksu. Savlaicīga rīcība nereti palīdz mazināt potenciāli lielākas izmaksas nākotnē, īpaši medicīnas pakalpojumu jomā, piemēram, zobārstniecībā,” norāda Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Lukačovs.
Latvijā biežāk nekā pārējās Baltijas valstīs iedzīvotāji patēriņa kredītu redz kā ārkārtas situāciju risināšanas rīku, Igaunijā tam piekrīt 31 % iedzīvotāju, bet Lietuvā 29 %. Pārējās Baltijas valstīs dominē uzskats, ka patēriņa kredīts ir nepatīkama, bet reizēm nepieciešama izvēle attiecīgi 35 % un 33 % Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju tam piekrīt.
Iedzīvotāju vecums un dzīvesvieta ietekmē attieksmi pret kredītu
Iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem visbiežāk patēriņa kredītu redz kā risinājumu problēmsituācijām. Visbiežāk šādu viedokli pauž iedzīvotāji Kurzemes reģionā un lielajās pilsētās. Savukārt 30–39 gadus vecie iedzīvotāji visbiežāk izmanto aizdevumu, lai ātrāk, neveidojot speciālu uzkrājumu, iegādātos preces un pakalpojumus.
Gados vecāki iedzīvotāji – 60 līdz 74 gadi – patēriņa kredītu biežāk nekā citas vecuma grupas uzskata par papildu finansiālu slogu. Līdzīga piesardzība vērojama arī lauku teritorijās, kur 36 % iedzīvotāju kredītu raksturo kā nepatīkamu, bet reizēm nepieciešamu izvēli.
Pirms aizņemšanās salīdzina piedāvājumus
Lai gan Latvijā patēriņa kredītu izmantoto biežāk nekā kaimiņvalstīs, lēmumi par aizņemšanos kļūst pārdomātāki. 39 % iedzīvotāju pirms kredīta noformēšanas salīdzina vairākus piedāvājumus, īpaši jaunākā paaudze, kas aktīvi meklē izdevīgākos nosacījumus un izmanto digitālos risinājumus. Turpretim iedzīvotāji pēc 40 gadu vecuma salīdzinoši biežāk izvēlas pieteikties aizdevumam, nesalīdzinot aizdevēju piedāvājumus, tādējādi potenciāli pārmaksājot.
*Luminor bankas aptauja veikta 2025. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 3011 respondentus Baltijā vecumā no 18 līdz 59 gadiem.
