Lai gan 43 % iedzīvotāju uzskata, ka krāpšanas mēģinājumus atpazīt ir viegli, bankas Citadele aptauja atklāj arī vājāko posmu – viltus e-pastus un ziņas sociālajos tīklos. Tieši šāda veida krāpniecība, īpaši senioriem, rada visvairāk neskaidrību, jo ziņas iespējams viltot ļoti pārliecinoši, izmantojot atpazīstamu uzņēmumu un iestāžu nosaukumus un logo. Turklāt krāpnieki arvien prasmīgāk pielāgo saturu konkrētām mērķauditorijām, radot aizvien lielāku uzticamības iespaidu un apgrūtinot krāpšanas atpazīšanu. 

Finanšu krāpniecības metodes bieži mainās sezonāli – noteiktos periodos atsevišķas shēmas kļūst īpaši aktīvas. Tomēr aptaujas dati rāda, ka teju katrs piektais jeb 18 % iedzīvotāju atzīst, ka visgrūtāk ir atpazīt viltus e-pastus, kas tiek sūtīti valsts vai privātu iestāžu vārdā. Savukārt 10 % vislielākās grūtības sagādā krāpnieciskas ziņas sociālajos tīklos (Facebook, Instagram, WhatsApp u. c.). Salīdzinājumam – telefonzvanus kā sarežģītāk atpazīstamus min 7 %, bet SMS ar saitēm tikai 5 % iedzīvotāju. 

Vienlaikus dati rāda, ka liela daļa sabiedrības apzinās riskus – 43 % respondentu norāda, ka visus krāpšanas mēģinājumus atpazinuši viegli. Tomēr noteiktās sabiedrības grupās ievainojamība saglabājas augsta. 

“Krāpnieki arvien mērķtiecīgāk izmanto sociālās inženierijas metodes, atdarinot valsts un finanšu institūciju komunikāciju. Vizuāli korekts noformējums, juridiska terminoloģija un steidzamības radīšana būtiski samazina cilvēku modrību. Senioru auditorijā papildu izaicinājums ir mazāka pieredze digitālajā vidē, tādēļ īpaši svarīga ir sistemātiska izglītošana un vienkārši, praktiski drošības principi – pārbaudīt sūtītāja adresi, nesteigties ar darbībām un šaubu gadījumā sazināties ar iestādi, izmantojot oficiālos kanālus,” saka Līga Everte, bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja. 

Seniori – visievainojamākie e-pastu krāpniecībā 

Negatīvā nozīmē izceļas senioru grupa (60–74 gadi) – katrs ceturtais seniors (25 %) atzīst, ka visgrūtāk atpazīt tieši viltus e-pastus valsts vai privātu iestāžu vārdā. Tas ir augstākais rādītājs starp visām vecuma grupām. Tikai 36 % senioru norāda, ka visus krāpšanas mēģinājumus atpazīst viegli. 

Eksperti norāda, ka krāpnieki arvien biežāk izmanto oficiālu institūciju vārdus, vizuāli ticamu e-pasta noformējumu un autoritatīvu komunikācijas stilu, radot uzticamības iespaidu. Tieši šāda veida sociālās inženierijas paņēmieni visbiežāk rada apjukumu un palielina risku kļūt par krāpšanas upuri. 

Visefektīvākā aizsardzība – tehnoloģijas un modrība 

Dati atspoguļo nepieciešamību turpināt mērķētu izglītošanu digitālās drošības jautājumos, ko banka regulāri īsteno, īpašu uzmanību pievēršot senioriem. Tikpat nozīmīgi ir arī stiprināt visas sabiedrības prasmes kritiski izvērtēt saņemtās digitālās ziņas. 

“Papildus iedzīvotāju informētībai būtiska nozīme ir arī tehnoloģiskajiem drošības risinājumiem. Iesakām datoros un mobilajās ierīcēs izmantot uzticamas drošības programmas, regulāri atjaunināt operētājsistēmu un lietotnes, kā arī aktivizēt divu faktoru autentifikāciju finanšu un e-pasta kontiem. Mūsdienu drošības rīki spēj savlaicīgi brīdināt par aizdomīgām saitēm vai pikšķerēšanas mēģinājumiem, tādējādi būtiski samazinot risku kļūt par krāpšanas upuri,” uzsver Līga Everte.